4. pants

Velosatiksmes

attīstības iespējas

Velosatiksmes attīstības politikai jābūt nepārtrauktai un

vērstai uz ilgtermiņu. Tas nozīmē, ka ilgstoši un regulāri ir

jāveicina iedzīvotāju izpratne, kā arī jāpopularizē

velobraukšana, lai panāktu pārmaiņas pēc iespējas plašākas

sabiedrības ikdienas pārvietošanās paradumos.

Lai pārvietošanās būtu droša, jāturpina attīstīt visaptveroša

un pieejama velosatiksmes infrastruktūra valstī.

Pēdējos 3 gados LVC izbūvējusi vairākus gājēju un velosipēdu

ceļu posmus, līdz 2020. gadam plānota vēl papildus gājēju un

velosipēdu ceļu posmu projektēšana un būvniecība. Saskaņā ar LVC

sniegto informāciju, 2015. un 2016. gadā, izbūvēti apmēram 10 km

velosatiksmes infrastruktūras (galvenokārt gājēju un velosipēdu

ceļi) gar valsts galvenajiem un valsts reģionālajiem autoceļiem.

2016.-2020. gadā plānota būvniecība 11 ceļu posmiem, bet 18

posmiem plānota gājēju un veloceļu projektēšana.

Analizējot ES attīstīto dalībvalstu pieredzi var secināt, ka

velobraukšanai ir ievērojama ietekme uz daudzām tautsaimniecības

nozarēm un turpmāk arī Latvijā būtu jāvērtē tiešie

sociālekonomiskie ieguvumi, lai lemtu par lielākām investīcijām

veloinfrastruktūras izveidē.

Plānošana ir būtiska velobraukšanas veicināšanas sastāvdaļa.

Galvenie plānošanas uzdevumi ir novērst nepilnības esošajā

situācijā, noteikt konkrētas rīcības un efektīvi izmantot

pieejamos finanšu līdzekļus un resursus.

Stratēģiskā un telpiskā plānošana palīdz rast kompromisu starp

dažādām, interesēm un saskaņot mērķus, jo velosatiksmes plānošana

ir cieši saistīta ar pārējo transporta veidu un pilsētvides

attīstību kopumā. Veiksmīga velosatiksmes plānošanas politika ir

daļa no transporta politikas. Integrēta transporta politika

palīdz rast līdzsvaru starp dažādajiem transporta veidiem

pašvaldībās un valstī kopumā, piešķirot katram no tiem noteiktu

funkciju kopējā transporta sistēmā.

Atbilstoši citu valstu pieredzei, būtisks turpmākas

velosatiksmes infrastruktūras attīstības noteikumus ir ikdienas

velosipēdistu skaita pieaugums un, veidojot velosatiksmes

attīstības politiku, šajās valstīs sabiedrības daļu, kas

velosipēdu izmanto vienu reizi nedēļā vai retāk motivē

pārvietoties ar velosipēdu ikdienā. Sabiedrībai šajās valstīs

akcentē velosatiksmes attīstības pozitīvo ietekmi uz gaisa un

trokšņa piesārņojuma samazinājumu; sloga samazinājumu veselības

aprūpei; ceļu policijas uzturēšanas izmaksu un ielu/ceļu remontu

izmaksu samazinājumu.

Par velosatiksmes attīstību Latvijā liecina gan realizētie

projekti velosatiksmes infrastruktūras un maršrutu izveidē, gan

normatīvā regulējuma pilnveidošana, bet iedzīvotāju paradumu

maiņa ir ilgtermiņa process, kura ietekmēšanā būtiska loma ir

velobraucēju vajadzību izpratnei.

Balstoties uz esošās situācijas analīzi, var secināt, ka

turpmākās velosatiksmes politikas veidošanas pamatā ir jābūt trīs

dimensijām - vides, ekonomiskai un sociālai. Tās jāievēro

velosatiksmes īstermiņa plānošanā, ņemot vērā cilvēka vajadzības

pēc paaugstinātas mobilitātes un kvalitatīvas infrastruktūras

kopā ar vides aizsardzības un veselīga dzīvesveida prasībām.

Velosatiksmes attīstībai nepieciešams paaugstināt sabiedrības

informētības līmeni un jāveicina pārvietošanās ar velosipēdu

ikdienā, atpūtā, preču pārvadāšanā u.tml., vienlaicīgi

popularizējot velotransporta lietošanas ieguvumus. Lai

paaugstinātu sabiedrības izglītotību, informētības līmeni un

veidotu paradumu maiņu, ir nepieciešamas rīcības un aktivitātes

visās vecuma grupās, sākot jau no pirmskolas vecuma.

Secinājumi:

Par velosatiksmes attīstību

Latvijā liecina gan realizētie projekti velosatiksmes

infrastruktūras un maršrutu izveidē, gan normatīvā

regulējuma pilnveidošana, bet iedzīvotāju paradumu maiņa ir

ilgtermiņa process, kura ietekmēšanā būtiska loma ir

velobraucēju vajadzību izpratnei.

Velosatiksmes attīstībai

nepieciešams paaugstināt sabiedrības informētības līmeni un

jāveicina pārvietošanās ar velosipēdu ikdienā, atpūtā,

preču pārvadāšanā u.tml., vienlaicīgi popularizējot

velotransporta lietošanas sociāliekonomiskos ieguvumus.

II Mērķis un

rīcības virzieni

Nākotnes redzējums par velosatiksmes politiku ir balstīts uz

trīs dimensijām - vides, ekonomisko un sociālo. Šo dimensiju

prioritātes ir jāievēro velosatiksmes plānošanā, jo kā parāda

esošās situācijas analīze, tās ir būtiskas sabiedrības interesēm.

Sabiedrības intereses šajā gadījumā ir globālas: centrā ir

veselīga dzīvesveida cilvēks, kam nodrošināta paaugstināta

mobilitāte un kvalitatīva infrastruktūra tīrā vidē. Valsts

intereses realizējot šādu politiku ir primāri kalpot cilvēkam,

kas ilgtermiņā rezultēsies ieguvumos tautsaimniecībai.

Velosatiksmes attīstības plāna mērķis: Veicināt velosatiksmes attīstību un

velotransporta plašāku izmantošanu.

Lai sasniegtu izvirzīto velosatiksmes attīstības plāna mērķi

ir svarīgi realizēt rīcības virzienus.

Lai novērtētu velosatiksmes attīstības plāna mērķa

sasniegšanas pakāpi, tiek noteikti šādi politikas rezultatīvie

rādītāji:

Tabula. Nr.1. Politikas

rezultatīvie rādītāji

Nr.

Rādītājs

Datu avots

Pašreizējā vērtība/2016

Prognozētais rādītājs 2020. gadā

1.

Procentuālais velosipēdistu īpatsvars, kas

brauc vismaz vienu dienu nedēļā, no kopējiem valsts

iedzīvotājiem

CSP

23%

30%

2.

Procentuālais velosipēdistu īpatsvars, kas

brauc vismaz piecas dienas nedēļā, no kopējiem valsts

iedzīvotājiem

CSP

6%

10%

3.

Velosipēdu ceļu kopgarums valstī un

pašvaldībās, km

LVC

624 km

700

km

Lai turpinātu attīstīt velosatiksmi, periodā no 2018. līdz

2020. gadam ir noteikti šādi rīcības virzieni: