9. pants

Pieaicinātā persona - ārsts bērnu

psihiatrs Ņikita Bezborodovs - uzskata, ka pēc būtības

transporta pabalsts ir viens no tiem vides pielāgošanas

mehānismiem, kam jābūt pieejamiem visām personām ar

invaliditāti.

Ņ. Bezborodovs uzskata, ka Ministru kabineta atbildes

rakstā sniegtā argumentācija par atšķirībām starp personām ar

invaliditāti, kurām ir garīga rakstura veselības traucējumi, un

personām ar invaliditāti, kurām ir fiziska rakstura veselības

traucējumi, nav medicīniski pamatota un neatbilst modernai

invaliditātes izpratnei. Piemēram, personai ar autiskā spektra

traucējumiem esot vajadzīga īpaša un pastāvīga uzmanīšana.

Autiskā spektra traucējumi esot stabili un saglabājoties visu

mūžu, kaut arī to klīniskās izpausmes varot mainīties. Viena no

tipiskām ar autiskā spektra traucējumiem saistītām grūtībām esot

sensorās uztveres īpatnības, kas izpaužoties kā paaugstināts

jutīgums pret dažādiem sensoriem stimuliem, piemēriem, skaņu un

smaržu. Nonākšana neierastā, trokšņainā vidē personai ar autiskā

spektra traucējumiem varot izraisīt izteiktu distresu,

paaugstināta līmeņa trauksmes sajūtu un bailes, īpaši tad, ja

akustiskie stimuli ir pēkšņi.

Vēl viena no tipiskām tādu personu izpausmēm, kurām ir autiskā

spektra traucējumi, esot grūtības iesaistīties sociālā

komunikācijā. Smagākajos gadījumos - un tādi esot apmēram 25

procenti no visiem gadījumiem - tas izpaužoties kā mutisms,

proti, persona vispār neizmanto komunikācijai valodu un komunicē

tikai ar uzvedības palīdzību. Distresa, trauksmes vai baiļu

gadījumos šādu personu emocijas izpaužoties izteikta psihomotora

uzbudinājuma veidā, dažkārt pat agresijā pret apkārtējiem un

sevi. Šādā situācijā personas uzvedība ne vienmēr varot būt

koriģējama verbāli. Tādējādi šādas slimības izpausmes varot

būtiski ierobežot personas spējas adaptēties dažādos vides

apstākļos, citstarp arī sabiedriskajā transportā. Līdz ar to

personai esot būtiski apgrūtinātas iespējas pārvietoties ar

sabiedrisko transportu. No tā savukārt varot izrietēt ilgstošas

negatīvas sociālās sekas un citu tiesību ierobežojumi, piemēram,

nespēja nokļūt līdz mācību iestādei vai veselības aprūpes

pakalpojumu sniedzējam.

Turklāt Ņ. Bezborodovs uzsver: tas apstāklis, ka personai

konstatēti autiskā spektra traucējumi, vēl nenozīmē, ka šī

persona vispār nekad nevarēs izmantot sabiedrisko transportu.

Komisijas kompetencē esot regulāra personas veselības stāvokļa un

funkcionālo traucējumu pakāpes pārskatīšana. Tāpat esot svarīgi

nodrošināt intensīvu rehabilitāciju un deficitāro iemaņu

trenēšanu, tostarp attiecībā uz pārvietošanos dažādā vidē.