8. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs -

uzskata, ka izskatāmās lietas apstākļos, interpretējot tiesību

normas, ir būtiski ņemt vērā Konvencijā ietvertos principus

attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām. Izpratne par

personu ar invaliditāti tiesībām pēdējo gadu laikā esot strauji

attīstījusies. Konvencijā kā viens no galvenajiem principiem esot

noteikta vides pieejamība, kas esot arī viens no

priekšnoteikumiem tam, lai persona ar invaliditāti varētu

iekļauties sabiedrībā. Šķēršļi, kas apgrūtina dzīvi katrai

personai ar invaliditāti, varot būt atšķirīgi atkarībā no

funkcionālo traucējumu rakstura un smaguma pakāpes. Tiesībsargs

atzīst, ka atsevišķu garīga rakstura veselības traucējumu

gadījumā, piemēram, diagnosticēta autisma gadījumā, pārvietošanās

ar sabiedrisko transportu personai ar invaliditāti var būt īpaši

traumējoša un veselību apdraudoša.

Valstij esot pienākums izvērtēt un novērst visu veidu

šķēršļus, kas apgrūtina personu ar invaliditāti iekļaušanos

sabiedrībā. Pēc tiesībsarga ieskata, personām ar invaliditāti,

kurām ir garīga rakstura veselības traucējumi, vajagot būt

nodrošinātām tādām pašām iespējām saņemt transporta pabalstu kā

personām ar invaliditāti, kurām ir fiziska rakstura veselības

traucējumi, bet pašlaik apstrīdētās Noteikumu Nr. 805 normas

to liedzot. Tādējādi tās esot pretrunā ar Satversmes

91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības

principu.