6. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

pauda viedokli, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 83. un

107. pantam.

Tiesnešu iekļaušanai vienotā atlīdzības sistēmā esot leģitīms

mērķis, proti, sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojuma

līdzsvarošana un atalgojuma pārskatāmības un samērīguma

nodrošināšana attiecībā uz amatiem un profesijām. Likumdevējs to

esot atzinis par ilgtermiņa perspektīvu, kas laika gaitā

kārtojama un pilnveidojama, ņemot vērā ekonomisko un fiskālo

situāciju valstī un samērojot to ar valsts budžeta iespējām.

Tiesnešiem neesot piemērojams valsts institūciju amatpersonām

un darbiniekiem Atlīdzības likumā paredzētais ierobežojums, ka

mēnešalga nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto

mēnešalgu, tādējādi augstākā iespējamā tiesneša mēnešalga 2017.

gadā esot 4315 euro.

Turklāt būtiski esot tas, ka tiesneša mēnešalga ir piesaistīta

valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista

mēnešalgas maksimālajam apmēram, kamēr iestādes tām piešķirto

līdzekļu ietvaros dažkārt nemaz nevarot nodrošināt savu juridisko

struktūrvienību vadītājiem mēnešalgu izmaksu šajā maksimālajā

apmērā. Savukārt tiesneša mēnešalgai tiekot piemēroti Atlīdzības

likumā paredzētie koeficienti, kā rezultātā tās apmērs

pārsniedzot valsts pārvaldē strādājošo juristu mēnešalgu apmēru.

Turklāt pastāvošā atlīdzības sistēma nodrošinot to, ka valsts

tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās funkcijas veicēju algas

paaugstināšanas gadījumā pieaug arī tiesnešu mēnešalgas. Pēc

Finanšu ministrijas ieskata tiesnešu atlīdzības sistēma esot

vērtējama kopumā, ņemot vērā tiesnešiem paredzētās piemaksas un

sociālās garantijas.

Tiesnešiem līdzīgi kā valsts pārvaldē strādājošām amatpersonām

esot paredzētas piemaksas un sociālās garantijas. Tiesnešu

atalgojums esot samērīgs ar amata atbildību, sarežģītību, slodzi

un tiesneša amata rangu konstitucionāli tiesiskajā iekārtā, un

tādējādi esot garantēta tiesnešu finansiālā neatkarība.

Finanšu ministrija uzsvēra, ka Atlīdzības likumā paredzētajām

piemaksām nav pastāvīga rakstura. Amatpersonas (darbinieki)

nevarot rēķināties ar piemaksu pastāvīgu saņemšanu, turklāt esot

ierobežots arī to maksimālais apjoms, ja tās tiek kombinētas.

Savukārt ar 2016. gada 15. septembra grozījumiem noteiktās

speciālās piemaksas izmaksāšanai iestādēm neesot piešķirti

papildu līdzekļi. Turklāt Atlīdzības likumā esot noteikta stingra

minētās piemaksas piešķiršanas un pārskatīšanas kārtība.

Tiesnešu mēnešalgas piesaistīšana vidējai mēnešalgai valstī

neesot atbalstāma, jo fiskāli nozīmīgai valsts pārvaldes sektorā

nodarbināto daļai izdevumi atalgojumam pieaugtu automātiski

atbilstoši likumā iestrādātam algoritmam, nevis tiktu noteikti ar

diskrecionāriem lēmumiem, izvērtējot budžeta iespējas. Lai arī

šāda pieeja atsevišķos gadījumos tiekot izmantota, tā attiecoties

tikai uz atsevišķām augstām valsts amatpersonām.

Finanšu ministrija uzsvēra, ka tiesnešu un tiesu darbinieku

atalgojuma sistēmas jautājums tiekot risināts, un 2017. līdz

2019. gadam esot piešķirti līdzekļi šā atalgojuma palielināšanai.

Augstākajai tiesai šobrīd pieejamais finansējums esot pietiekams.

Jautājums par tiesnešu atlīdzību tikšot skatīts arī likumprojektu

"Par valsts budžetu 2018. gadam" un "Par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam"

sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Finanšu ministrijas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē papildus

norādīja, ka šobrīd tiek izstrādāts jauns tiesnešu atlīdzības

modelis, kas paredz atsaistīt tiesnešu mēnešalgu no 12. mēnešalgu

grupas un, ņemot vērā tiesnešu atlīdzības palielināšanai

piešķirto finansējumu, noteikt fiksētu tiesneša pamata mēnešalgas

apmēru. Šis priekšlikums tikšot iekļauts gadskārtējā valsts

budžeta likuma projektā un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma

projektā.