5. pants

Valsts

valodas politika izglītībā un attieksme pret valodas

mācīšanos

Valsts valodas izglītības politika un no tās izrietoša

kvalitatīva latviešu valodas apguve ir svarīgākais politikas

instrumentu kopums, kas nodrošina pietiekošas valodas prasmes

valodas lietotāju vidū, lai sasniegtu valsts valodas politikas

virsmērķus - uzturētu valsts valodas ilgtspēju, lingvistisko

kvalitāti un konkurētspēju. Plānojot valsts valodas politiku,

izglītības reformas ietvaros svarīgi ir ņemt vērā divas izmaiņas

valsts izglītības politikā - pāreja uz kompetencēs balstītu

mācīšanas pieeju un pakāpeniska pāreja uz izglītību tikai valsts

valodā vispārējā izglītībā.19

Izglītības reforma ir pasākumu kopums, lielākā daļa saistošo

normatīvo aktu/normatīvo aktu grozījumu (t.sk., grozījumi

Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Augstskolu

likumā, un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē pirmsskolas

izglītības iestāžu darbību) tika pieņemti 2018.gadā. Attiecīgās

izmaiņas izglītības sistēmā stājas spēkā pēctecīgi vairāku gadu

garumā, dodot laiku izglītības iestādēm pielāgoties.

Izglītības reformas ietvaros palielināts valsts valodas

lietojumu izglītības procesā visos izglītības posmos, no

bērnudārza līdz pat augstskolai. Reformas mērķis - sniegt

vienlīdzīgas iespējas visiem skolu absolventiem sekmīgi turpināt

studijas un iekļauties darba tirgū. Tajā pašā laikā valsts

turpina atbalstīt valsts finansētas mazākumtautību programmas

septiņās valodās, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam

specifiskajam regulējumam mazākumtautību valodas lietojuma

procentuālajam sadalījumam katrā izglītības posmā. Visas izmaiņas

stājas spēkā ļoti pakāpeniski, un to laikā tiks nodrošināts

būtisks atbalsts pedagogu profesionālās kompetences un valsts

valodas prasmju pilnveidei, nodrošinot mācību līdzekļus un

metodiskos materiālus. Izglītības un zinātnes ministrija turpinās

uzraudzīt izglītības kvalitāti izglītības reformu kontekstā.

Nepieciešamība nodrošināt to, ka mazākumtautību pārstāvji

pienācīgi apgūst valsts valodu, un valsts valodas kā mācību

valodas nozīme ir uzsvērta Eiropas Padomes un Eiropas Savienības

(ES) izstrādātos programmatiskajos dokumentos. Vairums ES valstu,

tai skaitā arī Latvija, ir izvēlējušās modeli, kura ietvaros

izglītojamie iegūst izglītību valsts valodā, lai veicinātu

sabiedrības saliedētību un vienlīdzīgas iespējas darba tirgū.

Reforma mazākumtautību izglītības programmās ir cieši

saistītas ar plašāku reformu Latvijas izglītības sistēmā - pāreju

uz kompetencēs balstītu mācību saturu (jauns mācību saturs,

struktūra un metodoloģija). Pāreja uz palielinātu latviešu

valodas lietojuma apjomu, cita starpā, veicina sekmīgu jaunā

izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu visās Latvijas

izglītības iestādēs.20

Šķietami neierobežotās starptautiskās iespējas un arī vietējās

vides internacionalizācija skolēniem, viņu vecākiem un pat

skolotājiem var likt apšaubīt latviešu valodas mācību priekšmeta

nozīmību. Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar izglītības

nozares ekspertiem veikusi pētījumu "Attieksme pret latviešu

valodu un tās mācību procesu" (2017-2020)21, kurā

secināts, ka negatīva attieksme var veicināt situāciju, kurā

produktīvas diskusijas par latviešu valodas mācību satura nozīmi

transformējas konfliktā, radot tādu vidi, kas nav piemērota

mācībām. Ilgtermiņā šāds konflikts rada situāciju, kurā skolēni

latviešu valodu uztver kā mācību priekšmetu, kuram ir sekundāra

nozīme un kurā var neiesaistīties.

Jautājums par valodas vērtību ir plašāks par latviešu valodas

mācību stundām. Jautājumi, kas saistīti ar skolēna nākotnes

redzējumu un valodas vērtību, ir cieši saistīti ar to, kas notiek

ārpus mācību procesa: politiskām ideoloģijām, medijos

atspoguļotiem diskursiem un kopumā valdošajai sabiedrības

domai.22

Satversmes tiesā (ST) tikuši iesniegti vairāki pieteikumi par

iespējamu izglītības reformas neatbilstību Satversmei.

