20. pants

Lai konstatētu, vai Pieteikuma iesniedzējam ir

radusies tiesiskā paļāvība uz konkrētu tiesību saglabāšanu vai

īstenošanu, jāizvērtē tas, vai viņa paļaušanās uz apstrīdētajām

normām ir likumīga, pamatota un saprātīga un vai tiesiskais

regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs,

lai tam varētu uzticēties (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.2.

punktu, 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 7.

punktu un 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01

21. punktu).

20.1. Fondēto pensiju shēma tika izstrādāta,

pamatojoties uz Ministru prezidenta 1997. gada 20. jūnija

rīkojumu Nr. 184 "Par valsts fondētās pensiju shēmas koncepcijas

izstrādi" (turpmāk - Fondēto pensiju shēmas koncepcija).

Likumprojekts par fondēto pensiju shēmas ieviešanu Saeimai tika

iesniegts jau 1998. gada 30. novembrī (sk. 7. Saeimas

likumprojektu reģistru

http://helios-web.saeima.lv/saeima7/reg_gk, aplūkots 2010. gada

15. novembrī).

Lai sasniegtu fondēto pensiju shēmas izveidošanas mērķi -

panāktu pensijas kapitāla uzkrāšanu, likumdevējs jau sākotnēji

paredzēja, ka likme nevar būt mazāka par diviem procentiem no

sociālās apdrošināšanas iemaksām (sk. likumprojekta

"Valsts fondēto pensiju likums" 4. pantu 1998. gada 3. decembra

redakcijā un 7. Saeimas likumprojektu reģistru

http://helios-web.saeima.lv/saeima7/reg_gk, aplūkots 2010. gada

15. novembrī).

2000. gada 17. februārī, pieņemot Fondēto pensiju likumu,

likumdevējs noteica, ka iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs

desmit procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vienlaikus

Pārejas noteikumu 2. punkts noteica, ka Fondēto pensiju likuma 4.

panta otrajā daļā noteiktā likme stājas spēkā 2010. gada 1.

janvārī. Pārejas noteikumu 3. punktā tika noteikts iemaksu likmes

pakāpenisks pieaugums no diviem procentiem līdz Fondēto pensiju

likuma 4. panta otrajā daļā noteiktās likmes spēkā stāšanās

dienai.

Izstrādājot šādu regulējumu, likumdevējs nolēma pakāpeniski

palielināt uzkrājumu. Visupirms tika noteikts, ka Fondēto pensiju

likums stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā. Vienlaikus likumdevējs

noteica, ka no 2001. gada 1. jūlija līdz 2006. gadam fondēto

pensiju shēmā tiek ieskaitīti divi procenti no sociālās

apdrošināšanas iemaksām.

Līdz ar to fondēto pensiju shēmas normatīvais regulējums

atzīstams par pietiekami noteiktu. Noteikumi un principi, kas

paredz iespēju uzkrāt pensijas kapitālu, tika iestrādāti likumā,

un tāpēc persona uz fondēto pensiju shēmas darbību varēja

pamatoti paļauties.

Fondēto pensiju shēmas izveidošana

un likumā noteiktie tās darbības pamatprincipi paši par sevi

radīja personām paļāvību uz to, ka fondēto pensiju shēma tiks

īstenota tā, lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu.

20.2. Fondēto pensiju shēmas darbības pamatā ir

ilgtermiņa demogrāfisko un ekonomisko rādītāju prognozes. Jau

izstrādājot fondēto pensiju shēmas koncepciju, tika pieļauts, ka

tās darbības laikā nāksies koriģēt sākotnējās ekonomiskās un

demogrāfiskās prognozes, vienlaikus mainot shēmas darbības

nosacījumus, piemēram, iemaksu likmes. Sākotnēji iemaksu likmi

fondēto pensiju shēmā plānoja trīs līdz septiņu procentu apmērā

no sociālās apdrošināšanas iemaksām (sk. Fondēto

pensiju shēmas koncepciju lietas materiālu 2. sēj. 144. un

146. lpp.).

Izstrādājot Fondēto pensiju likumu, tika prognozēts sociālā

budžeta deficīts, kas līdz 2004. gadam sasniegtu šā budžeta

augstāko apmēru, taču turpmāk samazinātos, un līdz ar to līdzekļi

pensiju izmaksai būtu pietiekami. Tāpēc tika atbalstīti tādi

noteikumi, kas nodrošina stabilu pensijas kapitāla veidošanu un

vienlaikus neietekmē pensiju izmaksas (sk. Saeimas

2000. gada 17. oktobra sēdes stenogrammu

http://www.saeima.lv/steno/2000/st1702.html, aplūkota

2000. gada 17.novembrī).

No tā izriet, ka likmes sadalījums starp pirmo un otro pensiju

līmeni likumdevējam jānosaka, izvērtējot pensiju sistēmas finanšu

līdzekļu pietiekamību. Veicot šo izvērtējumu, ir jāņem vērā gan

sociālā budžeta finansiālā stāvokļa un valsts kopējās ekonomiskās

attīstības prognozes, gan prognozes par pensiju sistēmas

ilgtermiņa stabilitāti, it īpaši demogrāfiskie rādītāji.

Finanšu un ekonomikas krīze ir pastiprinājusi demogrāfiskās

novecošanas tendences ietekmi uz pensiju sistēmas sekmīgu darbību

[sk. European

Commission Green Paper - towards adequate,

sustainable and safe European pension systems, SEC(2010)830,

Brussels, 7 July, 2010

pp. 3].

Fondēto pensiju shēmas finansējumu samazināt ir iespējams

vienīgi ar likumu īpašos izņēmuma gadījumos un īslaicīgi. Taču

pat īpaši smagos ekonomiskos apstākļos fondēto pensiju shēmas

sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru drīkst samazināt tikai

tiktāl, lai šī shēma tomēr spētu nodrošināt pensijas kapitāla

uzkrājumu.

