1. pants

Līdz 2011. gada 1. janvārim tiesnešu atlīdzība bija

noteikta likumā "Par tiesu varu". Rajona (pilsētas)

tiesas tiesneša mēneša amatalga tika aprēķināta, piemērojot

koeficientu 4,5 iepriekšējā gada oficiālajā statistikas

paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto

darba samaksai, savukārt augstāka līmeņa tiesnešiem bija

paredzēta lielāka mēnešalga, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz

rajona (pilsētas) tiesneša mēneša amatalgu. Papildus tiesnešiem

bija paredzētas arī piemaksas un prēmijas.

1.1. 2010. gada 18. janvārī Satversmes tiesa pieņēma

spriedumu lietā Nr. 2009-11-01, atzīstot likuma "Par tiesu

varu" pārejas noteikumu normas, kas paredzēja tiesnešu un

zemesgrāmatu tiesnešu mēnešalgu aprēķinā izmantot noteikta gada

vidējo mēnešalgu valstī, par neatbilstošām Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 83. pantam.

Savukārt 2010. gada 22. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma

spriedumu lietā Nr. 2009-111-01, ar kuru likuma "Par tiesu

varu" pārejas noteikumu normas, kas paredzēja īslaicīgi

izmaksāt tiesnešu atlīdzību procentuāli ierobežotā apmērā, tika

atzītas par atbilstošām Satversmes 1., 83. un 107. pantam, ja no

2011. gada 1. janvāra darba samaksu nosaka un izmaksā saskaņā ar

Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedumu.

1.2. 2010. gada beigās Saeima izstrādāja jaunu tiesnešu

atlīdzības sistēmu, paredzot tiesneša mēnešalgas piesaisti valsts

tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja

jeb 12. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālajam apmēram. Tika

paredzēts, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga,

uzsākot pildīt amata pienākumus, atbilstu 12. mēnešalgu grupas

mēnešalgas maksimālajam apmēram, savukārt citu līmeņu tiesnešu

mēnešalga nosakāma, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai

piemērojot atbilstošu koeficientu no 1,1 līdz 2,62. Papildus

tiesnešiem bija paredzētas piemaksas par kvalifikācijas klasi 7

līdz 35 procentu apmērā no mēnešalgas.

Jaunā atlīdzības sistēma tika ieviesta, izstrādājot un 2010.

gada 16. decembrī pieņemot grozījumus vairākos likumos - likumā

"Par tiesu varu", Prokuratūras likumā, Satversmes

tiesas likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk - Atlīdzības likums), un

sāka darboties 2011. gada 1. janvārī. Ar minētajiem grozījumiem

Atlīdzības likums citstarp tika papildināts ar 4. panta devīto

daļu un 6.1 pantu (turpmāk kopā - apstrīdētās normas).

Atlīdzības likuma 4. panta devītā daļa noteic:

"Tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās

pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar

attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot

rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases

mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu."

Savukārt Atlīdzības likuma 6.1 panta pirmā daļa

noteic:

"Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas

klases mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes

iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas

maksimālajam apmēram (12. mēnešalgu grupa) saskaņā ar šā likuma

3.pielikumu."

1.3. 2011. gada 6. maijā Satversmes tiesa ierosināja

lietu Nr. 2011-10-01 par vairāku tādu Atlīdzības likuma normu

atbilstību Satversmei, kuras veido tiesnešu un prokuroru

atlīdzības sistēmu. Konstatējusi, ka apstrīdētās normas neskar

pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 107. pantā noteiktās tiesības

saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, Satversmes tiesa

2012. gada 28. martā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2011-10-01. Minētajā lēmumā Satversmes tiesa norādīja,

ka konstitucionālās sūdzības pamatojumā ir norādītas atlīdzības

sistēmas problēmas un arī likumdevējs vairākkārt atzinis, ka

jauno sistēmu nepieciešams pilnveidot. Kā efektīvāko veidu

atlīdzības sistēmas problēmu novēršanai Satversmes tiesa lēmumā

norādīja likumdevēja un Tieslietu padomes sadarbību.