Ierosinātas lietas, no kurām vairākās ST jau pasludinājusi

spriedumu: (1) Par normām, kas skāra mācību procesu valsts

pamatskolās un vidusskolās - ST lēmusi, ka visas apstrīdētās

normas atbilst Satversmei; (2) Par normām, kas skāra mācību

procesu privātajās skolās (1.‒12. klase) - ST lēmusi, ka visas

apstrīdētās normas atbilst Satversmei (3) Par normām, kas skāra

mācību procesu augstskolās - ST lēmusi, ka daļa no apstrīdētajām

normām, ciktāl tās attiecas uz privātajām augstskolām, neatbilst

Satversmē garantētajām tiesībām uz izglītību kopsakarā ar

studējošo un mācībspēku akadēmisko brīvību un augstskolu

autonomiju; (4) Par apstrīdētajām normām, kas skar mācību procesu

pirmsskolas iestādēs (bērnudārzos) - ST lēmusi, ka visas

apstrīdētās normas atbilst Satversmei.23

Līdz ar ekonomikas izaugsmi un iespējām atrast piemērotu

darbu, Latvijā atgriežas ģimenes, kuru bērni ir skolas vecumā,

taču skolotāji ne vienmēr ir gatavi strādāt ar bērniem, kuru

latviešu valodas prasme ir pilnveidojama. Atbalsta pasākumu

kontekstā būtiski arī nodrošināt visu iespējamo atbalstu

remigrējušo bērnu iekļaušanai izglītības iestādēs. Ir svarīgi,

lai skolas vecuma bērni spētu iesaistīties Latvijas izglītības

sistēmā un apmeklēt savam vecumam atbilstošu klasi

vispārizglītojošās skolās. Nepilnīgas latviešu valodas prasmes

vai to neesamība tam ir liels šķērslis. Latviešu valodas prasmes

remigrantu bērniem lielā mērā ir atkarīgas no viņu vecāku

izpratnes par valodu, valodas apguvi. Ja ģimenē uzskata, ka

latviešu valodu, dzīvojot ārpus Latvijas, nav svarīgi mācīt un ar

bērnu mājās nerunā, tad, atgriežoties Latvijā, skolas vecuma

bērnam ir grūti iejusties Latvijas izglītības sistēmā ne tikai

slikto latviešu valodas prasmju, bet arī citu emocionāli

psiholoģisku apstākļu dēļ. Latviešu valodas kā svešvalodas

skolotāji, mentori, skolotāju palīgi, daudzveidīgi, sistēmiski

veidoti latviešu valodas mācību līdzekļi var palīdzēt gan

latviešu valodas prasmes uzturēt, gan pilnveidot atgriežoties.

Liela nozīme, kā rāda prakse, ir vecāku informēšanai un

izglītošanai par valodas apguvi. Pedagogu, kuri strādā ar

remigrējušajiem bērniem, profesionālās kompetences pilnveides

kursi, darbam sagatavoti mentori, pieredzes apmaiņa un labās

prakses piemēri veicinātu remigrantu bērnu veiksmīgu iekļaušanos

Latvijas izglītības sistēmā.24

Sakarā ar migrācijas procesiem iekļaušanās Latvijas izglītības

sistēmā jānodrošina arī trešo valstu pilsoņu bērniem un

starptautiskās aizsardzības saņēmēju bērniem. Pedagogiem un skolu

administrācijai jābūt sagatavotiem sniegt atbalstu skolēniem,

respektējot starpkultūru aspektu, skolēnu mācīšanās pieredzi un

latviešu valodas prasmes dažādos līmeņus. Tāpēc pedagogiem

jānodrošina profesionālā pilnveide un mācību materiāli, lai

veicinātu trešo valstu pilsoņu bērnu un starptautiskās

aizsardzības saņēmēju bērnu mācības Latvijas izglītības

sistēmā.

Izglītības pieejamība un kvalitāte nodrošināma arī bērniem ar

dzirdes traucējumiem, izglītojot skolotājus, veidojot mācību

programmas surdotulkiem un attīstot latviešu zīmju valodu. Šai

iedzīvotāju grupai veidojami jauna tipa mācību līdzekļi, tai

skaitā digitāli, dažāda vecuma skolēniem.