11. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Tiesnešu

biedrība - norāda, ka tiesneši jau sākotnēji esot iebilduši

pret viņu iekļaušanu vienotajā valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā, jo tā nenodrošinot

tiesnešu neatkarību. Turklāt Tieslietu padome esot vairākkārt

atzinusi, ka tiesnešu atlīdzības faktiskā vērtība neatbilst

Atlīdzības likumā noteiktajiem kritērijiem, un aicinājusi

likumdevēju novērst konstatētās nepilnības. Tas līdz šim neesot

izdarīts. Finansiālā drošība un amatam atbilstošs atalgojums esot

viens no neatkarīgas tiesu varas stūrakmeņiem. Atlīdzības likumā

izdarīto grozījumu, kas paredz atkāpes no likumā noteiktajiem

principiem, kā arī vidējās darba samaksas valstī pieauguma dēļ

tiesnešiem tiekot nodrošināts tāds atalgojums, kuru nevarot

uzskatīt par pienācīgu un atbilstošu tiesneša statusam. Atkāpes

no Atlīdzības likumā noteiktajiem principiem negatīvi ietekmējot

paļāvību uz to, ka atalgojums tiek noteikts pēc vienotiem

kritērijiem un ir taisnīgs attiecībā uz visiem, kas to saņem

atbilstoši šim likumam.

Latvijas Tiesnešu biedrības pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē

papildus uzsvēra, ka kopš 2011. gada tiesnešu atalgojums neesot

pieaudzis līdztekus citu valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu atalgojumam, bet - gluži otrādi - tiesnešu atalgojuma

faktiskā vērtība esot samazinājusies. Pastāvošā tiesnešu

atlīdzības sistēma nenodrošinot tiesnešu atlīdzības konkurētspēju

un faktiskās vērtības saglabāšanu. Tiesnešu atlīdzība esot

balstīta vienīgi uz likumdevēja politisko gribu, bet likumdevējs

neesot vēlējies tiesnešu atlīdzību paaugstināt. Latvijas Tiesnešu

biedrība nepiekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka

Satversmes tiesa savā 2012. gada 28. marta lēmumā būtu atzinusi

tiesnešu atlīdzības sistēmu par atbilstošu Satversmes 1. un 83.

pantam, un uzskata, ka tiesnešu atlīdzības jautājums būtu

risināms pēc iespējas ātrāk.