2. pants

Sociālie un ekonomiskie faktori

(9) Piekrastei ir raksturīgas lielas apdzīvojuma

blīvuma atšķirības (no 4,2 cilv/km2 Rucavas novadā

līdz 129,4 cilv./km2 Saulkrastu novadā) (skat.

4.2.attēlu), gan atšķirīgā telpiskā struktūra:

● vēsturiski izveidojušās blīvi apdzīvoto vietu lineārās

struktūras Rojas, Mērsraga, Saulkrastu novados, kuros lielākā

daļa novadu teritoriju robežas nesniedzas tālāk par 5 km attālumu

no jūras,

● Salacgrīvas un Ventspils novadi, kur novada teritorija

iestiepjas iekšzemē līdz pat 20 km, attiecīgi Ventspils novadā -

līdz pat 40 km, ar raksturīgu izkliedētu punktveida apdzīvoto

vietu izvietojumu.

(10) Līdzīgi kā visā Latvijā, starptautiskās ilgtermiņa

migrācijas un dabiskās kustības rezultātā piekrastē kopumā notiek

iedzīvotāju skaita samazināšanās (skat. 4.3.attēlu):

lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir pierobežas novados

(Rucavas un Salacgrīvas novads), salīdzinoši neliels pieaugums

vērojams tikai Pierīgā (Jūrmalā, Carnikavas un Saulkrastu

novados). Demogrāfiskie rādītāji piekrastes novados kopumā ir

nelabvēlīgāki nekā vidēji Latvijā (2014.gadā vidēji uz 1000

iedzīvotājiem bija 548 bērni un pensijas vecuma iedzīvotāji, kas

ievērojami pārsniedz Latvijas novadu vidējo rādītāju (529,1).

Republikas pilsētās demogrāfiskās slodzes vidējais rādītājs ir

vēl nedaudz augstāks - vidēji 551,8)9.

Piekrastes novados ir nelabvēlīgāks iedzīvotāju

vecuma sastāvs, kā arī iedzīvotāju skaits piekrastē sarūk nedaudz

straujāk nekā vidēji Latvijā.

(11) Lai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi

pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju vidēji ir nedaudz

augstāki kā Latvijā vidēji un bezdarba līmeņa rādītāji piekrastes

novados bija zemāki nekā Latvijā vidēji10, tomēr starp

piekrastes pašvaldībām ir ļoti izteiktas atšķirības (skat.

4.4.attēlu), kas tiešā veidā (perifēro novadu gadījumā ļoti

negatīvi) ietekmē arī pašvaldību finansiālās patstāvības

iespējas.

4.2.attēls. Apdzīvojuma blīvuma

atšķirības

4.3.attēls. Iedzīvotāju skaita

izmaiņas

4.4.attēls. Ienākumu līmeņa

atšķirības

(12) Salīdzinot ar pirmsneatkarības laiku, ir būtiski

mainījies piekrastes saimniecisko aktivitāšu spektrs, tostarp

mazo ostu loma, piekrastes zvejas u.c. tradicionālo piekrastes

nodarbju īpatsvars ekonomiskajās aktivitātēs.

(13) Baltijas jūras zivju resursu krājumi rūpnieciskai

nozvejai nozīmīgākajām sugām (reņģe, brētliņa, menca) ir

ierobežoti. Lai saglabātu zivju resursus ilgtermiņā, ES noteikusi

kvotas konkrēto sugu nozvejā, kas ietekmē arī vietējo

zivjrūpniecību. Lai sabalansētu pieejamos zivju resursus un

zvejas jaudas, tika īstenots Latvijas zvejas flotes kapacitātes

sabalansēšanas plāns 2008.-2013.gadam, kura ietvaros notikusi

zvejas kuģu skaita samazināšana. Zvejas kuģu skaits zvejai aiz

piekrastes joslas (neskaitot tāljūras zveju) samazinājies no 140

kuģiem 2008.gadā līdz 64 kuģiem 2014.gadā. Zvejas laivu skaits

zvejai piekrastē samazinājies no 731 laivām 2008.gadā līdz 627

laivām 2014.gadā.

