1. pants

Piekrastes dabas un kultūras

mantojums

(2) Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir

vienotais piekrastes dabas un kultūras

mantojums1 - piekrastei raksturīgo dabas un

kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums, ietverot

Baltijas jūras un sauszemes saskares joslas unikālo dabas un

krasta ainavas kompleksu, kuru veido pludmale, kāpas, meži,

stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri un randu pļavas, kā arī

bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas.

(3) Rekreācijai un dabas tūrisma attīstībai piekrastē

nozīmīgākie dabas resursi ir jūra, tās krasta zona, ietverot

rekreācijai vērtīgās smilšainās pludmales, piekrastes savdabīgās

ainavas, piekrastes biotopi ir unikāla vērtība Latvijas un

starptautiskā mērogā. Jūras un sauszemes saskares josla ir

vienota, kompleksa, dinamiska un sarežģīta ģeoekoloģiska

sistēma, kura kopā ar vielu apriti, laikapstākļiem, mūsdienu

krasta ģeoloģiskajiem procesiem, cilvēka darbību u.c. faktoriem

ietekmē piekrastes ekosistēmas un nepārtraukti attīstās telpā un

laikā.

(4) Nozīmīgākie ģeoloģiskos procesus ietekmējošie dabas

faktori: jūras krasta ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā uzbūve;

globālie tektoniskie procesi, klimata pārmaiņu ietekme; sanešu

plūsmas izmaiņas zemūdens nogāzē; jūras ūdens līmeņa svārstības;

viļņošanās intensitāte - vētru biežums un stiprums; ledus segas

izveidošanās; jūras krasta apaugums. Būtiskākie krasta ģeoloģisko

procesu (sanesu plūsmas izmaiņas, erozija, akumulācija, eolie

procesi) attīstības radītie riski tautsaimniecībai un teritorijas

attīstībai saistīti ar krastu eroziju un atsevišķu teritoriju

applūšanas draudiem. Savukārt cilvēka darbība var šo ietekmi

pastiprināt vai mīkstināt.

(5) Pētījumos2 kā aktīvas krastu erozijas

posmi Baltijas jūras krastā nākotnē ir definēti: Mietraga

krasts, Bernāti, krasta posms uz ziemeļiem no Liepājas ostas,

Labraga ielīcis un Melnraga apkārtne, krasta posms starp

Ventspils ostas ziemeļu molu un Ovīšu ragu. Rīgas jūras līcī

krasta izskalošana prognozēta krasta ielokā starp Kolkas ragu un

Melnsilu, atsevišķos posmos starp Valgalciemu un Upesgrīvu, uz

dienvidiem no Ābragciema, ielokā starp Engures un Ragaciema

ragiem, Ragaciema raga spārnos pie Bigauņciema un Kauguru raga,

kā arī atsevišķos posmos pie Saulkrastiem, Zvejniekciema, starp

Ķurmjragu un Raņķuļragu, Rojas un Skultes ostu aizvēja pusē.

Laika posmam līdz 2060.gadam prognozēta krasta atkāpšanās

aptuveni 80% no krasta līnijas kopgaruma, tomēr tās ātrums

lielākoties būs mazs, nepārsniedzot 0,1-0,5 m/gadā3.

Prognozes katrā no pētījumiem ir atšķirīgas un pētījumi

nepublisko izmantotos algoritmus prognožu aplēsēm, kas liedz

prognozētos lielumus pārvērtēt un salīdzināt. Šobrīd nav

jaunu datu vai instrumentu, kas ļautu definēt prognozējamo

krasta attīstības scenāriju izteiktu skaitliskās vērtībās. Tādēļ

tiek izmantotas salīdzinošas prognozes par turpmāku erozijas vai

akumulācijas procesu attīstību vai nosacītu līdzsvaru, kur

erozijas cikli mijas ar akumulācijas cikliem.

(6) Bioloģiskā daudzveidība. Latvijas piekraste ir

starptautiski nozīmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas

aspektā. Vairāk nekā piekto daļu (22%) no Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča piekrastes sauszemes joslas 5 km platumā

aizņem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie

biotopi4. Piekrasti šķērso Baltijas - Baltās

jūras putnu migrācijas ceļš, piekrastes ūdeņi ir vairāku putnu

sugu ziemošanas vietas. Jūras piekrastē ir izdalītas 13 putniem

starptautiski nozīmīgas vietas un trīs teritorijas: "Papes

mitrāju komplekss", "Engures ezers" un

"Kaņiera ezers" ir starptautiski nozīmīgi mitrāji

("Ramsāres" vietas5). Gandrīz 50% no

krasta līnijas un 30% no piekrastes 5 km platas sauszemes

joslas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Vairums

no tām (29), kā arī septiņas aizsargājamās jūras teritorijas

ietilpst Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā

Natura 2000. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir ĪADT, kas

iekļauts starptautiskās UNESCO programmas "Cilvēks un

biosfēra" paraugteritoriju tīklā.

(7) Piekraste ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem ainavu

kompleksiem. Tās ainavu telpu veido maz pārveidotās jūras,

krasta un dabisko mežu ainavas, kā arī ainavas, kas ir

izveidojušās ciešā dabas un cilvēku darbības mijiedarbībā:

ainavas ar ostām, laivu piestātnēm, bākām, tradicionālā

zvejniekciemu apbūve.

(8) Ainavas ietver arī kultūras mantojumu, kura unikalitāti

nosaka gan piekrastei raksturīgie objekti: ostas, bākas,

fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas, gan

arī savdabīgais nemateriālais kultūras mantojums - tradicionālais

dzīvesveids (zvejniecība, zivju apstrādes paņēmieni, darbs

ostās), amatu prasmes, tradīcijas un citi veidi. Piekrastē ir

īpašas tai raksturīgas materiālās un nemateriālās kultūras

mantojuma vērtības, kam piemīt vērtība ne tikai nacionālā, bet

arī starptautiskā līmenī. Tajā skaitā kultūrtelpas, kam

raksturīgas unikālas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības -

Lībiešu krasts un suitu kultūrtelpa jeb kultūrvēsturiskais suitu

novads6 (iekļauts UNESCO Nemateriālā

kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana,

sarakstā), kā arī piekrastes tuvumā esošie starptautiskas nozīmes

kultūras pieminekļi - Grobiņas arheoloģiskais ansamblis (iekļauts

UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā)),

savukārt lībiešu tradicionālā kultūra - Latvijas kultūras

kanonā7. Lielākajai daļai vērtīgākajiem

kultūras mantojuma objektiem ir noteikts kultūras pieminekļu

statuss. Piekrastē valsts aizsardzībā ir 632 kultūras

pieminekļi, no kuriem pēc nozīmības izdalāmi valsts nozīmes

(239 pieminekļi) un vietējas nozīmes (393 pieminekļi) kultūras

pieminekļi. Nozīmīgāko dabas un kultūras mantojuma vērtību

pārklājums atspoguļots 4.1.attēlā.

4.1.attēls. Nozīmīgākās dabas un

kultūras mantojuma vērtības piekrastē8