Par Valsts policijas attīstības koncepciju 7. pants — Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3) kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai kuras militārā dienesta izdienas stāžs nav īsāks par 10 gadiem, vai personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kura atvaļināta no dienesta saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmās daļas 6. vai 8.punktu neatkarīgi no izdienas.

78 http://www.mil.lv/Aktualitates/Aktualitates/2013/01/14-1.aspx (skatīts 11.06.2013)

79 skat. Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.9703.pielikumu;

80 noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumos Nr.969 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm";

81 Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi Nr.288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm";

82 Grote, D. Performance Appraisal Question and Answer Book. AMACOM, 2002.gads, 26., 27. lpp;

83 Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta vadīto darbību īstenošanai 121.punkts (pieņemts 25.03.2014. MK sēdē, prot. Nr.18, 27§): http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/straujumas-valdibas-ricibas-plans/

84 - plānveida operāciju, kuras saistītas ar nelaimes gadījumu darbā, ja to izdevumus nesedz atbilstoši likumam "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", vai gadījumos, ja trauma vai slimība ierobežo amatpersonas fiziskās spējas pildīt dienesta pienākumus, apmaksu;

- obligāto veselības pārbaužu apmaksu;

- vakcinācijas izdevumu pret vakcīnregulējamām slimībām (ērču encefalīts, B hepatīts) kompensēšanai bez limita ierobežojuma;

- amatpersonām kompensējamo maksas medicīnisko pakalpojumu limita palielināšanai no 50 līdz 75 latiem gadā 2014.gadā;

- medicīniskās rehabilitācijas kursa apmaksa amatpersonu darbaspēju atjaunošanai viena gada laikā pēc veiktām ķirurģiskām operācijām, pārciestām traumām vai nelaimes gadījuma darbā;

- psiholoģiskā atbalsta dienesta izveidošanu psiholoģiskās palīdzības saņemšanai pēc krīzes situācijām un, nepieciešamības gadījumā, speciālistu izbraukumu uz notikuma vietām;

- veselības aprūpes izdevumu apmaksu bijušajām amatpersonām, kuras no dienesta atvaļinātas veselības traucējumu dēļ un kuras minētos traucējumus guvušas nelaimes gadījumā darbā;

- zobārstniecības izdevumu kompensēšanu (tajā skaitā mutes higiēnas pakalpojumiem) 50 % apmērā ar limitu līdz 50 latiem gadā;

- izdevumu kompensēšanu 50% apmērā par iegādātajiem medikamentiem, kurus amatpersonas iegādājušās pēc ārsta izrakstītas receptes, ar gada limitu līdz 30 latiem.

(Skat. Ministru kabineta 2013.gada 19.marta sēdes protokolu Nr. 15 36.§)

85 Problēmas risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība paredzēti vienlaikus ar šo koncepciju Iekšlietu ministrijā izstrādātās koncepcijas "Koncepcija par jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" projektā;

86 Problēmas risinājuma varianti, to pozitīvo ieguvumu un trūkumu analīze, kā arī turpmāka rīcība paredzēti šīs koncepcijas izstrādes laikā Ministru kabineta 2013.gada 19.marta sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Priekšlikumi par normatīvajos aktos noteikto sociālo garantiju karavīriem un amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm iespējamu pilnveidošanu";

87 Valsts policijas 2008.gada 13.jūnija noteikumi Nr.10 "Par kārtību, kādā Valsts policijā tiek organizēta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm karjeras attīstība". 2010.gadā noteikumi tika precizēti un 2010.gada 23.aprīlī jaunajā redakcijā izdoti noteikumi Nr.7 "Kārtība, kādā Valsts policijā organizē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm karjeras attīstību".

Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālās izglītības ieguves un karjeras veidošanas shēma pielikumā Nr. 3

88 no angļu - Behavioral event interview

89 skat. Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumu Nr.494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" no 24. līdz 27. punktu;

90 A Guide to Competency Development in the Civil Service. Performance Management and Development System, 9.-12.lpp., http://www.finance.gov.ie/documents/smi/cmod_report.pdf (skatīts 2013.gada 6.jūnijā)

91 Profesionālās izglītības likuma 29¹. panta pirmā daļa: "Profesionālās kompetences novērtēšana notiek, ņemot vērā attiecīgā profesijas standarta prasības";

92 problēma risināma, izpildot šīs koncepcijas I. līdz III. nodaļā saistībā ar apmācību programmu izstrādi un pilnveidošanu noteiktos uzdevumus;

93 Informāciju par struktūrvienību personāla resursu skatīt koncepcijas 1.3. nodaļā "Policijas redzamības nodrošināšana";

94 2012.gadā Kārtības policijas rīcībā konvojēšanas funkciju nodrošināšanai tika nodotas 13 jaunas automašīnas.

95 Ministru kabineta 2010.gada 1.jūlija rīkojums Nr.368-k "Par A kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju noteikšanu" un Ministru kabineta 2010.gada 1.jūlija rīkojums Nr.369-k "Par atsevišķu B kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju noteikšanu"

96 skat. Ministru kabineta 2010.gada 1.jūlija rīkojuma Nr.366 "Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 25.novembra rīkojumā Nr.808 "Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem"" (prot., Nr.32 80, 79.§) anotāciju: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40236625 &mode=mk&date=2011-12-27

97 Aprēķinam izmantota informācija un aprēķināts vidējais izskatāmo lietu skaits pēc Tieslietu ministrijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Tiesu informācijas sistēmas nodaļas sniegtajiem datiem par nozīmētajām tiesas sēdēm Latvijas Republikas tiesās 2011-2012.gados;

98 skat. koncepcijas 1.3. nodaļu;

99 skat. koncepcijas 2.2.nodaļu;

100 skat. koncepcijas 2.2. nodaļu;

101 skat. koncepcijas 2.3. nodaļu;

102 skat. koncepcijas 2.3. nodaļu

103 skat. Ministru kabineta 2013.gada 19.marta sēdes protokolu Nr. 15 36§

104 skat. Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija sēdes protokolu Nr. 33, 35.§ un šajā sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu "Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu elementu pilnveidošanu, formas tērpu izsniegšanas kārtības precizēšanu un centralizētās formas tērpu izsniegšanas kārtības ieviešanas gaitu": http://www.mk.gov.lv/lv/mk/ tap/?pid=40285505&mode=mk&date=2013-06-04

105 skat. Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra sēdes darba kārtības materiālus (TA-3041): http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid= 30266397&mode=mk&date=2006-12-19 (skatīts 2013.gada 1.jūlijā)

106 Situācijas apraksts koncepcijas 1.3. nodaļā "Policijas redzamības nodrošināšana"

107 Situācijas apraksts koncepcijas 2.2. nodaļā "Starptautiskā sadarbība"

108 Oficiālais Vēstnesis L 067 , 12/03/2003 Lpp. 0027 - 0030

109 Situācijas apraksts koncepcijas 2.2. nodaļā "Starptautiskā sadarbība"

110 Situācijas apraksts koncepcijas 4.4. nodaļā "Valsts policijas darbības nodrošinājums"

111 Ministru kabineta 2014.gada 18.marta sēdē (prot.Nr.17, 30.§) izskatīts informatīvais ziņojums "Par Daugavpils cietokšņa turpmākās attīstības perspektīvām un to finansēšanas modeļiem" un pieņemts lēmums (7.punkts) - lai turpinātu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes projekta attīstību Daugavpils cietokšņa teritorijā, Finanšu ministrijai (valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi") sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Kultūras ministriju līdz 2014.gada 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā tiesību akta projektu par nepieciešamo finansējumu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes filiāles būvju (ēku) rekonstrukcijai un būvniecībai (Kriminālistikas laboratorijas rekonstrukcijai un Sporta kompleksa izbūvei Daugavpils cietoksnī, paredzot tajā, ka jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu ir izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem likumprojektu "Par valsts budžetu 2015.gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam" sagatavošanas procesā.

112 Situācijas apraksts koncepcijas 2.4. nodaļā "Kriminālizlūkošanas modeļa attīstība"

113 Situācijas apraksts koncepcijas 4.4. nodaļā "Valsts policijas darbības nodrošinājums"

114 Situācijas apraksts koncepcijas 4.4. nodaļā "Valsts policijas darbības nodrošinājums"

115 Situācijas apraksts koncepcijas 4.4. nodaļā "Valsts policijas darbības nodrošinājums"

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

(Ministru kabineta

2016. gada 6. aprīļa

rīkojums Nr. 248)

Valsts policijas attīstības koncepcijas kopsavilkumsValsts policijas attīstības koncepcija izstrādāta, lai, izpildot Nacionālā attīstības plāna 2014.—2020.gadam 49.punktā paredzēto uzdevumu1, noteiktu Valsts policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskos pamatvirzienus un to ietvaros vidēja termiņa attīstības apakšvirzienus un būtiskākos uzdevumus, kā arī identificētu Valsts policijas turpmāko attīstību ietekmējošos starpnozaru problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus.

Valsts policijas attīstībai noteikto uzdevumu un problēmjautājumu risinājumu stratēģiskie politikas mērķi ir:

— efektīvāk novērst sabiedrības drošības apdraudējumus un likumpārkāpumus, attīstot ciešāku sadarbību ar likumpārkāpumu novēršanā līdziesaistītajām institūcijām un organizācijām, sabiedrību kopumā un atsevišķām tās grupām un indivīdiem, kā arī paplašinot un padarot par prioritāru Valsts policijas praksi un aktivitātes likumpārkāpumu prevencijā;

— ieviest racionālāku un mērķorientētāku pieeju un pilnveidot darba organizāciju Valsts policijas kompetencē esošo noziedzības izpausmju apkarošanā, attīstot jaunas noziedzības apkarošanas metodes un atbilstoši reaģējot uz aktuālākajām pārmaiņām noziedzīgo darbību izpausmju attīstībā;

— attīstīt uz zināšanām balstītu Valsts policijas personāla plānošanas un vadības praksi, panākot katra policijas darbinieka personīgu iesaisti un motivētību iestādes un struktūrvienības kopējo darbības mērķu sasniegšanā, jo īpaši struktūrvienību vidējā līmeņa vadītāju profesionālu iesaisti kompetentā personāla pārvaldībā;

— nodrošināt un nostiprināt Valsts policijas uzdevumu konsekventu atbilstību policijas pamatfunkcijām, vienlaikus nodrošinot stabilu un uzdevumu kvalitatīvai izpildei pietiekamu policijas materiāltehnisko nodrošinājumu.

Lai sasniegtu koncepcijā izvirzītos mērķus, tiek piedāvāti šādi Valsts policijas attīstības virzieni:

— likumpārkāpumu novēršana;

— noziedzības apkarošana;

— motivēts un profesionāls personāls;

— pienākumu un pamatfunkciju saskaņotība un izpildes nodrošinājums.

Minēto attīstības virzienu īstenošanā konstatētas šādas problēmas:

1. identificētā problēma. Kriminālprocesa likuma 6.pantā noteiktais kriminālprocesa obligātuma princips paredz pienākumu "novest kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam". Kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 400.pantā paredzēto kriminālprocesa apturēšanas kārtību un izveidojušos praksi tas pēc būtības nosaka, ka policijai ir jāveic apjomīgas izmeklēšanas darbības neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma, tā sabiedriskās bīstamības un pieejamajiem Valsts policijas resursiem. Šo prasību īstenošana neveicina efektīvu Valsts policijas resursu izmantošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, rada pārslodzi, kas ir viens no iemesliem, kādēļ izmeklētāji atstāj darbu policijā, kā arī samazina kopējo izmeklēšanas kvalitāti. Veltot noziedzīga nodarījuma smagumam nesamērīgus resursus izmeklēšanas nodrošināšanai, tiek samazināta smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanas, noziedzīgu nodarījumu novēršanas un latentās noziedzības apkarošanas iespējamība.

1. risinājuma variants. Pārskatīt Kriminālprocesa likuma nosacījumus ar mērķi padarīt kriminālprocesu ekonomiskāku, efektīvāku un sabalansētu ar kriminālprocesa izmeklēšanā patērētajiem un noziedzīgo nodarījumu novēršanai nepieciešamajiem resursiem.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

2. risinājuma variants. Optimāla kriminālpolicijas amatpersonu (izmeklētāju) skaita nodrošināšana, lai kvalitatīvi un vispusīgi izmeklētu visus reģistrētos noziedzīgos nodarījumus.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") 900 izmeklētāju amata vietu uzturēšanai. No valsts budžeta kopumā nepieciešami papildu finanšu līdzekļi:

2017.gadā — 8 157 731 euro apmērā,

2018.gadā — 14 198 326 euro apmērā,

2019.gadā — 20 202 639 euro apmērā,

2020.gadā un turpmākajos gados — 18 012 939 euro apmērā katru gadu.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

2. identificētā problēma. Darbinieku pienākums "apsargāt, konvojēt un uzturēt apcietinātās personas, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības atņemšanu notiesātās personas sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām" neatbilst policijas uzdevumiem (funkcijām). Tas pārklājas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetenci valsts politikas īstenošanā apcietinājuma un brīvības atņemšanas izpildes jomā. Izraisītās sekas — apcietināto un notiesāto personu likumā noteikto tiesību nepamatota ierobežošana, Valsts policijas ierobežoto materiāltehnisko un personāla resursu plānošanas problēmas un novirzīšana no citu uzdevumu izpildes.

1. risinājuma variants. Pakāpeniska apcietināto un notiesāto personu apsargāšanas, konvojēšanas un uzturēšanas pienākuma nodošana Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei, vienlaikus saglabājot daļēju Valsts policijas kompetenci. Risinājuma variants paredz apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas pienākuma nodošanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei:

1) ar 2019.gada 1.jūliju — apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām saistībā ar ieslodzījuma (brīvības atņemšanas soda vai drošības līdzekļa — apcietinājums) izpildi;

2) ar 2021.gada 1.janvāri — apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu:

— no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās un apsardzi tiesas procesa laikā, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

— no ieslodzījuma vietas uz tiesu un no tās administratīvo un civiltiesisko jautājumu izskatīšanai, kas radušies, personām atrodoties ieslodzījuma vietā;

— no ieslodzījuma vietas uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu un no tās, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra;

— no ieslodzījuma vietas medicīniskās ekspertīzes veikšanai.

Pārējām tiesībaizsardzības iestādēm, kurām likumos noteiktas tiesības konvojēt un apsargāt personas, šīs tiesības tiek saglabātas esošajā apjomā.

Izstrādājot normatīvos aktus un pasākumu plānu risinājuma ieviešanai, ir jāizvērtē arī citi konvojēšanas organizēšanas priekšlikumi.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta valsts budžeta līdzekļu pārdale 2 205 422 euro apmērā no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 06.00.00 "Valsts policijas darbība" apakšprogrammas 06.01.00 "Valsts policija" uz Tieslietu ministrijas budžeta programmas 04.00.00 "Kriminālsodu izpilde" apakšprogrammu 04.01.00 "Ieslodzījuma vietas".

2. risinājuma variants. Konvojēšanas funkciju nodošana apsardzes komersantiem, paredzot, ka tie sniedz Valsts policijai maksas pakalpojumus atbilstoši personu konvojēšanas pieprasījumiem.

Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta šobrīd nav nosakāms, jo ir atkarīgs no potenciālo pakalpojumu iepirkumu konkursu iznākuma.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

3. identificētā problēma. Valsts policijā nav izveidota tiesību normās noteiktā struktūrvienība tiesu kārtībnieku funkciju izpildei. Likuma "Par tiesu varu" 115. pantā noteiktais uzdevums uzturēt policijas sastāvā tiesu kārtībniekus, kuru atbildībā ietilpst vispārējās kārtības nodrošināšana tiesu sēdēs un tiesās, pastāvot iespējām nodrošināt kārtības uzraudzību ar mazākiem un specializētākiem (efektīvākiem) personāla resursiem, nepamatoti paplašina policijas pienākumu apjomu.

1. risinājuma variants. Lai nodrošinātu vismaz tiesas sēdēs nepieciešamo optimālo tiesu kārtībnieku skaitu, tiek veidota un komplektēta Valsts policijas Kārtības policijas struktūrvienība ar vismaz 245 amata vietām, paredzot Valsts policijas kopējo amata vietu skaita palielinājumu.

2. risinājuma variants. Tiesu kārtībnieku funkciju izpilde tiek uzticēta Tiesu administrācijai vai tiesām, paredzot iespēju dibināt tiesu iekšējos drošības dienestus vai slēgt pakalpojumu līgumus ar apsardzes komersantiem.

Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta šobrīd nav nosakāms, jo tas ir atkarīgs no potenciālo pakalpojumu iepirkumu konkursu iznākuma.

Iekšlietu ministrija atbalsta 2.risinājuma variantu.

4. identificētā problēma. Risinājumu atlikšana Valsts policijas funkciju nodrošināšanai nepieciešamās materiāltehniskās bāzes un personāla resursu nodrošinājumā kavē un vairākos gadījumos pat padara par neiespējamu Valsts policijas attīstību un tās uzdevumu izpildi, kā arī nodara neatgriezenisku kaitējumu sabiedrības drošībai un negatīvi ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos Valsts policijai un valsts varai, kā arī valsts attīstībai kopumā.

4.1. identificētā apakšproblēma. Patruļpolicijas amatpersonu trūkums un esošo patruļpolicijas amatpersonu iesaiste ar patrulēšanu nesaistītu darba uzdevumu izpildē mazina policijas redzamību un negatīvi ietekmē likumpārkāpumu vispārējās prevencijas efektu (policijas ikdienas klātbūtnes sajūtu sabiedrībā).

1. risinājuma variants. Pārstrukturēt Valsts policijas struktūrvienības un to pienākumu sadali, atslogojot patruļpolicijas pienākumus veicošās amatpersonas no tādu uzdevumu izpildes, kas nav saistīti ar patrulēšanu, vienlaikus palielinot un nokomplektējot patrulēšanai tieši paredzēto štata vienību skaitu.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2018.gadā — 1 621 143 euro apmērā, 2019.gadā — 1 315 450 euro apmērā, 2020.gadā — 1 844 993 euro apmērā, 2021.gadā — 2 374 535 euro apmērā, 2022.gadā — 2 904 076 euro apmērā, turpmākajos gados — 2 880 592 euro apmērā katru gadu patrulēšanas funkcijas kvalitatīvai nodrošināšanai un 190 amata vietu uzturēšanai, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu Iekšlietu ministrijas resorā un laikposmā no 2018.gada līdz 2022.gadam katru gadu ieviešot 38 amata vietas.

2. risinājuma variants. Patruļpolicija plāno un īsteno gan patrulēšanu, gan citus uzdevumus, kuros nepieciešama policista tieša klātbūtne, personāla resursu ietvaros.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.2. identificētā apakšproblēma. Valsts policijas sakaru virsnieku trūkums neatbilst tiesībaizsardzības iestāžu starptautiskās sadarbības pieprasījumam, pārrobežu noziedzības ietekmei uz Latvijas sabiedrības drošību un prognozējamām noziedzības attīstības tendencēm.

1. risinājuma variants. Valsts policijas sakaru virsnieku skaita palielināšana ar 2015.gadu, papildus nodrošinot viena sakaru virsnieka darbību Eiropas policijas birojā un sakaru virsnieku nosūtīšanu uz Īriju, Hāgu un Krieviju.

2. risinājuma variants. Papildus nokomplektēt četras inspektoru un četras vecāko inspektoru štata vienības Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības birojā (Eiropola nacionālajai nodaļai, Interpola nacionālajai nodaļai, SIRENE Latvijas nodaļai, Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu izpildes nodaļai), lai aktivizētu starptautiskās sadarbības informācijas apmaiņas mehānismu izmantošanu.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2017.gadā — 190 189 euro apmērā, 2018.gadā un turpmākajos gados — katru gadu 157 010 euro apmērā informācijas apmaiņas mehānismu izmantošanas aktivizēšanai un 8 amata vietu uzturēšanai.

3. risinājuma variants. Nepieciešamās sadarbības nodrošināšanai izmantot citu ES dalībvalstu sakaru virsniekus starptautiskās sadarbības ietvaros saskaņā ar Padomes 2003.gada 27.februāra Lēmumā 2003/170/TI noteikto par kopīgu sadarbības koordinatoru izmantošanu, kurus dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1. risinājuma variantu.

4.3. identificētā apakšproblēma. Latvijā šobrīd praktiski nav iespējams pilnībā izmantot Interpola slēgtās komunikācijas sistēmas I—24/7 un Interpola interneta mājaslapas slēgtās sadaļas INSYST piedāvātos tiesībaizsardzības iestāžu darbībām būtiskus rīkus.

1. risinājuma variants. Nepieciešamo tīkla komutatoru un darba vietu aprīkojuma pakāpeniska iegāde pieslēguma nodrošināšanai Interpola slēgtajai komunikāciju sistēmai I—24/7 un Interpola mājaslapas slēgtajai sadaļai INSYST.

2. risinājuma variants. Norīkot par tehniskās komunikācijas jautājumiem atbildīgās amatpersonas un organizēt viņu apmācību Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas "Interpols" Ģenerālsekretariātā.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.4. identificētā apakšproblēma. Nepietiekams ekspertu aprīkojums liedz efektīvi atrast un izņemt lietiskos pierādījumus noziedzīgo nodarījumu un notikumu vietās un nodrošināt to tālāku kvalitatīvu un drošu apskati un apstrādi, tādējādi jau sākotnēji negatīvi ietekmējot kriminālprocesa izmeklēšanas kvalitāti un rezultātus. Savukārt Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes darba telpu trūkums nenodrošina kvalitatīvu un izsekojamu lietisko pierādījumu izpēti, kā arī padara par neiespējamu kriminālistisko ekspertīžu kvalitātes palielināšanu un izpildes termiņu saīsināšanu.

1. risinājuma variants. Noziedzīgo nodarījumu lietisko pierādījumu izņemšanai notikuma vietās un to tālākai kvalitatīvai un drošai apskatei un apstrādei tiek iegādāts nepieciešamais tehniskais aprīkojums un programmatūra. Tiek veikta iepriekš plānotā Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa 9.korpusa būvniecība Rīgā, Čiekurkalna 1. līnijā 1 (ilgtermiņa perspektīva — attīstības III posms), kā arī jaunas ēkas būvniecība Daugavpils cietoksnī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes reģionālās laboratorijas darbības attīstīšanai.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzētā papildu finanšu līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta izskatāma Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem pēc tam, kad Ministru kabinets būs pieņēmis atsevišķu lēmumu par minēto objektu būvniecību.

2. risinājuma variants. Noziedzīgo nodarījumu lietisko pierādījumu izņemšana notikuma vietās un to tālāka apskate un apstrāde tiek īstenota līdzšinējā materiāltehniskā nodrošinājuma ietvaros. Jaunas ēkas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes un tās reģionālās laboratorijas darba telpu paplašināšanai netiek būvētas.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1. risinājuma variantu.

4.5. identificētā apakšproblēma. Aizsargātas valsts līmeņa pārklājuma klasificētās informācijas apmaiņas tīkla infrastruktūras, novecojušas Kriminālpolicijas elektroniskās informācijas sistēmas (KEIS) un Valsts policijas speciālistu apmācībai nepieciešamās materiāltehniskās bāzes trūkuma dēļ kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības rezultātā iegūtās informācijas apmaiņa ir neefektīva, netiek efektīvi izmantoti arī analītiķu resursi un nav iespējama starpsavienojuma izveide piekļuvei Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmām (EIS un SIENA).

1. risinājuma variants. Izveidot Kriminālpolicijas elektroniskās informācijas sistēmu II (KEIS II) un aizsargātu elektronisku informācijas apmaiņas tīklu visām Valsts policijas struktūrvienībām, nodrošināt piekļuvi Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmai un Eiropola informācijas apmaiņas platformai SIENA, kā arī iegādāties analītisko programmatūru Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 06.00.00 "Valsts policijas darbība") no valsts budžeta 2017.gadā — 897 217 euro apmērā, 2018.gadā — 1 049 374 euro apmērā, saskaņā ar Organizētās noziedzības novēršanas plāna 2014.—2016.gadam 2.5. un 2.8.apakšpunktu 2019.gadā — 440 769 euro apmērā, 2020.gadā un turpmākajos gados — katru gadu 21 343 euro apmērā.

2. risinājuma variants. Izveidot aizsargāta tīkla infrastruktūru Kriminālpolicijas elektroniskajai informācijas sistēmai II (KEIS II) un pārējām Valsts policijas klasificētās informācijas sistēmām, nodrošināt piekļuvi Eiropas policijas biroja (Eiropola) informācijas sistēmai un Eiropola informācijas apmaiņas platformai SIENA, kā arī iegādāties analītisko programmatūru Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam.

3. risinājuma variants. Izveidot Kriminālpolicijas elektroniskās informācijas sistēmas II (KEIS II) programmatūru un aizsargāta tīkla infrastruktūru Valsts policijas reģionu policijas pārvaldēs, kā arī iegādāties analītisko programmatūru Valsts policijas kriminālpolicijas struktūrvienību analītiķu apmācībai un darbam.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.6. identificētā apakšproblēma. Esošais Valsts policijas un Valsts policijas koledžas transportlīdzekļu daudzums nenodrošina attiecīgo policijas struktūrvienību uzdevumu, kā arī policijas amatpersonu apmācību pienācīgu izpildi un kvalitāti.

