11. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas

Universitātes asoc. prof. Dr. iur. Solvita

Olsena - pauž viedokli, ka izskatāmajā lietā ir pārkāpts

vienlīdzīgas attieksmes princips, kā arī nav nodrošinātas

Satversmes 109. pantā noteiktās tiesības uz sociālo

nodrošinājumu invaliditātes gadījumā. Proti, bērnam ar

invaliditāti, kuram ir garīga rakstura veselības traucējumi, esot

liegtas vienlīdzīgas iespējas integrēties sabiedrībā, apmeklēt

skolu un ārstniecības iestādes.

S. Olsena uzskata, ka apstrīdētā likuma norma ir

interpretējama visaptverošā veidā, to attiecinot uz ikvienu

personu ar invaliditāti, kurai ir pārvietošanās grūtības. Galvenā

problēma izskatāmajā lietā izrietot no tā, ka apstrīdētās

Noteikumu Nr. 805 normas neietver garīga rakstura veselības

traucējumus. Tādējādi personām ar invaliditāti, kurām ir šāda

rakstura traucējumi, tiekot liegtas vienlīdzīgas iespējas

pretendēt uz transporta pabalstu.

Izskatot lietu, esot jāņem vērā arī Konvencija, kas uzliek tās

dalībvalstīm pienākumu nodrošināt personām ar invaliditāti, kurām

ir garīga rakstura veselības traucējumi, tādu atbalstu, kāds tām

nepieciešams, lai mazinātu invaliditātes sekas pārvietošanās

aspektā. S. Olsena uzskata, ka Ministru kabinets, nosakot

transporta pabalsta saņemšanas kritērijus, nav izpildījis šo no

Konvencijas izrietošo pienākumu un attiecīgi ir pārkāpts sociāli

atbildīgas valsts princips.

Secinājumu

daļa