(14) Pašreiz ir vērojama pieaugoša interese par piekrastes

izmantošanu tūrismam un atpūtai, tomēr līdz šim tūrisma

pakalpojumiem galvenokārt ir izteikts sezonāls raksturs,

teritorijas apmeklētāju apjoms īsajā vasaras periodā nenodrošina

pietiekamus ienākumus vietējā ekonomikā.

(15) Dominējošās tautsaimniecības nozares pēc uzņēmumu skaita

īpatsvara piekrastes novadu ekonomikā: lauksaimniecības,

mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (35,95%);

vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (9,83%); citu

pakalpojumu nozare (8,39%). Pierīgas novados (Saulkrastu,

Carnikavas novados u.c.) dominējošās ir pakalpojumu nozares.

Tradicionālās zvejniecības un zivju apstrādes nozares ir

nozīmīgas Pāvilostas, Dundagas, Rojas, Mērsraga, Engures un

Salacgrīvas novados, veidojot vairāk par 2,5% no uzņēmumu

kopskaita11, turklāt Dundagas, Rojas, Mērsraga,

Engures un Salacgrīvas novadā un Ventspilī, Liepājā, Rīgā ir

vairāk par 220 nodarbināto zivsaimniecībā, kas nav raksturīgi

nevienā iekšzemes pašvaldībā Latvijā12. Skaita ziņā

mazāk nodarbināto, bet zivsaimniecība ir nozīmīga nozare arī

Nīcas un Rucavas novados un Ventspils novada Užavas pagastā.

(16) Trīs skaitliski plašāk pārstāvētās tautsaimniecības

nozares piekrastes republikas pilsētās 2013.gadā bija:

vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (21,66% no uzņēmumu

kopskaita pilsētu grupā); profesionālie, zinātniskie un tehniskie

pakalpojumi (14,47%); operācijas ar nekustamo īpašumu

(11,01%).

(17) Nozīmīgi ekonomiskās attīstības elementi ir ostas:

trīs lielās ostas Ventspils, Rīga un Liepāja, un septiņas mazās

ostas: Engure, Mērsrags, Pāvilosta, Roja, Salacgrīva, Skulte,

Jūrmala (iepriekš Lielupes osta). Ostu teritorijas pēc krasta

līnijas aizņem 16,4 km jeb 3,3 % no kopējā jūras krasta līnijas

garuma. Ostas kalpo par pamatu citām nozarēm: transports,

kuģniecība, zvejniecība, kokapstrāde, kūdras apstrāde, tūrisms un

ūdenssports. Visas Latvijas lielās ostas ir tranzīta

ostas, kas darbojas starptautiskas konkurences apstākļos.

Nosūtīto kravu apjoms daudzkārt pārsniedz saņemto kravu apjomu.

2014.gadā vairāk nekā puse no Latvijas kopējā ostu kravu

apgrozījuma - 41.08 milj.t. - tika pārkrautas Rīgas ostā, tai

seko Ventspils ar 26.21 milj.t. un Liepāja ar 5.3 milj.t. Ostas

nodrošina tranzīta pakalpojumus, kuru klāsts aptver ostu,

dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, kā arī

kuģu aģentu, ekspeditoru, naftas produktu cauruļvada operatora

pakalpojumus.

(18) Mazās ostas sekmē apkārtējās teritorijas

attīstību, tai skaitā tām ir nozīme tūrisma un rekreācijas jomas

attīstībā. Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas un Rojas ostās tiek

pārkrautas komerciālās kravas. Lielākais kravu apgrozījums

2014.gadā bija Skultes ostā (46,69% no kopējā mazo ostu kravu

apgrozījuma), mazākais Rojas ostā (1,98%). Engures, Pāvilostas un

Jūrmalas (Lielupes) ostas nodrošina jahtu uzņemšanu un apkalpes

iespējas. Lai arī mazās ostas nodrošina salīdzinošu mazu

apgrozījumu kopējā Latvijas ostu kravu apgrozījuma īpatsvarā (2,

4 - 2,6 % apgrozījuma), tās ir ļoti nozīmīgas vietējā

ekonomikā.

(19) Piekraste ir ļoti nozīmīga tūrisma un atpūtas

nozarei, ko apstiprina arī tūrisma nozarei nozīmīgāko

izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu kopējā

skaita pieauguma tendence. Dominējošais ir atpūtas un izklaides

motīvs vasarā, bet aptuveni trešo daļu no visiem apmeklējumiem

sastāda ceļojumi gar piekrasti ar izzinošu motīvu. Starp

populārākajām tūristu piesaistēm ir nozīmīgi kultūras mantojuma

objekti - Liepājas Karosta (21578 apmeklējumi 2014.g.), Piejūras

brīvdabas muzejs Ventspilī (87638 apmeklējumi 2014.g.) u.c., kā

arī nozīmīgas dabas objektu vietas - Kolkas rags (~50 tūkstoši

apmeklējumu 2014.g.) vai arī publisko pasākumu norises vietas

(Dzintaru koncertzāle Jūrmalā - 130137 apmeklējumu koncertsezonas

laikā)13 u.c. (skat. 4.5.attēlu).

(20) Tūrisma mītņu telpiskais izvietojums piekrastē atainots

4.6.attēlā. Tūrisma pakalpojumiem galvenokārt ir izteikts

sezonāls raksturs. Esošo tūrisma pakalpojumu pieprasījuma

izpēte14 liecina, ka attiecībā uz pieprasījumu pēc

atpūtas iespējām pie jūras saglabājas pastāvīgi pieaugoša

tendence un pieaug arī prasības pakalpojumu kvalitātei.

(21) Kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumi

kūrortpakalpojumu attīstībai (Jūrmalas kā kūrorta pilsētas

statuss (apstiprināts 2013.gadā) un starptautiskā atpazīstamība,

kūrorta statusa apstiprināšana (2015.g.) Liepājas

piekrastes D daļai un tai piegulošajai teritorijai; Latvijas

kūrortpilsētu asociācijas darbība, kurā piekrastes

pašvaldībām šobrīd ir iesaistītas piecas piekrastes pašvaldības:

Jūrmala, Liepāja, Carnikavas, Saulkrastu un Salacgrīvas novads)

sniedz iespēju attīstīt jaunus tūrisma pakalpojumus.

(22) Ceļu kvalitātes, kvalitatīva inženiertehniskās

infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumi ir būtiski

priekšnoteikumi apdzīvojuma struktūras un visu nozaru ekonomisko

aktivitāšu attīstībai piekrastē. Tās nepietiekamība mazina

piekrastes konkurētspēju, vienlaicīgi rada antropogēnās

slodzes negatīvās ietekmes pieauguma risku uz jūtīgo

piekrastes kāpu zonu un pludmali.

(23) Konstatētie trūkumi nacionālā līmeņa publiskās

infrastruktūras tīklā: Eirovelo 13 velomaršruts, garo distanču

kājāmgājēju maršruts E9 (gar piekrasti), kas nav atbalstīti

nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos un tiem nav plānots

finansējums to izveidei, kā arī problemātisks jautājums ir

pasažieru dzelzceļa pārvadājumi trūkstošā finansējuma dēļ.

(24) Būtiskākie trūkumi un vajadzības reģionāla līmeņa

publiskās infrastruktūras tīklā: jūras krasta u.c. vienotā dabas

un kultūras mantojuma vērtību un piekrastes apdzīvoto vietu

sasniedzamība no valsts reģionālās un galvenās nozīmes

ceļiem (valsts vietējās nozīmes ceļu tīkla kvalitāte);

nepietiekams atbalsts mazo ostu publiskās infrastruktūras

attīstībai, piemēram, molu un pievedceļu pie ostas pārbūve

u.tml.; piekļuves un tūrisma infrastruktūra ĪADT

teritorijās ar augstu apmeklētības intensitāti /rekreatīvo

pievilcību (autonovietņu risinājums, velo un gājēju

infrastruktūra, tostarp sasaiste ar sabiedriskā transporta

galapunktiem/pieturvietām).

(25) Skatoties vietēja līmeņa publisko infrastruktūru

(pievedceļi pludmalei apmeklētājiem un glābšanas dienestiem,

autonovietņu nodrošinājums, labiekārtojums pludmaļu apmeklētāju

plūsmu organizēšanai) un ņemot vērā dažādās pašvaldību

finansiālās iespējas, atšķirīgs ir publiskās infrastruktūras

stāvoklis, taču kopumā tas ir neapmierinošs un nepietiekams, jo

īpaši attiecībā uz piekrastes novadiem/teritorijām ar ļoti augstu

apmeklētāju intensitāti (Pierīgas novadi) un perifērajiem

novadiem (ņemot vērā to ierobežotās finanšu iespējas un

kapacitāti).

4.5.attēls. Nozīmīgāko tūrisma

piesaistes objektu pārklājums15

4.6.attēls. Gultasvietu skaits

naktsmītnēs un izvietojuma pārklājums plānojuma

teritorijā16

Cilvēka darbības

ietekme uz vidi

(26) Piekrastes antropogēnā slodze, ko nosaka cilvēka

saimnieciskā darbība un apmeklētāju plūsmas17,

ļauj secināt, ka no Latvijas piekrastes kopējā garuma

495,2 km:

- 49 %(243,8 km) ir mazietekmētas ekosistēmas,

t.i. pēc vērtējuma atbilst 1. vai 2.klasei.

- 25 % (124,4 km) no piekrastes ekosistēmām ir

novērtētas kā vidēji ietekmētas (3.klase).

- 22 % (107 km) no piekrastes ekosistēmām ir novērtētas

kā stipri vai ļoti stipri ietekmētas (4. un 5.klase)

Kā stipri ietekmēti (4.klase) ir novērtēti 19 % jeb

91,6 km, bet ļoti stipri ietekmēti - 2.9 % jeb 15.4

km piekrastes ekosistēmu ārpus ostu teritorijām.

(27) Piekrastes posmi ar stipru un ļoti stipru antropogēno

ietekmi ir attiecināmi uz republikas nozīmes pilsētu

piekrasti (Liepāja, Ventspils, Jūrmala, Rīga) un/vai to

tiešā tuvumā, mazpilsētu (Pāvilosta, Saulkrastu, Salacgrīvas) un

ciemu piekrastēm. Pilsētās, to tuvumā un ciemos koncentrējas

lielāks piekrastes apmeklētāju daudzums, ko veido gan vietējie

iedzīvotāji, gan vasarnieki, gan tūristi. Apmeklētāju virzību uz

piekrasti un to koncentrācijas vietas pilsētās un ciemos nosaka

vēsturiski izveidojusies apbūve, ielu un tīkls, apskates objektu

- dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma objektu izvietojums.

(28) Piekrastē ir izveidotas oficiālās

peldvietas18 un Zilā karoga statusa

peldvietas19 (2015.gadā Rīgas plānošanas reģiona

piekrastes pašvaldībās ir 29 oficiālās peldvietas, no kurām 8 ir

Zilā karoga statuss, savukārt Kurzemes reģiona piekrastes

pašvaldībās ir 9 oficiālās peldvietas, no kurām trijām ir Zilā

karoga statuss), tomēr to nav visās pašvaldībās (piemēram,

Carnikavas un Ventspils novados). Šīs peldvietas izveidotas

vietās, lai nodrošinātu atbilstošas piekļuves infrastruktūras

izveidi un uzturēšanu, peldvietu apsaimniekošanu atbilstoši

higiēnas prasībām, kā arī tiktu izvietoti informatīvie stendi.

Peldvietas un Zilā karoga statusa peldvietas koncentrē

apmeklētāju plūsmas un rada priekšnoteikumus kvalitatīvu tūrisma

piedāvājumu veidošanai piekrastē.

(29) Ņemot vērā krasta zonas dinamisko attīstību, tās

jutīgumu pret antropogēno ietekmi, atbilstošas publiskās

infrastruktūras izveide ir piekrastes sabalansētas attīstības

galvenais priekšnoteikums.

(30) Ostas, piestātnes, moli, saimnieciskās būves, dzīvojamā

apbūve, kā arī fortikācijas būves atrodas piekrastē un jau

vēsturiski ir radījuši piekrastes mūsdienu ģeoloģisko procesu un

ekosistēmu pārveidojumus Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī, Kolkā,

Rojā, Mērsragā, Engurē, Lapmežciemā, Jūrmalā, Saulkrastos,

Salacgrīvā un arī citur. Apbūves izvietojuma lineārais raksturs

nosaka ietekmēto posmu garumu Jūrmalā, Saulkrastos un piekrastes

ciemos, izteikti - Rīgas jūras līča rietumu daļā.