1. risinājuma variants. Iegādāties nepieciešamos transportlīdzekļus un noslēgt to nomas un līzinga pakalpojumu līgumus, lai atjaunotu un papildinātu Valsts policijas autoparku katru gadu vismaz par 80 vienībām, kas atbilst vidējam plānotajam norakstāmo transportlīdzekļu skaitam gadā.

2. risinājuma variants. Valsts policijas autoparka atjaunošana un papildināšana netiek veikta.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.7. identificētā apakšproblēma. Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nav nodrošināts plānveida ikgadējs finanšu līdzekļu piešķīrums Valsts policijas lietošanā esošās datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu atjaunošanai, kas tieši ietekmē policijas amatpersonu mobilitāti, pieejamību sabiedrībai, policijas darbības procesu efektivitāti, attiecīgās informācijas pilnvērtīgu apstrādi valsts informācijas sistēmās, Valsts policijas amatpersonu profesionālo sagatavotību un citus Valsts policijas darba kvalitāti kopumā raksturojošos faktorus.

1. risinājuma variants. Nodrošināt plānveida (ikgadēju) finanšu līdzekļu piešķīrumu Valsts policijas lietošanā esošās datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu resursu atjaunošanai vismaz 20 % apmērā ik gadu.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 02.00.00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma") no valsts budžeta 2017.gadā — 1 642 777 euro apmērā, 2018.gadā — 1 677 281 euro apmērā, 2019.gadā un turpmākajos gados — katru gadu 1 574 280 euro apmērā.

2. risinājuma variants. Valsts policijas datortehnikas, biroja tehnikas, programmnodrošinājuma un sakaru līdzekļu atjaunošana un papildināšana tiek veikta pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1.risinājuma variantu.

4.8. identificētā apakšproblēma. Policijas darbinieku izglītošana ierobežoto resursu dēļ ir vairāk balstīta uz teorētisko zināšanu apguvi un nenodrošina policijas amatpersonu pietiekamu sagatavotību tādu policijas specifikai atbilstošu uzdevumu izpildei, kas saistīti ar dažāda rakstura fiziskām un praktiskām darbībām un aprīkojuma (t. sk. šaujamieroču) lietošanu. Praktisku iemaņu trūkums atsevišķās situācijās noved arī pie smagām un letālām sekām.

1. risinājuma variants. Izveidot taktisko poligonu un dažādu situāciju modelēšanai piemērotu šautuvi policijas amatpersonu apmācībām dažādu speciālo uzdevumu veikšanai un rīcībai neikdienišķās situācijās, kā arī veikt sporta kompleksa remontu policijas darbinieku fiziskās sagatavotības stāvokļa uzlabošanai un uzturēšanai.

Risinājuma varianta īstenošanai paredzēta papildu finanšu līdzekļu piešķiršana Iekšlietu ministrijai (budžeta programmai 40.00.00 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības nodrošinājums") no valsts budžeta 2017.gadā — 1 778 590 euro apmērā, 2018.gadā —1 778 590 euro apmērā.

2. risinājuma variants. Policijas amatpersonu praktiskās apmācības rīcībai neikdienišķās situācijās un aprīkojuma (t. sk. šaujamieroču) lietošanā, kā arī policijas amatpersonu fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošana un uzturēšana tiek nodrošināta esošo Valsts policijas koledžas resursu ietvaros.

Risinājuma varianta īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.

Iekšlietu ministrija atbalsta 1. risinājuma variantu.

5. Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos:

euro

2017. gads2018. gads2019. gadsKopējās izmaiņas budžeta izdevumos—6 347 051—7 286 252—4 101 211t. sk. pa budžeta programmām: 02.00. 00 "Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma"—1 642 777—1 677 281—1 574 28006.00.00 "Valsts policijas darbība"—2 925 684—3 830 381—2 526 93140.00.00 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības nodrošinājums"—1 778 590—1 778 590

1 "..par drošības un tiesību aizsardzības iestāžu uzturēšanu un profesionalitāti rūpējas valsts, nodrošinot izglītību un mūsdienīgas karjeras iespējas darbiniekiem. Tām ir plašs sabiedrības atbalsts, jo to pienākumi tiek pildīti, nodrošinot iedzīvotāju izpratni un līdzdalību." 20.12.2012. Saeimas paziņojums "Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.—2020. gadam" ("LV", 6 (4812), 09.01.2013.)

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

7. pantsPrasības pieņemšanai dienestā

7. pants
Prasības pieņemšanai dienestā