21. pants

Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars

starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un

nepieciešamību nodrošināt sabiedrības intereses, jāņem vērā tas,

vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko

regulējumu.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka šāda

saudzējoša pāreja var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa

noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes

tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01

secinājumu daļas 2. punktu). Tomēr minētais neizslēdz to, ka

šādu saudzējošu pāreju iespējams noteikt arī ar citiem

mehānismiem. Atsevišķos gadījumos, samērojot tiesiskās paļāvības

ierobežojuma apmēru un tiesiskā regulējuma maiņas nepieciešamību

un steidzamību, atkāpšanās no personai garantētajām tiesībām

pieļaujama arī bez pārejas perioda. Turklāt saudzējošas pārejas

esamība var nebūt vienīgais kritērijs, kas izšķir to, vai

saprātīgs līdzsvars ir ievērots (sk. Satversmes tiesas 2009.

gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25.

punktu).

21.1. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 3. punkta 4.

apakšpunktu samazināta iemaksu likme tiek piemērota iemaksām, kas

no 2009. gada 1. maija tiek reģistrētas fondēto pensiju shēmas

dalībnieka kontā.

Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 272

"Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 46.2.

punkts noteic, ka iemaksas fondēto pensiju shēmas dalībnieka

kontā tiek reģistrētas ne agrāk kā pārskata mēnesim sekojošā

ceturtā mēneša pirmajā darbdienā, bet ne vēlāk kā desmitajā

darbdienā. Līdz ar to sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas

veiktas no 2009. gada janvāra, fondēto pensiju shēmā vajadzēja

reģistrēt sākot no 2009. gada 1. maija. No lietas materiāliem

izriet, ka VSAA valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos

pēc 2009. gada 1. maija reģistrēja iemaksas, piemērojot divu

procentu likmi (sk. lietas materiālu 1. sēj. 20.lpp.).

Līdz ar to fondēto pensiju shēmā samazinātā apmērā tika

izdarīti arī ieguldījumi no tām sociālās apdrošināšanas iemaksām,

kuras veiktas līdz apstrīdēto normu pieņemšanai - 2009. gada 1.

maijam.

Likumdevējs nav mainījis fondēto pensiju shēmas darbības

noteikumus attiecībā uz iemaksu likmes reģistrēšanu. Fondēto

pensiju shēmas dalībniekiem reģistrācijas kārtība bija zināma.

Taču attiecībā uz jau veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām

personai bija tiesības paļauties uz to, ka šīs iemaksas tiks

reģistrētas tādā apmērā, kādu paredzēja likums, kas bija spēkā

līdz apstrīdēto normu pieņemšanai.

Saeima norādījusi, ka apstrīdēto normu mērķis ir nodrošināt

pensiju sistēmas spēju darboties un ilgtspēju arī laikā, kad

nepieciešams sabalansēt sociālā budžeta ieņēmumus un

izdevumus.

Finanšu ministrija sniegusi informāciju, ka 2009. gadā,

samazinoties iemaksu likmei fondēto pensiju shēmā līdz diviem

procentiem, sociālā budžeta ieņēmumi pensiju pirmajā līmenī

palielinājušies par 166 miljoniem latu.

Satversmes tiesa jau konstatējusi, ka situācija sociālajā

budžetā ir nesaraujami saistīta ar valsts kopējo ekonomisko

situāciju, ko īpaši 2009. gada sākumā raksturoja ekonomiskās

aktivitātes mazināšanās, algu sarukums un bezdarba pieaugums.

Minētie apstākļi noteica sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma

samazināšanos (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 27.1. punktu un 2010.

gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 20.

punktu).

Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka ar apstrīdētajām

normām ir mazināts ekonomiskās krīzes radītais pensiju sistēmas

apdraudējums.

Tiesiskā valstī gadījumi, kad likumam tiek piešķirts

atpakaļejošs spēks, uzskatāmi par izņēmumu. Tomēr likumdevējam

atsevišķos gadījumos ir iespējams likumam piešķirt atpakaļvērstu

spēku, lai aizsargātu konstitucionālās vērtības.

Līdz ar to, vērtējot, vai saprātīgs

līdzsvars ir ievērots, savstarpēji jāsamēro personas tiesiskās

paļāvības aizsardzība un nepieciešamība grozīt konkrēto

regulējumu sabiedrības interesēs.

21.2. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka

straujas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos vai citā ārkārtējā

situācijā tiesiskās paļāvības princips prasa līdzsvarot personu

tiesisko paļāvību ar sabiedrības interesēm. Izšķiroša nozīme šajā

gadījumā ir tam, vai ievērots samērīguma princips (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr.

2009-08-01 25. punktu).

Sociālā budžeta līdzsvarošana uzskatāma par pamatu tā

ilgtspējas garantēšanai un attiecīgi paļāvībai uz to, ka arī

nākamo paaudžu tiesības uz sociālo nodrošinājumu tiks realizētas

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā

Nr. 2009-08-01 18.2. punktu).

Tādējādi apstrīdētajām normām ir

leģitīms mērķis - sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspējas

nodrošināšana, līdzsvarojot tā ieņēmumus un izdevumus, un līdz ar

to - sabiedrības labklājības aizsargāšana.

21.3. Likumdevēja izraudzītos līdzekļus par samērīgiem

leģitīmā mērķa sasniegšanai var atzīt tikai tad, ja tie atbilst

sociāli atbildīgas valsts principam (sk. Satversmes tiesas

2006. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 18.

punktu).

No sociāli atbildīgas valsts principa izriet valsts pienākums

izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu politiku sabiedrības

labklājības nodrošināšanai. Valstij ir jāsamēro ar savām

ekonomiskajām iespējām ne tikai personas tiesības sociālajā jomā,

bet arī nepieciešamība nodrošināt visas sabiedrības labklājību un

jārada tāds tiesiskais regulējums, kas būtu vērsts uz valsts

ilgtspējīgu attīstību.

Saeimas debatēs, apspriežot apstrīdētās normas otrajā

lasījumā, citastarp tika norādīts uz to, ka šādi grozījumi varētu

graut uzticību pensiju sistēmai kopumā un samazināt personu

ieinteresētību maksāt nodokļus (sk. Saeimas 2009. gada 23.

aprīļa sēdes stenogrammu

thttp://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/847FC04251AB35AFC22575A6002BD647?OpenDocument,

aplūkota 2010. gada 24. novembrī).

Arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija

norādījusi, ka liela daļa sabiedrības ir gatava nepildīt

saistības pret valsti un nemaksāt nodokļus, ja tas uzlabotu

attiecīgo personu tūlītējo materiālo stāvokli (sk. Valsts

prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārskata ziņojuma par

sabiedrības noskaņojumu 2009. gadā 6. punktu

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3168, aplūkots 2010. gada 24.

novembrī).

Līdz ar to likumdevējam, izdarot grozījumus fondēto pensiju

shēmā, jāizvēlas tāds tiesiskais regulējums, kas būtu

vērsts uz fondēto pensiju shēmas ilgtspējīgu attīstību.

21.4. Apstrīdētās normas visas kopā ir vienots

regulējums. Likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, noteica, ka

fondēto pensiju shēmā tiks iemaksāti divi procenti no sociālās

apdrošināšanas iemaksām.

Apstrīdētās normas saglabā fondēto pensiju shēmas izveidošanas

mērķi, proti, fondēto pensiju shēmā tiek novirzīts tāds iemaksu

apjoms, kādu likumdevējs jau sākotnēji bija paredzējis kā

minimāli nepieciešamo uzkrājuma veidošanai.

Likumdevējs, pieņemot Pārejas noteikumu 3. punkta 5.

apakšpunktu, noteicis, ka ar 2011. gada 1. janvāri iemaksu likme

fondēto pensiju shēmā būs ne mazāka par četriem procentiem. Līdz

ar to ir paredzēta kārtība, kādā tiks attīstīta valsts fondēto

pensiju shēmas darbība. Proti, Pārejas noteikumos ir paredzēts

mehānisms iemaksu līdzsvarošanai starp pensiju pirmo un otro

līmeni, lai personas varētu uzkrāt papildu pensijas kapitālu.

Tādējādi iemaksu likmes samazināšana fondēto pensiju shēmā ir

iespējama, ja vien netiek apdraudēta šīs shēmas izveidošanas jēga

un mērķis un turpmākajos gados tiek ievērots Pārejas noteikumos

paredzētais pakāpeniskais iemaksu likmju palielinājums atbilstoši

valsts ekonomiskajām iespējām.

Samērojot Pieteikuma iesniedzēja un sabiedrības interešu

nozīmīgumu, secināms, ka šajā gadījumā apstrīdētās normas atsver

to, ka tika ierobežotas personas tiesības, uz kuru īstenošanu tā

varēja paļauties.

Tādējādi apstrīdētās normas nerada

tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu un līdz ar to atbilst

Satversmes 1. un 109. pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

atzīt Valsts fondēto pensiju likuma

4. panta otro daļu un pārejas noteikumu 2. punktu un 3. punkta 4.

un 5. apakšpunktu kā vienotu regulējumu par atbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 1., 105. un 109. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris