4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka tās 2015. gadā organizēto ekspertu sanāksmju ietvaros

esot vērtēti vairāki priekšlikumi tiesnešu atlīdzības sistēmas

problēmu risināšanai. Lai nodrošinātu ilgtermiņā efektīvu

tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, sanāksmes dalībnieki

esot vienojušies par šādiem pamatprincipiem: 1) atalgojums būtu

jāatsaista no 12. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālā apmēra,

vienlaikus saglabājot atalgojuma faktisko apmēru; 2) būtu

jāatsakās no atalgojuma sazobes ar civildienesta ierēdņu

atalgojumu; 3) atalgojuma noteikšanas formulai jābūt elastīgai

(tādai, kas spēj pielāgoties valsts ekonomiskās situācijas

izmaiņām); 4) atalgojumam jābūt atbilstošam un vienlīdzīgam.

Ievērojot minētos principus, esot sagatavoti trīs risinājuma

varianti. Visos variantos rajona (pilsētas) tiesas tiesneša

mēnešalgu paredzēts noteikt, Centrālās statistikas pārvaldes

oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo

aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas

noapaļots pilnos euro, piemērojot noteiktu koeficientu.

Katrā variantā esot paredzēts atšķirīgs koeficients: 1. variantā

- 4,31, pietuvinot tiesneša atalgojumu izpildvaras iestāžu

juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojuma līmenim

2014. gadā; 2. variantā - 3,27, pietuvinot tiesneša atalgojumu

izpildvaras iestāžu struktūrvienību vadītāju vidējai atlīdzībai

2014. gadā; 3. variantā - 2,997, pietuvinot tiesneša atalgojumu

visu izpildvaras iestāžu juridisko dienestu vadītāju vidējai

atlīdzībai 2014. gadā.

Ekspertu izstrādātie risinājuma varianti 2015. gadā prezentēti

Tieslietu padomei, kas nolēmusi atbalstīt 1. variantu, proti,

koeficienta 4,31 piemērošanu, kā arī pāreju uz jauno atalgojuma

sistēmu pakāpeniski triju gadu periodā, un vienlaikus vērsusi

atbildīgo amatpersonu uzmanību uz būtisku finansējuma

nepietiekamību tiesu sistēmas darbinieku atalgojumam.

Ņemot vērā Tieslietu padomes atbalstītā risinājuma ietekmi uz

valsts budžetu, proti, nepieciešamību vairāk nekā divas reizes

palielināt valsts budžeta finansējumu atlīdzības izmaksai

tiesnešiem, 2016. gadā tieslietu ministrs lūdzis Tieslietu padomi

tiesnešu un tiesas (un prokuratūras) darbinieku atalgojuma

celšanas iespēju novērtēt kompleksi un aicinājis lemt par

alternatīva piedāvājuma atbalstīšanu - vai nu par atlīdzības

paaugstināšanu Atlīdzības likumā un no tā izrietošajos Ministru

kabineta noteikumos paredzēto amatu grupu ietvaros, vai par

mazāka koeficienta piemērošanu.

Tieslietu padome esot atbalstījusi finansējuma paredzēšanu

tiesu un prokuratūras darbinieku atalgojuma paaugstināšanai līdz

maksimālajam apmēram spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros,

tomēr neesot atcēlusi lēmumu par atbalsta izteikšanu rajona

(pilsētas) tiesas tiesneša atalgojuma pārskatīšanai, tiesnešu

mēnešalgas aprēķinā piemērojot koeficientu 4,31 un pakāpenisku

pāreju uz jauno atalgojuma sistēmu triju gadu laikā. Ņemot vērā

iepriekš minēto, par prioritāti 2017. gada budžetā esot atzīta

nepieciešamība palielināt finansējumu tiesu darbinieku nesamērīgi

zemā atalgojuma līmeņa celšanai. Savukārt Ministru kabinets

atbalstījis Tieslietu ministrijas iniciatīvu tiesnešu atalgojuma

palielināšanai, proti, papildu finansējuma piešķiršanu 2018. un

2019. gadā. Tiesnešu atalgojuma reformas ieviešanu esot paredzēts

uzsākt ar 2018. gadu, un konstatēto sistēmisko trūkumu novēršanai

tiekot gatavoti grozījumi normatīvajos aktos.

Viss iepriekš minētais apliecinot, ka Tieslietu ministrija

pēdējos gados ir mērķtiecīgi virzījusi diskusijas un, apzinot

pašreizējās sistēmas trūkumus, meklējusi risinājumus tiesnešu

atlīdzības sistēmas pilnveidei. Līdz viedokļa iesniegšanas brīdim

jau esot rasts iesaistītajām pusēm pieņemams risinājums, un

patlaban notiekot darbi tā ieviešanai ar 2018. gadu.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pilnvarotā pārstāve uzsvēra,

ka Tieslietu ministrija ir aktīvi sadarbojusies ar Tieslietu

padomi, lai veicinātu tiesnešu atlīdzības sistēmas

pārskatīšanu.