10. pants

Pieteikumā pausts uzskats, ka apstrīdētā norma

neatbilst no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības

principam. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka, ieviešot jauno

regulējumu, tiekot būtiski ietekmētas personas tiesības uz

sociālo nodrošinājumu pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Nenosakot pārejas periodu jaunā regulējuma ieviešanai un atceļot

deklarēto sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību, tiekot

pārkāpts Satversmes 1. pantā nostiprinātais tiesiskās paļāvības

princips.

Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka persona var paļauties

uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras tā ir ieguvusi,

tai vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir personas

paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību. Tā galvenais

uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā

regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama

privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (sk.

Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr.

2006-04-01 21. punktu). Taču tiesiskās paļāvības princips

neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu

(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra sprieduma lietā

Nr. 2010-21-01 19. punktu). Tiesiskās paļāvības princips

citastarp noteic arī to, ka personas reiz iegūtās tiesības nevar

pastāvēt neierobežoti ilgi, proti, šis princips nedod pamatu

ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies

(sk. Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2004-03-01 9.3. punktu).

Apstrīdētā norma tika pieņemta 2010. gada 20. decembrī un

stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī. Faktisko sociālās

apdrošināšanas iemaksu kārtība tika attiecināta uz nākotnē

veicamām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Apstrīdētā norma

neietekmē tās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas bija veiktas

saskaņā ar deklarēto sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību, kā

arī neparedz jaunus pienākumus privātpersonai. Līdz ar to

likumdevējam šajā gadījumā nebija jānosaka pārejas periods, lai

personas varētu pielāgoties jaunajai kārtībai.

Apstrīdētā norma neskar tiesiskās paļāvības principu,

tādēļ nav nepieciešams izvērtēt tās atbilstību šim

principam.