Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - uzskata, ka apstrīdētā likuma norma neparedz

atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmos apstākļos esošām personu ar

invaliditāti grupām.

Tieslietu ministrija pievienojas Saeimas atbildes rakstā

paustajam viedoklim, proti, ka apstrīdētā likuma norma

interpretējama sistēmiski, ievērojot invaliditātes jēdziena

attīstības tendences pasaulē. Jēdzieni "invaliditāte"

un "apgrūtināta pārvietošanās" esot skatāmi kopsakarā

arī ar citiem normatīvajiem aktiem, kas noteic personu ar

invaliditāti tiesības. Izpratne par invaliditāti esot pastāvīgi

pilnveidojama, un atbilstoši tai esot attīstāmi arī valsts

atbalsta mehānismi. Ievērojot Valsts sociālo pabalstu likuma

mērķi un starptautiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies,

ratificējot Konvenciju, transporta pabalsta piešķiršana ikvienai

personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās,

atbilstot likumdevēja gribai sniegt nepieciešamo atbalstu

ikvienai personai ar invaliditāti.

Tieslietu ministrija pēc būtības pievienojas Pieteikuma

iesniedzējas argumentiem par to, ka apstrīdētās Noteikumu

Nr. 805 normas, ciktāl tās neparedz transporta pabalsta

piešķiršanu personai ar invaliditāti, kurai ir garīga rakstura

veselības traucējumi, iespējams, neatbilst Satversmei.