8. pants

Latviešu

valoda diasporā

Emigrācijas līkne pēdējos gados samazinās, bet joprojām tā ir

pietiekami augsta. Iespēja saglabāt emigrācijā latviešu valodas

prasmi bieži vien var būt pamatā arī lēmumam atgriezties Latvijā.

Latviešu valodas aģentūras kārtējā pētījumā tika veikta

padziļināta situācijas izpēte Latvijas iedzīvotāju

diasporā26. Kā liecina šī pētījuma pirmā posma dati,

latviešu valodas prasme ir savstarpēji saistīta ar indivīda

plāniem atgriezties vai gluži pretēji - neatgriezties - Latvijā.

Valodas prasmes līmenis ietekmē gan remigrantu adaptāciju,

integrēšanos kopienā un darba tirgū, gan arī indivīda

psiholoģisko labsajūtu, komfortu un drošības sajūtu.

Valodas grūtības kā šķērsli atgriezties Latvijā minējuši

19 % aptaujāto Latvijas diasporas pārstāvju, t. sk.

15 % respondentu, kuri norādījuši piederību latviešu

tautībai, - un tas ir nedaudz vairāk nekā 2014. gadā. Šobrīd

88 % no respondentiem, kas plāno atgriezties Latvijā tuvāko

piecu gadu laikā, latviešu valodu pārvalda vai zina labā līmenī,

bet to vidū, kas domājuši atgriezties vecumdienās - 95 % ir

labas valodas prasmes. Savukārt aptaujāto grupā, kas neplāno

atgriezties, latviešu valodu pārvalda salīdzinoši mazāka daļa -

74 % respondentu (16. att.).

16. att. Latviešu

valodas prasmes pašvērtējums un tā saistība ar reemigrācijas

plāniem (%). Dati: Valodas situācija 2016- 2020

Vājāka valodas prasme ir tiem latviešiem, kuri dzimuši ārpus

Latvijas: 17 % ir vāja, ļoti vāja, vai viņi neprot latviešu

valodu, bet tikai 57 % latviešu šajā grupā valodu pārvalda

brīvi. Latviešu valodas prasmes uzlabošanos latviešu vidū daļēji

skaidro t. s. "vecās diasporas" pārstāvju skaita

sarukšana; tieši viņi visbiežāk sevi uzskatīja par latviešiem,

arī neraugoties uz vājāku latviešu valodas prasmi.

Latviešu valodas prasmju līmenis skatāms arī kontekstā ar

bērna emigrācijas vecumu: jo vecāks ir bērns brīdī, kad ģimene

devusies uz ārvalstīm, jo labāka ir bērna latviešu valodas prasme

un jo lielāka iespēja, ka tā netiks zaudēta. Respondentu grupā,

kas ir 15 gadus veci un vecāki un kuri sevi identificē kā

latviešus, šobrīd 86 % brīvi pārvalda latviešu valodu.

Vājākas nekā latviešiem ir citu tautību pārstāvju latviešu

valodas prasmes. 51 % krievu un 62 % citu tautību

emigrantu labi vai ļoti labi pārvalda latviešu valodu. Šie dati

ir ievērojami labāki nekā 2014. gadā.

Tātad latviešu valodas prasmes līmeņa atšķirības, pirmkārt,

vērojamas atkarībā no tā, vai respondents sevi uzskata par

latvieti vai kādas citas tautības pārstāvi; otrkārt, prasmes

līmeni ietekmē latviešu valodas lietojums ģimenē, un, treškārt -

ārpus Latvijas pavadīto gadu skaits. Tie, kuri dzimuši ārvalstīs,

latviešu valodu prot sliktāk nekā tie, kuri dzimuši Latvijā;

turklāt tie, kuri ārvalstīs pavadījuši visu mūžu - sliktāk nekā

pārējie. Tie, kuri ārvalstīs pavadījuši vairāk nekā

15 gadus, latviešu valodu pārvalda sliktāk nekā tie, kas

ārvalstīs pavadījuši mazāku skaitu gadu. Apstiprinās fakts, ka

valodas prasmes kvalitāte krītas arī to cilvēku vidū, kas dzimuši

un savu bērnību vai jaunību pavadījuši Latvijā.

Par asimilācijas tendencēm liecina fakts, ka latviešu valodas

prasmes zemāk vērtē tie, kuri jūtas ļoti piederīgi vietējai

mītnes zemes kopienai, resp., ir integrējušies attiecīgās valsts

sabiedrībā. Interesanti, ka latviešu valodas prasmes līmeni

būtiski neietekmē respondenta vecums; izglītība; tas, vai

respondents strādā; vai dzīvesbiedrs ir latvietis; cik bieži bauc

uz Latviju; vai plāno atgriezties; kā arī dažāda veida

personiskās (ģimene, draugi) vai ekonomiskās saites ar

Latviju.

