4. pants

Teritorijas attīstību ietekmējošo

faktoru analīzes kopsavilkums - SVID analīze

STIPRĀS PUSES

VĀJĀS PUSES

Dabas un kultūras mantojums un tūrisms:

● Piekrastes dažādība un daudzveidība, tai

skaitā dabas mantojums, ģeoloģisko apstākļu, ainaviskā un

bioloģiskā (biotopu, sugu) daudzveidība, materiālās un

nemateriālās kultūras mantojuma vērtības

● Dabas un kultūras mantojuma savdabība - vienotā

piekrastes dabas un kultūras mantojuma kopums kā nacionālās

identitātes daļa

● Piekrastes apdzīvoto vietu tīkls, t.sk. seno

zvejnieku ciemu tradicionālā apbūve, tradīcijas un

kultūrainava, ekonomisko aktivitāšu centri: lielo

ostu pilsētas un piekrastes pilsētas ar mazajām ostām

● Kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumi

kūrortpakalpojumu attīstībai

● Tūrisma un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības

aktivitātes piekrastes pašvaldībās

● Salīdzinoši attīstīti savienojumi ar ārvalstīm

(ostas, lidostas), tai skaitā "Zilā karoga" jahtu

ostas/piestātnes

● Salīdzinoši augsta nekustamo īpašumu

vērtība, prestižs

● Attīstīts tūrisma mītņu tīkls (67% no gultasvietu

kopskaita Latvijā) tiešā jūras tuvumā

● Oficiālās peldvietas un Zilā karoga statusu ieguvušās

peldvietas piekrastē veicina apmeklējumu

● Publisko pasākumu, kas izmanto piekrastes

ainaviskumu un jūras tuvumu, popularitāte, tostarp

starptautiska atpazīstamība ("Positivus",

"SummerSound" mūzikas festivāli, jūras un

zvejnieku svētki u.c.)

Pārvaldība:

● Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa un Latvijas

Piekrastes pašvaldību apvienība - sadarbības

platforma starp piekrastes pašvaldībām, nozaru

ministrijām un to padotības institūcijām un citām

organizācijām

Dabas un kultūras mantojums un tūrisms:

● Fragmentēts tūrisma un rekreācijas pakalpojumu

piedāvājums

Sociālekonomiskā situācija:

● No lielākajiem ekonomisko aktivitāšu centriem (republikas

pilsētām) attālo teritoriju zemais apdzīvojuma

blīvums un iedzīvotāju skaita samazināšanās

● Apmeklētāju plūsmām neatbilstoša piekļuves

infrastruktūra pie pludmales u.c. piekrastes vērtībām

(nepietiekoša ceļu kvalitāte, autostāvvietu

nodrošinājums, to labiekārtojums u.tml.)

● Zemi ienākumi, atalgojums, tostarp salīdzinot ar

citu ES valstu vidējiem rādītājiem

● Nepietiekami nodrošināta cilvēku drošība un glābšana

piekrastē (piebraucamie ceļi nepilnīgi nodrošina

glābēju transporta piekļuvi)

Pārvaldība:

● Saimnieciskās darbības ierobežojumi

● Vairākās piekrastes pašvaldībās (2015.gadā) nav

nevienas oficiālas peldvietas, piemēram, Grobiņas

novada Medzes pagastā, Nīcas novada Nīcas pagastā, kā arī

Ventspils novada Jūrkalnes, Tārgales, Vārves un Užavas

pagastos, Carnikavas novadā

● Nepietiekošs pašvaldības zemes gabalu skaits

piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

● Nepietiekams finansējums valsts un

pašvaldību sektorā publiskās infrastruktūras uzturēšanai un

attīstībai, kultūras mantojuma objektu saglabāšanai un

pieejamības nodrošināšanai un dabas aizsardzības plānu

īstenošanai un monitoringam

● Nepietiekama horizontālā un vertikālā sadarbība

starp vietējā līmeņa pašvaldību institūcijām un

valsts institūcijām

IESPĒJAS

DRAUDI

Piekļuves uzlabošana:

