Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

Ģenerālprokuratūra - norāda, ka pieteikumā Atlīdzības likuma

4. panta devītā daļa apstrīdēta vienīgi tiktāl, ciktāl tā paredz

tiesnešu mēnešalgu piesaisti valsts tiešās pārvaldes iestādes

augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu,

bet Atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas otrais teikums, kas

nosaka prokurora mēnešalgas piesaisti rajona (pilsētas) tiesas

tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu, pieteikumā nav

norādīts. Ņemot vērā to, ka Latvijā likumdevējs, paredzot

prokuroru mēnešalgu piesaisti tiesnešu mēnešalgām un respektējot

prokurora amata nozīmi, izšķīries likumā noteikt prokuroriem tādu

finansiālo drošību, kas pēc apjoma un satura ir pielīdzināma

tiesnešu finansiālajai drošībai, kā arī ievērojot

starptautiskajos dokumentus uzsvērto prokuroru neatkarības

nozīmi, Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Satversmes tiesai

pieteikumā minētās tiesību normas būtu jāvērtē arī attiecībā uz

prokuroru atlīdzību.

Ģenerālprokuratūra norāda, ka vairāki Atlīdzības likuma

grozījumi esot samazinājuši tiesnešu un prokuroru atalgojuma

reālo vērtību un līdz ar to esot apgrūtināta labāko kandidātu

piesaiste prokurora amatam. Atsevišķām valsts tiešās pārvaldes

amatpersonām esot noteiktas par 12. mēnešalgu grupu augstākas

mēnešalgu grupas. Valsts tiešās pārvaldes amatpersonām neesot

noteikti tik stingri amatu savienošanas ierobežojumi kā

tiesnešiem un esot tiesības saņemt atlīdzību arī citās

darbavietās. Turklāt Ministru kabinets, pamatojoties uz

Atlīdzības likumu, esot pieņēmis noteikumus, kas būtiski

ietekmējuši izmeklēšanas iestāžu darbinieku atlīdzības sistēmu,

bet prokuroru atalgojums neesot pārskatīts.

Tiesas sēdē Ģenerālprokuratūras pilnvarotais pārstāvis

norādīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 83. un 107.

pantam, un papildus iepriekš minētajam uzsvēra, ka vairākām

amatpersonu grupām šobrīd paredzēta mēnešalgas piesaiste vidējai

mēnešalgai valstī, ko Finanšu ministrijas pārstāve attiecībā uz

tiesnešiem atzinusi par nepieļaujamu. Finanšu ministrijas

piedāvātais tiesnešu atlīdzības modelis esot neskaidrs, jo

neparedzot konkrētus tiesnešu atlīdzības pārskatīšanas

nosacījumus. Šobrīd to amatu atlīdzība, kuru mēnešalgai ar

apstrīdētajām normām ir piesaistīta tiesnešu un prokuroru

mēnešalga, faktiski esot pieaugusi, bet tiesnešu un prokuroru

atlīdzība neesot pārskatīta.