VairogsPar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm)
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis noteikumi nosaka kārtību par tēmu: Par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm). Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas valsts stratēģiju (pamatnostādnēm) — viss teksts
Pašreizējā situācija valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā (izpirkšanā, pārdošanā)
Valsts stratēģijas pamatnostādnes valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanai un rīcībai ar privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikātiem
1Valsts stratēģijas pamatnostādnes
23.1. Stratēģijas mērķi privatizācijas beigu posmā ir:
3• nodrošināt privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā;
4• paātrināt zemes privatizāciju (reformu);
5• veicināt dzīvojamo māju privatizāciju;
6• pabeigt lielo uzņēmumu valsts kapitāla daļas privatizāciju (mazo un vidējo uzņēmumu privatizācija pamatā ir pabeigta).
7Stratēģijas pamatnostādņu izstrādē ir ņemts vērā, cik atbilstošs ir privatizācijas sertifikātu segums un cik nozīmīgus ieņēmumus valsts var prognozēt no privatizējamo objektu pārdošanas. Darba grupas veiktā analīze liecina, ka saistībā ar visu privatizācijas sertifikātu realizāciju praktiski nav paredzami nozīmīgi sociālie un ekonomiskie riski, jo privatizējamo objektu vērtība pārsniedz atlikušo privatizācijas sertifikātu vērtību, kā arī zemes un dzīvojamo ēku privatizācijā iespējams pilnībā realizēt visus sertifikātus. Izstrādātās privatizācijas stratēģijas pamatnostādnes ļauj savstarpēji nodalīt privatizācijas sertifikātu izmantošanas nepieciešamību no iespējami lieliem ienākumiem Valsts kasē.
83.2. No sertifikātu izlietojuma viedokļa ir pamatoti par sertifikātiem privatizējamajiem objektiem prioritāri izvēlēties zemi un dzīvokļus, naudas ieņēmumus gūstot no Lielo valsts uzņēmumu privatizācijas (pārdošanas) (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas paredz izbeigt valsts nekustamā īpašuma objektu, kas nav valsts uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas sastāvā, nodošanu privatizācijai), iesniegts Valsts kancelejā ar Ekonomikas ministrijas 03.07.2003. vēstuli Nr.1–910). Lai nodrošinātu privatizācijas sertifikātu pilnīgu izlietojumu, jāgroza zemes reformas, privatizācijas un atsavināšanas likumi, un jāpagarina privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņi, nosakot, ka pēc tam sertifikātus var izmantot tikai noteiktā termiņā pieprasīto objektu privatizācijā.
93.3. Darba grupa ir izvērtējusi privatizācijas pabeigšanas un sertifikātu izlietojuma racionālākās iespējas, kurās tiek gūti iespējami lielāki ieņēmumi un paredzama minimāla sociālā spriedze, noteikusi sertifikātu izmantošanā nozīmīgākos objektus, to privatizācijas optimālos variantus un veikusi to savstarpējo salīdzinājumu. Darba grupas atbalstītais risinājums turpmākajā tekstā visos gadījumos minēts kā 1.variants, kas privatizācijas sertifikātu īpašniekiem nodrošina lielākas iespējas piedalīties valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijā.
103.4. Noteikt dzīvokļa privatizācijas ierosinājuma iesniegšanas termiņu līdz:
111.variants: līdz 2005.gada 31.decembrim.
122.variants: līdz 2003.gada 31.decembrim.
13Risinājuma ietekme.
141.variants dos iespēju sagatavot privatizācijai praktiski visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, ko pašvaldības nevar pārveidot par sociālām mājām, palielinās privatizēto dzīvokļu skaitu , ko nevar pārveidot par sociāliem dzīvokļiem, kā arī palielināsies iespējas par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.
152.variants samazinās iespēju sagatavot privatizācijai valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, samazinās izmantoto sertifikātu skaitu un ļaus uzsākt 2004.gadā valsts un pašvaldību dzīvokļu pārdošanu par naudu Atsavināšanas likuma kārtībā.
163.5. Zemes privatizācijas (reformas) paātrināšanas risinājumi
173.5.1. Pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme:
183.5.1.1. grozīt zemes pastāvīgā lietotāja statusu (ierobežojot personu loku, kas tiesīgas pārņemt pastāvīgās lietošanas tiesības, un noteikt tādu pašu nomas maksu (5%), kā privatizēto ēku īpašniekiem);
193.5.1.2. noteikt valsts institūciju, kas apkopo un publisko informāciju (atrašanās vieta, platība, robežas u.tml.) par brīvajām valsts zemēm.
