8. pants

Lai izvērtētu, vai likumdevējs, mainot pensiju

sistēmas darbības noteikumus, ir rīkojies tiesiski, Satversmes

tiesai jāpārliecinās, vai likumdevējs ir rīkojies parlamentārās

procedūras ietvaros, proti, vai apstrīdētā norma uzskatāma par

pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu un vai likumdevējs,

reglamentējot sociālās tiesības, ir ievērojis vispārējos tiesību

principus, tostarp pensiju sistēmas darbības pamatprincipus.

Satversmes tiesa Spriedumā lietā Nr. 2011-03-01, atzīstot to,

ka lietā apstrīdētās normas ir pieņemtas atbilstoši Satversmei,

jau vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka valsts budžeta likuma

paketes ietvaros nav pieļaujams reglamentēt tādus jautājumus, kas

neattiecas uz saimniecisko gadu. Turklāt tas, ka būtisku

argumentu izvērtēšana nav atspoguļota komisijas sēdes protokolā,

liedz gūt pilnvērtīgu priekšstatu par komisijas sēdes gaitu un

lēmumiem (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 20. decembra

sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu). Saeima atbildes

rakstā nav norādījusi un no lietas materiāliem arī neizriet, ka

attiecībā uz apstrīdētās normas pieņemšanu Saeima būtu rīkojusies

citādi, proti, apsvērusi to, vai šāds likumprojekts ir iekļaujams

valsts budžeta likuma paketē. Arī atbildīgās Saeimas komisijas -

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas - sēdes protokols

neatspoguļo argumentus, kas bijuši pamatā apstrīdētās normas

pieņemšanai (sk. lietas materiālu 41.-51. lpp.). Tomēr

Satversmes tiesa Spriedumā lietā Nr. 2011-03-01 secināja, ka

apstrīdētās normas ir pieņemtas un izsludinātas pienācīgā

procesuālā kārtībā.

Līdz ar to šīs lietas ietvaros nav nepieciešams atkārtoti

vērtēt apstrīdētās normas pieņemšanas procesu.