Diasporas respondentu dati apliecina: valodas lietojumam ir

liela nozīme valodas prasmju saglabāšanā. Fakts, ka dzīvesbiedrs

ir citas tautības, vēl nenozīmē, ka latviešu valodas prasmes būs

vājākas, arī tas, ka dzīvesbiedrs ir latvietis, automātiski

nepalīdz saglabāt valodas prasmes līmeni. Nozīmīgākais faktors

valodas prasmes saglabāšanā - vai ģimenē tiek runāts latviešu

valodā.

Diasporas aptaujas dati27 par latviešu valodas

lietojumu mājās liecina, ka šobrīd gadrīz puse (46 %)

ārvalstīs dzīvojošo Latvijas diasporas pārstāvju ģimenē lieto

latviešu valodu, 46 % angļu valodu, 38 % - krievu

valodu, 13 % mītnes zemes valodu (kas nav angļu vai krievu)

un vēl 2 % runā kādā citā valodā. Salīdzinot ar situāciju

2014. gadā, kad latviešu valodu ģimenē lietoja 42 %,

krievu - 46 % un kādu citu - 39 %, var secināt, ka

nedaudz samazinājusies krievu valodas lietojums no Latvijas

emigrējušo ģimenēs, vienlaikus palielinājusies citu svešvalodu

loma ģimenes saziņā.

Latviešu valoda saglabājusi gandrīz nemainīgas pozīcijas.

Salīdzinot ar 2014. gadu, no 17 % līdz 26 % ir

palielinājies to Latvijas emigrantu skaits, kas ģimenē lieto gan

latviešu, gan kādu citu valodu. Tikai latviešu valodu ģimenē

lieto 21 % latviešu - nedaudz mazāk nekā 2014. gadā

(17. att.).

Respondentu sniegtās atbildes uz šo jautājumu liecina, ka

valodas lietošanā nozīme ir arī ieradumam - ja respondents biežāk

runā latviski ārpus ģimenes vai uzturas latviešu valodas vidē,

tad dabiskāk arī ģimenes saziņā šķiet izmantot latviešu

valodu.

17. att. Sarunvaloda

ģimenē diasporā. Dati: Valodas situācija 2016- 2020

Savukārt diasporas latviešu bērnu vidū latviešu valodas prasme

samazinās. Iespējams, mainoties emigrācijas intensitātei, pieaug

to bērnu īpatsvars, kuri emigrācijā pavadījuši jau ilgāku laiku

vai pat dzimuši ārvalstīs. Emigrācijā pavadītais laiks būtiski

ietekmē bērnu latviešu valodas prasmi - tie, kas aizbraukuši kā

bērni, valodu aizmirst. Gadiem ejot, samazinās arī to bērnu

īpatsvars, kuru valodas prasme ir vismaz labā līmenī, bet

ievērojami pieaug to bērnu īpatsvars, kuru latviešu valodas

prasme ir viduvēja (18. att.).

18. att. Bērnu latviešu

valodas prasme un bērna emigrācijā pavadītais laiks (%). Dati:

Valodas situācija 2016- 2020

Kā redzams, diasporā ir ļoti dažādas lingvistiskās un vides

situācijas, atšķirīgas mācību iespējas. Latviešu valoda diasporas

ģimenēs tiek apgūta mājās: gan vienkārši lietojot to ikdienas

saziņā, gan mājmācībā; tiek apmeklētas latviešu skoliņas; tiek

lasītas grāmatas (grāmatu lasīšana latviski piecu gadu laikā

samazinājusies no 49 % uz 37 %) un izmantoti citi

materiāli; latviski norit saziņa ar draugiem, citiem ģimenes

locekļiem, latviešu kopienas pārstāvjiem; palēnām pieaug

tālmācības iespēju izmantojums, raksturīga tendence palielināties

atbilstoši tālmācības piedāvājumam.

Diasporas izglītībā atzīmējamas divas tendences: pirmkārt,

padziļinātajās intervijās sniegtās atbildes liecina, ka latviešu

skolām ir būtiska loma ne tikai valodas (īpaši lasītprasmes un

rakstītprasmes) apguvē, bet arī emocionālās piesaistes, kopības

un identitātes veidošanā; otrkārt, latviešu bērnu, kuru ģimenēs

izmanto tālmācību, latviešu valodas prasme ir ievērojami labāka

nekā tiem, kas tālmācības iespējas neizmanto.