9. pants

Saeima norāda, ka apstrīdētajai normai ir divi

savstarpēji saistīti mērķi - sabalansēt speciālā budžeta

ieņēmumus un izdevumus un īstenot citu personu tiesības uz

sociālo nodrošinājumu, garantējot, ka šīs tiesības būs

realizējamas arī nākotnē.

Satversmes tiesa jau iepriekš par tiesiski nozīmīgu apsvērumu

sociālo tiesību jomā ir atzinusi mērķi sabalansēt valsts pensiju

speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas. Sociālās

apdrošināšanas speciālā budžeta līdzsvarošana uzskatāma par

pamatu šā budžeta ilgtspējas garantēšanai, tādēļ ir būtiski

izvairīties no deficīta veidošanās speciālajā budžetā, kā arī

nodrošināt to, lai pensiju izmaksas būtu iespējamas arī nākotnē,

kad demogrāfiskais stāvoklis, iespējams, būs citāds (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr.

2005-08-01 8. punktu).

Fondēto pensiju shēmas darbības pamatā ir ilgtermiņa

demogrāfisko un ekonomisko rādītāju prognozes. Jau izstrādājot

fondēto pensiju shēmas koncepciju, tika pieļauts, ka tās darbības

laikā nāksies koriģēt sākotnējās ekonomiskās un demogrāfiskās

prognozes un vienlaikus mainīt shēmas darbības nosacījumus

(sk. lietas materiālu 52.-62. lpp.).

Eiropas Komisija secinājusi, ka sabiedrības straujā

novecošanās varētu skart arī fondēto pensiju shēmu. Sabiedrībā,

kas noveco, samazinās ekonomikas izaugsmes temps, tas nozīmē, ka

samazināsies ienākuma apjoms, un šī samazināšanās varētu skart

arī finanšu aktīvu cenas. Šāds potenciāls pensiju fonda

ieguldījumu ienesīguma kritums var izraisīt iemaksu

paaugstināšanos, pensionēšanās pabalstu samazināšanos, straujāku

kapitāla aizplūšanu uz jaunizveidotiem tirgiem vai pastiprinātu

riska uzņemšanos. Pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai

ieviesto risinājumu rezultātā ir palielinājusies un turpmāk būs

vēl lielāka katras personas atbildība par pensiju sistēmas

darbības rezultātiem [sk. European Commission Green

Paper - towards adequate, sustainable and safe European pension

systems, SEC(2010)830, Brussels, 7 July, 2010, pp. 4-5].

Ja darba devējs faktiski nav veicis sociālās apdrošināšanas

iemaksas par darba ņēmēju un ja darba ņēmējs ir reģistrēts

fondēto pensiju shēmā, tad tālab, lai nodrošinātu valsts fondēto

pensiju shēmā reālas naudas summas reģistrēšanu un nodošanu

līdzekļu pārvaldītājiem, tiek izmantoti pensiju sistēmas pirmā

līmeņa līdzekļi. Rezultātā samazinās speciālā budžeta līdzekļi un

palielinās šā budžeta finansiālais deficīts.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA)

apkopotā informācija liecina, ka 2010. gadā fondēto pensiju shēmā

izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas 66,4 miljonu latu

apmērā (sk. VSAA pārskatu par valsts fondēto pensiju shēmas

darbību 2010. gadā

http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/stradajosajiem/2-pensiju-limenis/

parskati-par-valsts-fondeto-pensiju-shemas-darbibu, aplūkots

2012. gada 16. janvārī). Savukārt Finanšu ministrija

norādījusi: nosakot pāreju uz pensijas kapitāla uzskaiti un

uzkrāšanu, ņemot vērā faktiski veiktās sociālās apdrošināšanas

iemaksas otrajā pensiju līmenī, tiek panākta pakāpeniska speciālā

budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana 2011. gadā un

turpmākajos gados, tādējādi samazinot speciālā budžeta finansiālo

deficītu (sk. lietas materiālu 63.-67. lpp.).

Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka ar apstrīdēto

normu ir mazināts ekonomiskās krīzes un demogrāfiskās situācijas

radītais pensiju sistēmas apdraudējums.

Apstrīdētā norma ir vērsta uz pensiju sistēmas ilgtspējas

nodrošināšanu, līdzsvarojot speciālā budžeta ieņēmumus un

izdevumus, un līdz ar to arī uz sabiedrības labklājības un citu

cilvēku tiesību aizsardzību.

Apstrīdētā norma pieņemta gan sabiedrībai nozīmīgu

interešu, gan konstitucionālo vērtību aizsardzības labad.