1.4. 2011. gada 1. augustā stājās spēkā 2011. gada 16.

jūnija likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk -

2011. gada 16. jūnija grozījumi). Ar minētajiem grozījumiem no

Atlīdzības likuma izslēgts regulējums, kas ļāva piešķirt

tiesnešiem šajā likumā paredzētās naudas balvas sakarā ar svarīgu

sasniegumu (notikumu), prēmijas atkarībā no darba rezultātiem, kā

arī vispārējo piemaksu par papildu pienākumu veikšanu līdz 20

procentu apmēram no mēnešalgas. Tai pašā laikā tiesnešiem tika

paredzēta piemaksa 3 vai 5 procentu apmērā no rajona (pilsētas)

tiesas tiesneša menešalgas par dalību tiesnešu pašpārvaldes

institūcijas sēdē, piemaksa 3 procentu apmērā no rajona

(pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgas par darbu nedēļas atpūtas

laikā vai svētku dienā saskaņā ar izmeklēšanas tiesnešu darba

grafiku (kas var tikt aizvietota ar atpūtas laiku), kā arī

piemaksa mēnešalgu starpības apmērā par noteiktu tiesnešu

aizstāšanu.

Ar 2011. gada 16. jūnija grozījumiem tika grozīta arī

Atlīdzības likuma 3. panta septītā daļa, kas pirms minēto

grozījumu spēkā stāšanās noteica:

"Valsts un pašvaldību institūcijas, ņemot vērā valsts

ekonomiskās attīstības ciklu, ievēro arī solidaritātes principu

un ekonomiskās izaugsmes laikā atlīdzību var pārskatīt, to

paaugstinot, bet recesijas laikā atlīdzību samazina solidāri.

Amatpersonām (darbiniekiem) normatīvajos aktos noteikto atlīdzību

pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes

kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija,

deflācija) un ņemot vērā citus pamatotus kritērijus. Atlīdzības

pārskatīšanai gan valsts, gan pašvaldību institūcijas piemēro

vienotu pieeju."

Ar 2011. gada 16. jūnija grozījumiem Atlīdzības likuma 3.

panta septītā daļa tika izteikta šādā redakcijā:

"Valsts un pašvaldību institūcijas pārskata amatpersonām

(darbiniekiem) noteikto atlīdzību, ņemot vērā valsts ekonomisko

attīstību, solidaritātes principu, kā arī izvērtējot ekonomisko

situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes

izmaiņas, inflācija, deflācija) un citus pamatotus

kritērijus."

1.5. 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā 2012. gada 15.

novembra likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk -

2012. gada 15. novembra grozījumi), ar kuru Atlīdzības likuma 14.

panta pirmajā daļā amatpersonām un darbiniekiem paredzētās

piemaksas, kā arī 14. panta divpadsmitajā daļā paredzētās

kompetentāko amatpersonu un darbinieku motivēšanas piemaksas (kas

noteiktām amatpersonām, tai skaitā tiesnešiem, nevar tikt

piešķirta) maksimālais apmērs palielināts no 20 līdz 30

procentiem no mēnešalgas.

Tieslietu padome, sniedzot viedokli par minētajiem

grozījumiem, ar savu 2012. gada 5. novembra lēmumu Nr. 72

citstarp vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka, pieņemot grozījumus

Atlīdzības likumā, jānodrošina līdzsvars starp valsts iestāžu

juristu un tiesnešu atalgojumu un jānovērš nevienlīdzīga

attieksme pret dažādām valsts amatpersonām.

1.6. 2013. gada 27. martā stājās spēkā 2013. gada 28.

februāra likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk -

2013. gada 28. februāra grozījumi). Ar 2013. gada 28. februāra

grozījumiem sakarā ar tiesnešu kvalifikācijas klašu sistēmas

aizvietošanu ar tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu

tiesnešiem iepriekš paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi

tika aizstātas ar izdienas piemaksu, negrozot piemaksas

procentuālo apmēru un laiku, pēc kura nostrādāšanas piemaksa

tiesnesim tika piešķirta vai tika palielināts tās procentuālais

apmērs.

Tieslietu padome ar 2013. gada 18. februāra lēmumu Nr. 16

sniedza Saeimai savu viedokli par minētajiem grozījumiem, vēršot

uzmanību uz to, ka netiek nodrošināts līdzsvars starp valsts

iestāžu juristu un tiesnešu atalgojumu un nav novērsta

nevienlīdzīga attieksme pret dažādām valsts amatpersonām.