Līdz ar to fondēto pensiju shēmas

raksturs un principi norāda uz iespēju iemaksas šajā shēmā

grozīt, saglabājot tās izveidošanas mērķi - veidot pensijas

kapitāla uzkrājumu.

20.3. Likumā noteiktā iemaksu likme fondēto pensiju

shēmā līdz šim tā arī vēl nav sasniegta, jo likumā noteiktais

pārejas periods ticis vairākkārt pagarināts.

2008. gada 25. septembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

Valsts fondēto pensiju likumā", pagarinot pārejas periodu un

nosakot, ka Fondēto pensiju likuma 4. panta otrajā daļā noteiktā

likme stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka "normatīvajam aktam būs

pozitīva ietekme uz sabiedrības attīstību, jo, novirzot līdzekļus

pensiju 1.līmeņa izmaksu nodrošināšanai, tiks uzlabots pensionāru

ar lielu apdrošināšanas stāžu un mazām pensijām materiālais

nodrošinājums" [likumprojekta "Grozījums Valsts fondēto

pensiju likumā" (Nr.778/Lp9) anotācija,

http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/85989A3F967A6202C22574C10036F977?OpenDocument,

aplūkota 2010. gada 16. novembrī].

Saeimas 2008. gada 18. septembra sēdē, kurā minētais

likumprojekts tika izskatīts pirmajā lasījumā, deputāts Kārlis

Leiškalns ziņoja, ka šādi grozījumi nepieciešami "attiecībā uz

tām piemaksām, ko parlaments jau ir piešķīris pensionāriem un

invalīdiem, it sevišķi tiem pensionāriem, kuri aizgājuši pensijā

līdz 1996. gada 1. janvārim. Un te ir runa par jau minētajiem 70

santīmiem. Tātad mēs likumu jau esam pieņēmuši, un ar šo

likumprojektu tiek rasta nauda". Vienlaikus deputāts akcentēja,

ka personas, kas iesaistījušās otrajā un trešajā pensiju līmenī,

paļaujas uz spēkā esošo likumu (sk. Saeimas 2008. gada 18.

septembra sēdes stenogrammu

http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/02FC88AA21FE604DC22574D3002CCC53?OpenDocument,

aplūkota 2010. gada 16. novembrī).

Sociālās aizsardzības sistēma nedrīkst tikt izmantota kā

instruments īstermiņa mērķu sasniegšanai. Likumdevējam jāapsver

katra lēmuma ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju un jāveic

savlaicīgi ekonomiskā un demogrāfiskā riska novērtēšanas

pasākumi. Nenovēršot riskus savlaicīgi, pensiju sistēma var tikt

vājināta pat tik lielā mērā, ka tās normālas funkcionēšanas

atjaunošana prasītu ilgāku laiku un daudz lielākus resursus.

Likumdevējs ne vien izstrādā fondēto pensiju shēmas tiesisko

regulējumu, bet arī lemj par apstākļiem, kādos būtu izdarāmas

izmaiņas pensiju sistēmā. Likumdevējam ir tiesības mainīt fondēto

pensiju shēmas noteikumus, ja tam ir leģitīms mērķis, kā arī

objektīvi iemesli un pienācīgs pamatojums.

Līdz ar to pārejas perioda

pagarināšana fondēto pensiju shēmas pilnīgai ieviešanai ir

pieļaujama, ja pastāv sociāli attaisnojami iemesli.

20.4. Pieņemot apstrīdētās normas, likumdevējs

samazināja Fondēto pensiju likuma 4. panta otrajā daļā noteikto

iemaksu likmi no desmit uz sešiem procentiem un vienlaikus

pagarināja pārejas periodu līdz 2012. gada 1. janvārim.

Šajā lietā izvērtējamās apstrīdētās normas neparedz vispārēju

valsts politikas maiņu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas

darbību, bet samazina iemaksājamo līdzekļu apmēru noteiktā

periodā.

Pieteikuma iesniedzējs pamatoti norāda, ka brīvprātīgais

fondēto pensiju shēmas dalībnieks ir piekritis iestāties šajā

shēmā ar tādiem noteikumiem, kādi bija spēkā izvēles izdarīšanas

brīdī. Likumdevējs nav paredzējis brīvprātīgajiem fondēto pensiju

shēmas dalībniekiem iespēju pārtraukt dalību šajā shēmā.

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka tiesību norma, kas vēl nav

piemērota, var radīt aizsargājamu tiesisko paļāvību, ja nosaka

sagaidāmas tiesības. Proti, tiesības normatīvajā aktā ir

paredzētas, bet vēl nav iestājušies visi to īstenošanas

priekšnoteikumi. Jo sevišķi šāda paļāvība rodas tad, ja tiesību

norma attiecas uz jau ievadītām tiesiskajām attiecībām (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr.

2009-08-01 25. punktu).

Tieši šādi apstākļi konstatējami attiecībā uz dalību fondēto

pensiju shēmā, proti, persona jau bija izdarījusi izvēli par labu

dalībai fondēto pensiju shēmā, kuras tiesiskais regulējums

paredzēja iespēju uzkrāt pensijas kapitālu. Tātad fakts, ka

persona vēl nav sasniegusi pensijas piešķiršanai noteikto vecumu,

ietekmē tiesiskās paļāvības aizsardzības līmeni, nevis to, vai

tiesiskā paļāvība vispār varēja rasties.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējam

bija izveidojusies likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība uz

to, ka fondēto pensiju shēma tiks īstenota tādā veidā, kas paredz

iespēju uzkrāt papildu pensijas kapitālu.