● Publiskās infrastruktūras vienota tīkla attīstība,

sekmējot dabas un kultūras mantojuma vērtību

(tostarp arhitektūras, arheoloģijas vai

vēstures pieminekļa autentiskumu un oriģinālās substances)

saglabāšanu un potenciāla izmantošanu, mazinot

sezonalitātes negatīvās ietekmes, veicinot ekonomiskās

aktivitātes un piekrastes ciemu, kā pastāvīgi apdzīvotu

vietu atjaunošanos

Dabas un kultūras mantojuma un tūrisma attīstība:

● Starptautisko, tostarp ES nozīmes, īpaši aizsargājamo

dabas teritoriju potenciāla izmantošana starptautiskas

atpazīstamības sekmēšanai, t.sk. pētniecībai,

ekotūrisma attīstībai

● Kultūras mantojuma vērtību popularizēšana

(tradicionālā zvejniekciemu apbūve, ostu pilsētas un

to vēsturiskie centri, militārais un

industriālais mantojums, nemateriālais mantojums,

piemēram, zvejniecības un amatniecības tradīcijas)

piekrastes identitātes stiprināšanai

● Savstarpēji papildinošu, tematisku, piekrastei kopīgu

tūrisma piedāvājumu (klāsteru) veidošana,

segmentējot noteiktas interešu vietas (sezonāli un

telpiski)

● Jahtu piestātņu tīkla attīstība

● Jaunu un daudzveidīgu pakalpojumu izveide tūrisma,

rekreācijas un kurortoloģijas jomās

● Esošo starptautiskas atpazīstamības tūrisma maršrutu

pilnveidošana, Eirovelo 13 velomaršruta un E9

kājāmgājēju maršruta infrastruktūras izveide

● Cilvēku drošības un glābšanas uzlabošana

piekrastē

Pārvaldība:

● ES fondu un citu ārvalstu finanšu līdzekļu piesaiste

publiskās infrastruktūras attīstīšanai

● Visām nozarēm izstrādājot politikas plānošanas

dokumentus, tiek ņemti vērā Piekrastes plānojumā noteiktie

pasākumi un atbalstīta Piekrastes kā nacionālo interešu

teritorijas vispusīga attīstība

● Horizontālās un vertikālās sadarbības (sadarbības

pašvaldību starpā un valsts institūcijām ar pašvaldību

institūcijām) attīstība

Dabas un kultūras mantojums un tūrisms:

● Sezonalitāte - no četru mēnešu garās peldsezonas

piemērotākās brīvdienu pavadīšanai pludmalē ir 28 dienas

(pēc 2013. un 2014.gada

datiem20)21

● Zvejniecības un amatniecības tradīciju

izzušana

● Vienojošu tūrisma produktu trūkums

● Antropogēnās ietekmes negatīvo seku

palielināšanās, piekrastes biotopu noplicināšana,

tradicionālā ainavas un vienotā dabas un kultūras

mantojuma vērtību kopuma zudums

● Piekrastes perifēro novadu iedzīvotāju skaita

samazināšanās

● Peldūdeņu kvalitātes pasliktināšanās

● Neveicot nepieciešamos pasākumus, palielinās cilvēku

drošības apdraudējums piekrastē, tai skaitā palielinās

bojā gājušo cilvēku skaits piekrastē

● Klimata pārmaiņa seku pastiprināšanas - krastu

erozijas procesu intensificēšanās, plūdu riska

paaugstināšanās un ekstrēmu laikapstākļu (vētru, negaisa,

sausuma u.tml.) radītu zaudējumu palielināšanās

Pārvaldība:

● Nepietiekams atbalsts ekonomikas

dažādošanai, alternatīvām saimnieciskām aktivitātēm

● Nesabalansēta Piekrastes novadu un pilsētu attīstība,

piekrastes novadiem atpaliekot attīstībā

● ES fondu finansējuma un ārvalstu finanšu palīdzības

līdzekļu salīdzinoši ierobežota pieejamība piekrastes

novadu pašvaldībām22 un ĪADT

● Politiskās situācijas (ES/Krievijas attiecību

pasliktināšanās) aspektu negatīvā ietekme uz tūrisma u.c.

nozarēm piekrastes pašvaldībās

● Globālie ekonomikas satricinājumi (finanšu krīzes,

ievērojamas energoresursu cenu izmaiņas, karadarbību

izraisītās sekas u.tml.)

