Par Valsts fondēto pensiju likuma 4. panta otrās daļas un pārejas noteikumu 2.punkta, 3.punkta 4. un 5.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 109.pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Mg. mpa. Maija

Poršņova - norāda, ka pensiju sistēmu veido trīs līmeņi un

izmaiņas jebkurā no tiem ietekmē visu sistēmu. Pensiju sistēmas

līmeņi esot vienotas sistēmas sastāvdaļas, taču tie darbojoties

pēc atšķirīgiem principiem.

Fondēto pensiju shēma darbojoties pēc individuālo sociālās

apdrošināšanas iemaksu ieguldījuma principa, tādēļ uz Fondēto

pensiju likuma noteikumu pamata personai veidojoties pārliecība

par stabilu nodrošinājumu, tad kad tā būs sasniegusi valsts

noteikto vecumu pensijas pieprasīšanai.

Veidojot pensiju sistēmu, likumdevējs norādījis, kādā veidā

sadalāmi līdzekļi pirmā pensiju līmeņa ietvaros, turklāt

paredzējis nākamo paaudžu pensiju izmaksas labad daļu no šiem

līdzekļiem ieguldīt otrajā pensiju līmenī. Pieaicinātā persona

uzskata, ka šādas pensiju sistēmas priekšrocība esot iespēja

savlaicīgi novērst dažādu risku radītu negatīvu ietekmi uz

sociālo budžetu. Abi pensiju līmeņi esot pakļauti dažādām

svārstībām, tādēļ dalība vienlaikus abos līmeņos ļaujot uzkrāt

lielāku pensijas kapitālu nekā dalība tikai vienā līmenī. Ar

samērīgu ieguldījumu abos līmeņos tiekot garantēta pensiju

sistēmas stabilitāte.

Pieņemot lēmumu samazināt iemaksu likmi fondētajā pensiju

shēmā, esot samazināta personas iespēja ietekmēt savu sociālo

situāciju vecumdienās un vienlaikus radīts pamats šaubām par to,

ka tiks nodrošināta pienācīga līdzekļu apsaimniekošana pirmajā

pensiju līmenī. Pēc pieaicinātās personas domām, lēmums samazināt

iemaksu likmi fondētajā pensiju shēmā pieņemts ar mērķi uzlabot

sociālā budžeta rādītājus, nevis risināt problēmas, kas novedušas

pie sociālā budžeta deficīta.

Pieaicinātā persona norāda, ka sociālās aizsardzības sistēma

balstās uz solidaritātes principu - sabiedrība solidarizējas

īstermiņa un ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Tas nozīmējot gan to,

ka sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji nodrošina pensiju

izmaksu pašreizējiem pensionāriem, gan arī to, ka vecākā paaudze

solidarizējas ar jaunāko, akceptējot pasākumus, kuri garantē

nākamo paaudžu sociālo nodrošinājumu vecumdienās.

Secinājumu

daļa