23. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā

Satversmes tiesas likuma norma Satversmes tiesai piešķir plašu

rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda norma, kas

atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.

Lemjot par brīdi, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā

arī citu personu tiesības un intereses. Turklāt apstrīdētās

normas atzīšana par spēku zaudējušu nedrīkst radīt jaunus

Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus (sk. Satversmes

tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2015-19-01 17.

punktu).

Satversmes tiesa atzīst, ka likumdevējam ir nepieciešams

laiks, lai izstrādātu Satversmes 83. panta prasībām atbilstošas

tiesnešu darba samaksas sistēmu - izvērtētu ikvienam tiesnesim

nodrošināmo darba samaksas faktisko vērtību un pārskatītu valsts

budžeta iespējas. Tādēļ Satversmes tiesai jānosaka pietiekams

termiņš, lai likumdevējs varētu izstrādāt nepieciešamos

normatīvos aktus.

Līdz ar to apstrīdētās normas ir

atzīstamas par spēkā neesošām no 2019. gada 1. janvāra.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta

devītās daļas pirmo teikumu un 6.1 panta pirmo daļu

par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107.

pantam un spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele