3. pants

Pārvaldības faktori

(31) Piekrastes pārvaldība tiek nodrošināta nacionālajā,

reģionālajā un vietējā līmenī, ar normatīvā regulējuma

(likumu, Ministru kabineta noteikumu, pašvaldību saistošos

noteikumu), iekšējo normatīvo aktu, politikas plānošanas un

teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, institūciju darbību

un visu pārvaldē iesaistīto pušu mijiedarbības, sadarbības

palīdzību. Nacionālajā līmenī nozaru intereses tiek īstenotas

caur ministriju un to pakļautības institūcijām. Ar piekrasti

tieši saistītas astoņu nozaru ministriju intereses (Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras

ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija,

Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes

ministrija un Finanšu ministrija).

(32) Nacionālajā līmenī piekrastes pārvaldībā piedalās

kontrolējošās institūcijas dabas aizsardzības, vides veselības un

kultūras mantojuma aizsardzības jomās (Dabas aizsardzības

pārvalde, Valsts vides dienests, Veselības inspekcija, Valsts

kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija), kā arī

institūcijas, kas normatīvajos aktos noteikto funkciju

izpildes ietvaros nodrošina cilvēku meklēšanu un

glābšanu, jūras novērošanu, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu

u.c. drošības pasākumus. Kā nozīmīgas institūcijas un uzņēmumi

piekrastes pārvaldības procesā jāatzīmē arī ostu pārvaldes

(Rīgas, Liepājas, Ventspils ostas, mazo ostu pārvaldes),

glābšanas dienestu institūcijas (VUGD, Krasta apsardzes

dienests). Nozīmīgākās sabiedriskās organizācijas un to

apvienības - Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība un Vides

konsultatīvā padome.

(33) Reģionālajā līmenī piekrastes pārvaldībā ir iesaistītas

Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionu administrācijas, kas veicina

teritorijas attīstības plānošanas koordinēšanu un sadarbību

pašvaldību starpā, iniciējot un īstenojot dažādus projektus.

(34) Vietējā līmeņa 17 pašvaldības ir uzskatāmas par vistiešāk

iesaistītajām Piekrastes plānojuma ieviesējām, lai arī to lielums

un darbības mērogi ir krasi atšķirīgi (republikas pilsētas un

novadi).

(35) Publiskās infrastruktūras attīstībai nozīmīgākās

iesaistītās puses ir pašvaldības un valsts sektors, ņemot vērā

normatīvajos aktos noteikto valsts un pašvaldību funkciju

nošķīrumu, finansēšanas kārtību funkciju izpildei, budžeta

veidošanas principus, ārpusbudžeta finansējuma piesaistes

iespējas.

(36) Piekrastes pārvaldībā iesaistīto institūciju atšķirīgo

nozīmīgumu katrā konkrētā piekrastes teritorijā nosaka īpašumu

piederība, funkcijas un konkrētie darbības uzdevumi saskaņā ar

katras konkrētās institūcijas nolikumu (piemēram, DAP loma

piekrastes pārvaldībā ĪADT teritorijās; Dundagas

novada Kolkas novada teritorijā, ņemot vērā nacionālā parka

statusu un teritorijas īpatsvaru - gandrīz 100% pašvaldības

piekrastes teritorijas). Kā lielākās

iesaistītās puses piekrastes publiskās

infrastruktūras attīstības kontekstā ir valsts uzņēmumi:

LVM, kura pārziņā ir ievērojamas mežu platības un kas veido

publiski pieejamas labiekārtotas atpūtas vietas valsts

mežos un uztur valsts mežu ceļu tīklu, kā arī LVC,

kas nodrošina publiskā valsts ceļu tīkla uzturēšanu.

(37) Piekrastes pārvaldību nodrošina dažādu pārvaldības

instrumentu kopums: likumdošanas instrumenti (normatīvo aktu

regulējums); politikas un plānošanas instrumenti (valsts,

plānošanas reģionu, pašvaldību, institūciju līmenī); ekonomiskie

un finanšu instrumenti (budžeta līdzekļi, nodokļu politika,

atbalsta programmu/fondu līdzekļu piesaiste, publiskās-privātās

partnerības (PPP) veicināšana, zaļais iepirkums);

ekosertifikācija; administratīvie un institucionālie

instrumenti (nacionālo/vietējo varas iestāžu organizācijas

strukturālā pilnveide, kvalitātes vadības/vides pārvaldības

sistēmu izveide); komunikācijas instrumenti. To efektivitāte ir

atkarīga katras atsevišķās institūcijas darbības savas

kompetences ietvaros un iesaistīto pušu savstarpējās

mijiedarbības, kopīga dialoga un integrēta skatījuma uz

piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību.

(38) Kopumā attīstības plānošana piekrastē ir

sadrumstalota gan pašvaldību, gan valsts līmenī (nozaru

politikas). Lai arī šī sadrumstalotība nerada tiešus draudus

ilgtermiņa attīstībai, tā vienlaikus ierobežo piekrastes

potenciāla realizāciju. Nepieciešama ciešāka sadarbība

pārvaldībā, veidojot saikni ar pašvaldībām un vietējo sabiedrību,

lai dabas aizsardzības intereses sabalansētu ar ekonomisko

aktivitāšu iespējām.

(39) Nepietiekamais finansējums, īpaši ES fondu

finansējuma ierobežota pieejamība piekrastes novadu pašvaldībām,

ir viens no būtiskākiem šķēršļiem publiskās infrastruktūras

attīstīšanai. Ierobežotās budžeta iespējas kā valsts, tā

pašvaldību sektorā ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai

rada draudus ne tikai tūrisma u.c. nozaru attīstībai, bet arī

ekosistēmu degradācijas riskus. Savukārt zemes reformas gaitā

izveidojusies īpašumu struktūra (pašvaldības īpašumu

ierobežotais īpatsvars piekrastē) radījis šķēršļus piekļuvi pie

jūras nodrošinošas publiskās infrastruktūras tīkla pārklājuma

(īpaši gājēju celiņu un pievedceļu) attīstībai.

(40) Labas pārvaldības un piekrastes plānojuma īstenošanos

stūrakmens ir vienota sapratne par piekrastes publiskās

infrastruktūras attīstības mērķiem un līdzdalība to

īstenošanā. 2011.gadā izveidota Piekrastes sadarbības un

koordinācijas grupa, kas ir laba platforma sadarbībai starp

piekrastes pašvaldībām, nozaru ministrijām un to padotības

iestādēm un nākotnē tai ir svarīga loma Piekrastes plānojuma

ieviešanā. Nozīmīga ir valsts pārvaldes iestāžu un piekrastes

pašvaldības pārstāvošo sabiedriskās organizāciju (Latvijas

Pašvaldību savienība un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība)

tieša sadarbība piekrastes attīstības jautājumu risināšanā un

sabiedrības līdzdalības iespēju uzlabošana, nodrošinot

informācijas pieejamību un atbalstu pašvaldībām un sabiedriskajām

organizācijām, t.sk. vietējām rīcības grupām, nevalstiskajām

organizācijām u.c.