1 piekrastei raksturīgo dabas un kultūras

(materiālo un nemateriālo) vērtību kopums, ietverot Baltijas

jūras un sauszemes saskares joslas unikālo dabas un krasta

ainavas kompleksu, kuru veido pludmale, kāpas, meži,

stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri un randu pļavas, kā arī

bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas

2 Ulsts, V., 1998. Baltijas jūras Latvijas krasta

zona. Valsts Ģeoloģijas Dienests, Rīga, 96 lpp., Valsts

pētījumu programmas "KALME" 4.darba paketes

"Krasta procesi" pētījumi (pieejami:

http://kalme.daba.lv/), Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un

Zemes zinātņu fakultātes izstrādāts metodiskais materiāls

"Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai"

(iepirkuma identifikācijas Nr.: KPR 2013/12/EU43084, pieejamas:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/tap_lv_jaunumi/?doc=18793)

3 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes

zinātņu fakultātes izstrādāts metodiskais materiāls

"Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai"

(iepirkuma identifikācijas Nr.: KPR 2013/12/EU43084, pieejamas:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/tap_lv_jaunumi/?doc=18793)

4 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma

"Ozols", pieejama:

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/

5 1971. gada 2. februāra Konvencija par

starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves

vidi jeb "Ramsāres konvencija" nosaka, ka katrai

konvencijas dalībvalstij savā teritorijā jānosaka

starptautiskas nozīmes mitrāji jeb tā sauktās - Ramsāres

vietas. Plašāka informācija pieejama:

http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/starptautiskie_ligumi/daba/?doc=2952

6 UNESCO Latcijas Nacionālās komisijas tīmekļa

vietnes sadaļa "Suitu kultūrtelpa", pieejama:

http://unesco.lv/latvijasdargumi/informacija-par-objektu/starptautiski-atziti-objekti/suitu-kulturtelpa/

7 "Latvijas kultūras kanons" tīmekļa

vietnes sadaļa "Tautas tradīcijas", pieejama:

http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/4/

8 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma

"Ozols", VKPAI sniegtie dati, 2015.gads

9 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tīmekļa

vietnes sadaļas "Iedzīvotāju reģistrs" dati,

pieejami:

http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html

10 Informācija apkopota 2.darba materiālā "2.

Pārskats par piekrastes teritorijas sociāli ekonomiskās

situāciju pašvaldību griezumā", pieejama:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

11 Aprēķini pēc CSP tīmekļa vietnes publiski

pieejamās datu bāzes "SRG0431. Tirgus sektora ekonomiski

aktīvi uzņēmumi statistiskajos reģionos, pilsētās un novados

sadalījumā pa uzņēmumu lieluma grupām pēc nodarbināto

skaita un galvenajiem darbības veidiem (NACE 2. red.)"

datiem

12 Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai

2014.-2020.gadam 4. pielikums (karte "Zivsaimniecības

nozares uzņēmumu un nodarbināto izvietojums Latvijā"),

pieejams:

https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/49/10/Pielikums_Kartes.pdf

13 pēc 4.darba materiālā " 4. Piekrastes

apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību

griezumā" apkopotajiem datiem, pieejami:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

14 skat. 4.darba materiālu" 4. Piekrastes

apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību

griezumā", pieejams:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

15 Datu avots: SIA "Nocticus", Andris

Klepers, 2015.gads

16 Datu avots: SIA "Nocticus", Andris

Klepers, 2015.gads

17 izvērtējums iekļauts 4. darba materiālā

"4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes

izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

18 Noteiktas MK 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.

38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība"

1. pielikumā (ar grozījumiem līdz 01.09.2015.)

19 Zilais Karogs ir pasaules populārākais tūrisma

ekosertifikāts. Zilā karoga statusa kritēriju ieviešana

peldvietā nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu

apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un

ilgtspējīgas attīstības faktori

20 VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs" dati, pieejami: www.meteo.lv

21 atbilstoši 4. darba materiālam "4.

Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums

pašvaldību griezumā", pieejams:

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

22 Piekrastē neviena no novadu pilsētām (Pāvilosta,

Salacgrīva, Saulkrasti) neiekļaujas "Latvija 2030"

stratēģijā definēto reģionālo attīstības centru skaitā,

attiecīgi ierobežota ir arī ESI fondu finanšu resursu

pieejamība

Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministra vietā -

izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis