6. pants

Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka,

izvērtējot tiesību normu atbilstību tiem tiesību principiem, kas

izriet no Satversmes 1. pantā noteiktajām valsts

konstitucionālajām pamatvērtībām, jāņem vērā, ka šo principu

izpausme dažādās tiesību jomās var atšķirties (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr.

2006-04-01 15.2. un 15.3. punktu un 2009. gada 21. decembra

sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 21. punktu).

Ja vienlaikus apstrīdēta kādas sociālo tiesību jomā izdotas

normas atbilstība gan no Satversmes 1. panta izrietošajiem

principiem, gan arī Satversmes 109. pantam, atbilstība Satversmes

1. pantam parasti tiek vērtēta kopsakarā ar Satversmes 109. pantu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 1. decembra

sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 13. punktu, 2011. gada 10. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2010-18-01 9. punktu un 2011. gada 18.

februāra sprieduma lietā Nr. 2010-29-01 17. punktu).

Līdz ar to apstrīdētās normas

atbilstība tiesiskās paļāvības principam un sociāli atbildīgas

valsts principam vērtējama kopsakarā ar Satversmes 109.

pantu.