7. pants

Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu pārvalde -

norāda, ka šobrīd nevienā spēkā esošā normatīvajā aktā nav

definēts jēdziens "pilna valsts apgādība", kā arī nav

noteikts, ka personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, ir

pilnā valsts apgādībā. Savukārt likumdevējs noteicis valsts

pienākumu dot ieslodzītajiem, tostarp personām ar invaliditāti,

noteiktas garantijas, proti, nodrošināt tos ar pirmās

nepieciešamības priekšmetiem, dzīvojamo platību un uzturu,

veselības aprūpi. Ieslodzītajiem esot iespēja strādāt un pelnīt

naudu. Tāpat viņiem esot pienākums pašiem apmaksāt ieslodzījuma

vietā saņemtos maksas pakalpojumus, piemēram, maksāt par

personīgās tehnikas patērēto elektroenerģiju. Valsts nodrošinot

ieslodzītajiem veselības aprūpi normatīvajos aktos noteiktajā

apjomā. Ieslodzījuma vietu pārvalde secina, ka pilnā valsts

apgādībā atrodas tikai bērni līdz četru gadu vecumam, ja tie

uzturas ieslodzījuma vietā kopā ar savu ieslodzīto māti. Savukārt

tas, ka visi ieslodzītie atrodas pilnā valsts apgādībā, izrietot

tikai no Satversmes tiesas spriedumiem, piemēram, no sprieduma

lietā Nr. 2009-69-03.

Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka ieslodzījuma vietās

strādā sociālie darbinieki, kuri konsultē un informē personas ar

invaliditāti par sociālo problēmu risināšanas iespējām soda

izciešanas laikā un pēc tā, veicina ieslodzīto personu sociālo

prasmju atjaunošanu vai jaunu prasmju apguvi, palīdz personu

apliecinošu dokumentu vai citu formalitāšu kārtošanā. Atklātajā

cietumā apģērbs netiekot izsniegts visiem ieslodzītajiem, bet

vienīgi tiem, kuriem nav sava apģērba un tā iegādei nepieciešamo

līdzekļu. Ieslodzītie saņemot efektīvākās un izmaksu ziņā lētākās

zāles, bet pacientu līdzmaksājumi par zālēm, tāpat kā visi

izdevumi par ieslodzīto personu ārstēšanu Latvijas Cietumu

slimnīcā vai ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietām

(transporta un apsardzes izdevumi, specifiskie izmeklējumi u.c.),

tiekot segti no ieslodzījuma vietas līdzekļiem.