4. pants

Svešvalodu

prasme

Lai noskaidrotu latviešu valodai nozīmīgākās konkurentvalodas

un prognozētu iespējamās situācijas izmaiņas, jāizvērtē Latvijas

iedzīvotāju svešvalodu prasme.

Pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020" dati

liecina, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk prot krievu valodu,

tad seko angļu valoda un vācu valoda (9. att.). Skatot

svešvalodu prasmju dinamiku pēdējos desmit gados, situācija īpaši

nemainās, vienīgi strauji samazinās vācu valodas pratēju

īpatsvars.

Būtiskas pārmaiņas parāda ieskats svešvalodu prasmē jaunākās

paaudzes grupā, kur vērojams angļu valodas prasmes pieaugums, kas

ir paredzams pierādījums šīs svešvalodas starptautiskajai

vērtībai.

9. att. Latvijas

iedzīvotāju svešvalodu prasme (%), 2009. gadā nav vākti dati

par franču un spāņu valodas prasmi. Dati: Valodas situācija 2016-

2020

Tāpat, analizējot datus par valodu nepieciešamību un vietu

darba tirgū, rezams, ka angļu valodas lomas sabiedrības ikdienas

dzīvē un darba vajadzībām palielinājusies. Tas iezīmē pārmaiņas

valodas situācijā: pirms desmit gadiem angļu valoda sabiedrības

ikdienas dzīvē bija nepieciešama atsevišķās jomās (tūrismā,

starptautiskajā uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā, jauniešu

kultūrā). Pašlaik angļu valodas lietojums ir plašāks: gan valodas

pratēju skaita, gan valodas prasmes līmeņa pieauguma, gan valodas

prestiža ziņā jaunākās paaudzes respondentu grupā angļu valoda ir

kļuvusi par otru nozīmīgāko Latvijā lietoto valodu

(10. att.).

10. att. Latviešu

valodas un populārāko svešvalodu prasme respondentu grupās pēc

tautības un vecuma (%). Dati: Valodas situācija 2016-2020

Arī angļu valodas prasmes pašvērtējums ir nozīmīgi augstāks

jaunākās paaudzes (18-34 gadi) respondentu grupā, un tas

10 gadu laikā ir pieaudzis daudz straujāk nekā kopējā

respondentu grupā (11. att.). Protams, īstenotās aptaujas

nemēra iedzīvotāju valodas prasmi kvalitatīvi, iegūtie rādītāji

ir iedzīvotāju subjektīvs svešvalodu prasmju vērtējums, un

atšķirības var būt balstītas dažādos individuālos priekšstatos.

Izpratne par to, kas ir laba valodas prasme, var mainīties,

cilvēkam nonākot īstās saziņas situācijās. Kā liecina respondentu

atbildes (svešvalodas valodas prasmes pašvērtējums un svešvalodas

prasmju nepieciešamības novērtējums), angļu valodas popularitāte

un nepieciešamība to izmantot ikdienā pieaug, un cilvēkiem rodas

iespēja novērtēt savu prasmi pilnvērtīgi sazināties

svešvalodā.

11. att. Angļu valodas

prasme respondentu grupās pēc vecuma 2009. un 2019. gadā

(%). Dati: Valodas situācija 2016-2020

Jaunākie valodas situācijas izpētes dati liecina, ka līdzās

valsts valodai Latvijā ir aktuālas - gan prasmes ziņā, gan arī

lietojumā - angļu un krievu valoda, kas ir arī divas no

t. s. lielajām pasaules valodām, un īpaši angļu valodas

prestižs un ekonomiskā vērtība ir noteikusi strauju angļu valodas

prasmes un arī lietojuma pieaugumu. Rezultātā Latvijā vēsturiski

nozīmīgās vācu valodas pratēju īpatsvars strauji samazinājies,

tāpat tradicionāli runāto mazākumtautību valodu (izņemot krievu)

pratēju skaits samazinās. Tajā pašā laikā plašāka un

daudzveidīgāka starptautiskā komunikācija sekmē dažādu citu

valodu ienākšanu un, cerams, veicinās izpratni par sabiedrības un

indivīda daudzvalodību.

Vērojams, ka līdzās angļu, krievu, vācu, franču un pēdējos

gados arī spāņu valodai Latvijā parādās tādas valodas kā,

piemēram, zviedru, japāņu, grieķu, nīderlandiešu, portugāļu,

itāļu, igauņu, somu, gruzīnu, rumāņu u. c., kuras

respondenti norādījuši kā svešvalodas un prot vismaz

pamatzināšanu līmenī. Šeit nav iekļautas tradicionālo Latvijas

mazākumtautību valodas, kuru prasme kaut samazinās, tomēr vēl

pastāv - baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu, romu u. c.

Latvijas sabiedrība ir lingvistiski daudzveidīga, un vairāku

valodu prasme indivīda līmenī ir norma.