7. pants

Valsts

valodas prasmes pārbaudes rezultāti

Kaut arī kvantitatīvie latviešu valodas prasmes rādītāji

sabiedrībā ir pietiekami labi (sk. 15. att.), līdz šim reti

veikti plašāki pētījumi par mūžizglītības ceļā un neformālās

izglītības procesā iegūto valodas prasmju kvalitāti.

Latviešu valodas

prasme

Respondenti: latviešu valoda nav

dzimtā

Latviešu valodas

prasme

Respondenti: prot latviešu valodu,

latviešu valoda nav dzimtā, 2019

Latviešu valodas

prasmes pašnovērtējums

Respondenti: latviešu valoda nav

dzimtā, 2019

15. att. Latviešu

valodas prasme, latviešu valodas prasmes pašvērtējums. Dati:

Valodas situācija 2016-2020

Pētījumā "Latviešu valodas prasmes kvalitāte: valsts

valodas prasmes pārbaudes kārtotāju rezultāti"25

apkopoti dati par pieaugušo latviešu valodas apguvēju (kuriem

latviešu valoda nav dzimtā valoda) valodas prasmes pārbaudes

rezultātiem laikā no 2015. līdz 2017. gadam kvalitatīvā

vērtējumā, resp., apkopotas un analizētas pārbaudes rakstu darbos

pieļautās kļūdas, tādējādi nosakot lielākās grūtības latviešu

valodas apguvē (lingvistiskās kompetence).

Joprojām visvairāk cilvēku piesakās kārtot valsts valodas

prasmes pārbaudi pamata jeb A līmenī. Iemesls tam ir

ārzemnieku skaita palielināšanās (apmēram 30  % no visiem

pieteikumiem) un pārbaudījumu norises nodrošināšana ārpus

Latvijas (t. sk. latviešu diasporā). Pašlaik visbiežāk

latviešu valodas prasmes pārbaudi izvēlas kārtot, lai iegūtu B

vai C prasmes līmeni. Kaut arī vairākums ārzemnieku piesakās

kārtot pamata (A) līmeņa pārbaudījumus - 68 %, pozitīvi

vērtējams fakts, ka ceturtā daļa (25,4 %) pārbaudījumu kārto

vidējā (B) līmenī.

Nedaudz palielinājies to B un C valodas prasmes līmeņa

pārbaudes kārtotāju skaits, kas nav spējuši nokārtot pārbaudi.

Salīdzinot šos datus ar nodarbinātības rādītāju, visbiežāk tie ir

bezdarbnieki. Iespējams, te atklājas arī nepilnības latviešu

valodas neformālās apguves organizēšanā un kvalitātē, tās

finansēšanas principos, kas norāda uz nepieciešamību uzlabot

valodas apguves procesa organizāciju. Resp., valsts valodas

prasmes pārbaudījumu kārto liels skaits bezdarbnieku, kas

pieteikušies un noklausījušies NVA organizētos valodas kursus,

bet kuru valodas prasme neatbilst attiecīgajam valodas prasmes

līmenim (NVA tā paša līmeņa bezmaksas kursu nav atļauts apmeklēt

atkārtoti, kas gan ir pozitīvi vērtējams fakts, jo tas kursu

klausītājiem liek atbildīgi izturēties pret bezmaksas piedāvāto

valsts valodas apguvi, kā arī tas ir ekonomiski pamatoti).

Iespējams, jādomā par piedāvāto valodas kursu apjoma

palielināšanu, apguves laika pielāgošanu, pilnveidojot latviešu

valodas apguves sistēmu pieaugušajiem. Liela nozīme ir

sabiedrības un arī latviešu valodas pedagogu informēšanai par

valsts valodas prasmes pārbaudījumu un valodas prasmes līmeņu

prasībām, izmaiņām parbaudījumos un to norises kārtību.

Vērtējot respondentu norādītās vajadzības, secināms, ka

latviešu valodas apguvei visvairāk nepieciešamas latviešu valodas

mācību grāmatas (63 %), elektroniskie mācību līdzekļi

(34 %) un uzdevumu krājumi (21 %). Latviešu valodas kā

svešvalodas mācību materiāli ir un būs aktualitāte arī turpmāk.

Gan papildinot mācību materiālu klāstu, gan izstrādājot

metodiskos materiālus latviešu valodas kā svešvalodas mācīšanai

pedagogiem, jādomā par to atbilstību latviešu valodas prasmes

līmeņu aprakstiem.

VVC veiktās valodas lietojuma pārbaudes, par kurām sniegta

informācija pētījumā Valsts valodas prasmes kvalitāte 2019, rāda,

ka izglītības darbinieku grupā (skolotāji un citi izglītības

darbinieki) ir samērā liels skaits personu, kuras nelieto

latviešu valodu profesionāli nepieciešamajā apmērā, īpaši Latgalē

un Rīgā, lai gan skolotāji un izglītības darbinieki

(administrācijas darbinieki, cits skolas personāls) ir viena no

sabiedrības grupām, kuras latviešu valodas prasmei būtu jābūt

augstākajā līmenī. Iespējams, pāreja uz mācībām valsts valodā,

kas jau no 2019. gada tiek īstenota mazākumtautību izglītībā

visos izglītības posmos, un jaunās kompetenču pieejā balstītās

izglītības ieviešana veicinās izglītības darbinieku latviešu

valodas prasmes paaugstināšanos, taču visdrīzāk jāturpina

iesāktais, piedāvājot valodas prasmju pilnveides iespējas, kā arī

jāaktualizē izglītības iestādes un skolotāju atbildība un

pienākums latviešu valodu lietot atbilstoši profesionālajām

prasībām, jo pedagogu darba kvalitāte un valodu prasmes

vistiešākajā veidā skar sabiedrības intereses.

VVC veikto pārbaužu rezultāti nosaka nepieciešamību arī

turpmāk veikt regulāru šīs jomas darbinieku valsts valodas

prasmes un lietojuma pārraudzību, ne vien tāpēc lai nodrošinātu

sabiedrībai kvalitatīvus pakalpojumus, bet arī tāpēc lai katrs

dalībnieks izprastu savu atbildību valodas politikas

īstenošanā.