203.5.1.3. noteikt termiņu, līdz kuram zemes pastāvīgie lietotāji var iesniegt valstij vai pašvaldībai piekrītošā zemesgabala privatizācijas ierosinājumus par privatizācijas sertifikātiem:
211.variants – 12 mēnešu laikā pēc attiecīgo zemes reformu likumu grozījumu stāšanās spēkā.
222.variants –2003.gada 31.decembris.
23Risinājuma ietekme.
241.variants palielinās privatizācijas sertifikātu izmantošanu zemes reformā (privatizācijā) un privātīpašumā nodotās zemes platību.
252.variants samazinās zemes reformā (privatizācijā) izmantoto sertifikātu skaitu un dos iespēju 2004.gadā uzsākt īpašumā nepieprasītās zemes pārdošanu par naudu, palielinot ārpusbudžeta ieņēmumus.
263.5.1.4. Pēc noteiktā termiņa valstij piekrītošā privatizācijai (izpirkšanai) nepieprasītā un noteiktā kārtībā neprivatizētā (neizpirktā) lauku apvidus zemes piekrīt pašvaldībām (izņemot valsts institūciju valdījumā esošo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo un nepieprasīto zemi), bet valstij piekrītošā zeme pilsētās, kas reformas laikā ir nodota pašvaldību rīcībā, tiek reģistrēta uz valsts vārda. Valstij un pašvaldībai piederošo zemi turpmāk pārdod par naudu Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā (izņemot privatizācijai par sertifikātiem pieprasīto zemi).
273.5.2. Apbūvētā zeme (Privatizācijas un Atsavināšanas likumi):
283.5.2.1. Noteikt vienādu pirkšanas cenas noteikšanas kārtību gan zemes privatizācijai, gan atsavināšanai – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes kadastrālās vērtības aprēķināšanu noteikto bāzes vērtību, kas tiek noteikta atbilstoši tirgus vērtībai (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” iesniegts Ministru kabinetam ar Ekonomikas ministrijas 03.07.2003. vēstuli Nr.1–908, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” iesniegts Ministru kabinetam ar Ekonomikas ministrijas 03.07.2003. vēstuli Nr.1–907 un likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” iesniegts Ministru kabinetam ar Ekonomikas ministrijas 03.07.2003. vēstuli Nr.1–905, izpildot Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa sēdes lēmumu (protokols Nr.21, 36.§, 3.2.punkts). Tiesību aktu projektos paredzēts noteikt vienādu pirkšanas cenas noteikšanas kārtību gan zemes privatizācijai, gan atsavināšanai (Rīgā, Jūrmalā – tirgus vērtība, pārējā teritorijā – kadastrālā vērtība)).
293.5.2.2. Noteikt zemes privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas beigu termiņu;
301.variants – 12 mēnešu laikā pēc Privatizācijas likuma un Atsavināšanas likuma grozījumu stāšanās spēkā.
312.variants – 2003.gada 31.decembris.
32Risinājuma ietekme.
331.variants nodrošinās iespēju katram ēku (būvju) īpašniekam izveidot vienotu nekustamo īpašumu (ēkas (būves) un zeme), kas ir svarīgi uzņēmējdarbības attīstībai un visu īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanai zemes privatizācijā.
342.variants var radīt problēmas kompensācijas sertifikātu izmantošanā (ja ēku īpašnieku iesniegto zemes privatizācijas ierosinājumi būs nepietiekošā apjomā), bet dos iespēju 2004.gadā uzsākt zemes pārdošanu par naudu.
353.5.2.3. mainīt īpašuma kompensācijas sertifikātu un naudas attiecību zemes privatizācijā (palielinot naudas daļu atkarībā no privatizācijas ierosinājumu iesniegšanas termiņa, zemes gabala atrašanās vietas u.tml.) 2003.gadā, jo valsts un pašvaldību neprivatizētās zemes kadastrālā vērtība pārsniedz neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu nominālvērtību:
361.variants – saglabāt esošo proporciju.
372.variants – mainīt.
38Risinājuma ietekme.
391. variants ļauj realizēt atlikušos īpašuma kompensācijas sertifikātus, tomēr var radīt situāciju, kad īpašuma kompensācijas sertifikātu nepietiek visas privatizācijai (atsavināšanai) nodotās zemes pirkuma līgumu apmaksai.