Tieslietu padome uzsvēra, ka atlīdzība valsts pārvaldē un

atlīdzība tiesnešiem tiek noteikta pēc atšķirīgiem principiem un

ka tādējādi tiek pārkāpts vienlīdzības princips. Turklāt tiesnešu

un prokuroru atlīdzības apmērs nav pārskatīts, neraugoties uz

izmaiņām valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma, konkrēti,

prēmiju un piemaksu apjoma regulējumā. Tieslietu padome pauda

viedokli, ka, paredzot atšķirīgu iespēju saņemt piemaksas un

prēmijas, tiek mainīta sākotnējā tiesnešu un valsts pārvaldes

darbinieku atlīdzības attiecība un ka lēmuma pieņemšanas brīdī

spēkā esošā atlīdzības sistēma nenodrošina tiesnešu un prokuroru

algas reālo vērtību. Turklāt Atlīdzības likuma 3. panta septītā

daļa pēc tās grozīšanas neparedzot pārskatīt tiesnešu un

prokuroru atlīdzības apmēru. Tieslietu padome arī norādīja, ka

tiesnešu un prokuroru atlīdzības apjomu būtiski ietekmējis tas,

ka, ieviešot jauno atlīdzības sistēmu, samazināts tiesnešu

sociālo garantiju apjoms.

1.7. 2014. gada 29. novembrī stājās spēkā 2014. gada

30. oktobra likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā"

(turpmāk - 2014. gada 30. oktobra grozījumi). Ar 2014. gada 30.

oktobra grozījumiem no 30 procentiem līdz 40 procentiem no

mēnešalgas tika palielināts tās piemaksas maksimālais apmērs,

kura saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta divpadsmito daļu

motivēšanas nolūkā var tikt piešķirta kompetentākajām

institūcijas amatpersonām vai darbiniekiem. Savukārt Atlīdzības

likuma 14. panta trīspadsmitajā daļā noteiktais amatpersonas vai

darbinieka saņemto piemaksu kopsummas maksimālais apmērs

palielināts no 50 līdz 60 procentiem no mēnešalgas.

1.8. 2015. gada 9. martā Tieslietu padome pieņēma

lēmumu Nr. 33, konstatējot, ka kopš 2012. gada Atlīdzības likumā

izdarītie grozījumi vēl vairāk palielinājuši tiesnešu atlīdzības

un valsts pārvaldes darbinieku atlīdzības starpību, līdzsvars

starp izpildvaras juristu un tiesnešu atalgojumu ir izjaukts un

tiesnešiem noteiktā atlīdzība nav atbilstoša tiesnešu neatkarības

principam. Ar šo lēmumu Tieslietu padome aicināja likumdevēju un

izpildvaru novērst radušos situāciju, izdarot atbilstošus

grozījumus normatīvajos aktos un iesaistot Tieslietu padomi šo

grozījumu izstrādes procesā. Aicinājumu likumdevējam novērst

tiesnešu atlīdzības sistēmas problēmas Tieslietu padome izteica

arī vairāku Saeimas komisiju priekšsēdētājiem adresētajā 2015.

gada 17. marta vēstulē Nr. 10-1/1-581nos un Ministru prezidentei,

finanšu ministram un tieslietu ministram adresētajā 2015. gada

17. marta vēstulē Nr. 10-1/2-580nos.

2015. gadā Tieslietu ministrija, ievērojot Tieslietu padomes

aicinājumu, organizēja vairākas ekspertu sanāksmes, lai

apspriestu iespējamos risinājumus tiesnešu un prokuroru

atlīdzības sistēmas uzlabošanai. Šajās sanāksmēs piedalījās

Finanšu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Tiesnešu

biedrības, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības, Tiesu

administrācijas, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes

pārstāvji.

1.9. Ar 2016. gada 15. septembra likumu "Grozījumi

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

atlīdzības likumā" (turpmāk - 2016. gada 15. septembra

grozījumi), kas stājās spēkā 2016. gada 4. oktobrī, Atlīdzības

likums tika papildināts ar 13.4 pantu, kurā noteikts,

ka "Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku)

mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets

saskaņā ar šā likuma 4.pielikumu", un attiecīgi ar 4.

pielikumu, kurā attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta

amatpersonām un darbiniekiem katrai mēnešalgu grupai noteikti

lielāki mēnešalgu maksimālie apmēri. Tādējādi Valsts ieņēmumu

dienesta amatpersonām un darbiniekiem 12. mēnešalgu grupā tika

noteikts mēnešalgas maksimālais apmērs 2200 euro.

Turklāt ar 2016. gada 15. septembra grozījumiem Atlīdzības

likuma 15. pants tika papildināts ar vienpadsmito daļu, kurā

paredzēta iespēja piešķirt amatpersonām un darbiniekiem, izņemot

atsevišķas amatpersonu un darbinieku kategorijas (tai skaitā

tiesnešus), speciālo piemaksu par institūcijai būtisko funkciju

nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu. Šī

speciālā piemaksa var tikt piešķirta līdz 100 procentu apmēram no

mēnešalgas, bet mēnešalgas apmērs kopā ar šo speciālo piemaksu

nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.