Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Signe Plūmiņa -

norāda, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 96. pantam

vērtējama kopsakarā ar Datu regulu. Savukārt Saeima, pieņemot

apstrīdētās normas, esot pārkāpusi vairākus šajā regulā ietvertos

datu apstrādes pamatprincipus.

No Datu regulas 5. panta 1. punkta "b" apakšpunkta

izrietot nepieciešamība pēc skaidra nolūka, ar kādu dati tiks

apstrādāti. Taču datu apstrādes nolūku Saeima neesot noteikusi

pietiekami precīzi un skaidri.

Saeima neesot pietiekami detalizēti izvērtējusi arī to datu

subjektu kategorijas, par kuriem noteiktu informāciju

nepieciešams publicēt institūcijas mājaslapā internetā. Tāpat

Saeima neesot izmantojusi pietiekami skaidrus kritērijus,

apsverot to, vai datu subjektu atalgojuma publiskošana palīdzēs

sasniegt likumā noteiktos tās mērķus. Likumā esot noteikta tikai

viena vispārēja datu subjektu kategorija - visas valsts

amatpersonas un darbinieki. Taču šīs amatpersonas un darbinieki

veicot ļoti dažādas funkcijas un uzdevumus. Tāpēc vajagot būt

atšķirīgai arī pieejai šo personu tiesību uz savu datu

aizsardzību ierobežošanai sabiedrības interesēs.

Īpaši detalizēti vajadzējis izvērtēt konkrētas to datu

subjektu kategorijas, informācija par kuriem tiek publicēta

institūciju mājaslapās internetā. Proti, vajadzējis vērtēt, vai

darbinieku atalgojuma publiskošana ir samērīga ar sasniedzamo

mērķi. Piemēram, esot bijis jāapsver, vai tiešām ir nepieciešams

publicēt attiecīgo informāciju par visiem darbiniekiem, tostarp

arī administratīvā un saimnieciskā darba veicējiem, kuri nepieņem

sabiedrībai būtiskus lēmumus.

Saeima neesot sniegusi uz pierādījumiem balstītu informāciju

par to, kā personas dati, kas institūciju mājaslapās internetā

būs publiski pieejami astoņus gadus, palīdzēs sasniegt mērķi -

iespēju pārskatīt darba samaksas dinamiku ilgstošā laikposmā.

Tāpat likumdevējs neesot sniedzis detalizētu vērtējumu par to,

vai apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi nebūtu iespējams sasniegt ar datu subjekta

tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.