402. variants neprognozējami ietekmēs īpašuma kompensācijas sertifikātu tirgu, taču palielinās ēku (būvju) īpašnieku motivāciju savlaicīgi iesniegt privatizācijas ierosinājumus un pašvaldību motivāciju paātrināt pašvaldību apbūvētās zemes privatizāciju (attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts “Noteikumi par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi pilsētas un lauku apvidos, un par iegūto līdzekļu ieskaitīšanu privatizācijas fondos un valsts vai pašvaldības budžetā” iesniegts Valsts kancelejai 03.07.2003. ar Ekonomikas ministrijas vēstuli Nr.1–906 (līdz 31.07.2003. saņemtajiem privatizācijas ierosinājumiem nemainīt proporciju neapbūvētai zemei, pārējiem – noteikt jaunu));
413.5.2.4. zemi, kas ietilpst valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā pārdot tikai par naudu.
423.5.3. Neapbūvētā zeme (Privatizācijas un Atsavināšanas likumi):
433.5.3.1. neapbūvētos zemesgabalus privatizēt (atsavināt) tikai par naudu.
1Priekšlikumi turpmākai rīcībai ar privatizācijas sertifikātiem un īpašuma kompensācijas sertifikātiem
24.1. Jāgroza sertifikātu izmantošanas termiņš, pēc kura tiktu anulēti neizmantotie sertifikāti (šobrīd spēkā esošais ir 2003.gada 31.decembris).
34.2. Jānosaka privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas un papildus piešķirto sertifikātu ieskaitīšanas kontos beigu termiņš 2003.gada 31.decembrī (pēc šī termiņa kontos var ieskaitīt pēc 2002.gada 31.decembra par politiskām represijām un īpašuma kompensācijai piešķirtos sertifikātus).
44.3. Jānosaka beigu termiņš (31.12.2003.) pieteikumu un prasību iesniegšanai tiesā u.c. valsts institūcijās kompensācijas un citu sertifikātu piešķiršanai (jāgroza likumi “Par lauku apvidus zemes reformas pabeigšanu” un “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”, “Par privatizācijas sertifikātiem”).
1Lielo valsts uzņēmumu kapitāla daļu privatizācija:
25.1. sertifikātu izmantošana:
31.variants – lielo valsts uzņēmumu kapitāla daļas privatizē, tās pārdodot par naudu.
42.variants – ņemot vērā dzīvokļu un zemes privatizācijas rezultātus, atsevišķu lielo uzņēmējsabiedrību valsts kapitāla daļas Ministru kabinetā noteiktā apjomā privatizē arī par sertifikātiem.
5Risinājuma ietekme.
61.variants dod iespēju valstij gūt iespējami lielākus ieņēmumus lielo valsts uzņēmumu privatizācijā.
72.variants par atbilstošu summu samazina valsts naudas ieņēmumus, bet dod iespēju Ministru kabinetam lemt par privatizācijas sertifikātu izmantošanu atsevišķu lielo uzņēmumu valsts kapitāla daļu privatizācijā, ja zemes un dzīvokļu privatizācijā izmantoto sertifikātu apjoms būs neliels. Darba grupa ir secinājusi, ka ar ekonomiskām metodēm šobrīd nevar noteikt, kādai jābūt publiskā piedāvājumā par sertifikātiem piedāvājamo valstij piederošo akciju vērtībai un uzņēmumu skaitam. Pagaidām vienīgā metode, kā to var noteikt, ir politisks lēmums, kas tiktu balstīts uz lietderības, samērības un sabiedriskā labuma apsvērumiem.
85.2. Lielo valsts uzņēmumu kapitāla daļu turpmākajā privatizācijā jāievēro katra šī objekta nozīmīgas īpatnības. A/S “Ventspils nafta” un citu statūtsabiedrību valsts kapitāla daļu privatizācijā ekonomiski pamatotu privatizācijas nosacījumu izstrādāšanai ir lietderīgi piesaistīt starptautiskas investīciju konsultantu firmas. Privatizācijas sertifikātu izmantošana lielo valsts uzņēmumu valsts kapitāla daļu privatizācijā pieļaujama, pārdodot akcijas uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem apmēram tādā pašā apjomā, kādā tās pārdotas citos lielajos uzņēmumos. SIA “Lattelekom” privatizācijas procesā jāievēro ierobežojošie faktori, kas saistīti ar šīs statūtsabiedrības juridisko statusu (līdzīpašniekam ir kapitāla daļu pirmpirkuma tiesības).