2. pants

Likuma "Par

pašvaldībām" 93.pantā ietvertā tiesību institūta vieta

Latvijas Republikas tiesību sistēmā un piemērošanas

nosacījumi

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pants nosaka, ka valsts

pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un neviena

iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs

sistēmas. "Ar hierarhiju (t.i. ar iestāžu un amatpersonu

padotības ķēdi) tiek nodrošināta pārvaldes pakļaušanās

demokrātiskā veidā izteiktai tautas gribai. Leģitimācijas ķēde

"vēlētājs - parlaments - valdība - pārvalde" tādā veidā

tiek novesta līdz viszemākajam pārvaldes darbiniekam. Tur, kur

hierarhija pārtrūkst vai ir neefektīva, rodas birokrātiskas

patvaļas, bet lielākā mērogā - birokrātiskas diktatūras

draudi" (sk. E.Levits "Valsts pārvaldes iekārtas

likuma koncepcija").

Latvijas Republikas Satversmes 58.pants paredz, ka

Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Minētā

norma nosaka demokrātisku leģitimāciju, ko nodrošina pārvaldes

iestādes atrašanās padotībā demokrātiski leģitimētai valdībai.

Tas, ka pārvaldes iestāde ir padota demokrātiski leģitimētai

valdībai, kuru veido tauta ar brīvās vēlēšanās ievēlētas Saeimas

starpniecību, ir demokrātisku valsti raksturojošs elements.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldes

iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un

pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Pastarpinātās pārvaldes

iestādes ir pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību

juridisko personu izveidotās iestādes. Pastarpināto pārvaldes

iestāžu padotība Ministru kabinetam nozīmē pārraudzību

(tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā

pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic

tiesiski.

Speciālā likuma "Par pašvaldībām" 5.pants nosaka, ka

pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un

amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā

kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka

pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks,

kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj

Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda

tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijai. Savukārt Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 32.panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabineta

loceklis ir augstākā amatpersona attiecībā uz viņa padotībā esošo

iestāžu amatpersonām.

Likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmā daļa nosaka,

ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad

ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar

motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu

pildīšanas. Savukārt 93.panta trešā daļa nosaka, ka domes

priekšsēdētājam 30 dienu laikā pēc vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības

griezties tiesā ar iesniegumu par vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu. Ja domes

priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc 30 dienu

termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida

domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms

par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Kā izriet no iepriekš minētā, šajā tiesību normā ir

nostiprināta leģitimācijas ķēde, kas nodrošina demokrātisku

leģitimāciju un amatpersonas atbildību par savu darbību. Likuma

"Par pašvaldībām" 93.pants skaidri nosaka Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministra hierarhiju

attiecībā pret domes priekšsēdētāju. Līdz ar to nepārprotami

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, veicot

hierarhisko pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāju,

konstatējot demokrātijas, tiesiskuma, atklātuma apdraudējumu, ir

pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš.

Amatpersonai jāspēj izskaidrot sava rīcība un darbība esot

amatā. Administratīvajās tiesībās ikvienai valsts pārvaldes

institūcijai ir jāatskaitās par savām darbībām citām

administratīvajām, likumdošanas vai tiesu institūcijām.

Atskaitīšanās nosaka arī to, ka neviena iestāde vai amatpersona

nevar tikt atbrīvota no pārbaudes, ko veic cita kompetenta

iestāde. Atskaitīšanās parāda, vai tādi principi, kā tiesiskums,

atklātums, caurspīdīgums, objektivitāte un vienlīdzība likuma

priekšā tiek respektēti. Atskaitīšanās ir būtiski svarīga, lai

nodrošinātu, ka praksē tiek īstenotas tādas vērtības kā valsts

pārvaldes efektivitāte, iedarbīgums, paļāvība un paredzamība. Lai

valsts pārvalde atskaitītos un būtu atbildīga par savām darbībām,

lai nodrošinātu, ka pārvaldes iestādes izmanto savas pilnvaras

atbilstoši likumā noteiktajām normām un ka tās ievēro noteiktās

procedūras, ir nepieciešama uzraudzība. Uzraudzības mērķis ir

novērtēt, vai valsts iestādes savas funkcijas veic efektīvi,

iedarbīgi un savlaicīgi un vai speciālajos vai vispārīgajos

normatīvajos aktos noteiktie principi un procedūras tiek

ievērotas. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt pārvaldes principu:

"pārvalde, piemērojot tiesību normas", jo tas ir svarīgi,

lai aizsargātu gan sabiedrības intereses, gan indivīda

tiesības.

Jebkurai amatpersonai, tajā skaitā vietējās pašvaldības domes

priekšsēdētājam, vienmēr jādarbojas visas sabiedrības un valsts

interesēs ar mērķi nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi. Kā izriet

no iepriekš minētajām likuma normām, domes priekšsēdētājs ir

hierarhiski pakļauta amatpersona, kuru Ministrs uzrauga un likumā

noteiktajā gadījumā, tajā skaitā gadījumā, ja ir šaubas par

valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmumu pieņemšanā,

atstādina no amata pienākumu pildīšanas.

Likumdevējs skaidrojis likuma "Par pašvaldībām"

93.pantu šādi: "Tātad tiesības mēs trešā lasījuma

redakcijā devām valsts reformu ministram un tiesības tikai

atstādināt. Savukārt pēc tam, kad domes (padomes) priekšsēdētājs

ir atstādināts, mēs paredzējām, ka viņam ir izvēles tiesības vai

nu griezties tiesā ar prasību atcelt valsts reformu ministra

rīkojumu par atstādināšanu vai arī samierināties, ja viņš

uzskata, ka viņš ir likumu pārkāpis, ar valsts reformu ministra

rīkojumu un negriezties tiesā. Šajā gadījumā divu nedēļu laikā

pēc valsts reformu ministra rīkojuma izdošanas viņš uzskatāms par

atlaistu. Ja gadījumā viņš griežas tiesā un tiesa noraida viņa

prasību, tādā gadījumā arī viņš uzskatāms par atlaistu. Visos

pārējos gadījumos viņš saglabā amatu" (sk. Latvijas

Republikas 5.Saeimas plenārsēdes 1994.gada 19.maija

stenogrammu).

Likuma "Par pašvaldībām" 93.pantā ietvertais tiesību

institūts piemērots vairākkārt, un ir izveidojusies tiesu prakse

un judikatūra attiecībā uz 93.panta tiesību normu

interpretāciju.

Pirmkārt, no tiesu prakses un judikatūras izriet, ka likuma

"Par pašvaldībām" 93.panta pirmajā daļā ietvertās

Ministra pilnvaras izmantojamas tikai būtisku pārkāpumu gadījumā

(sk. Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 29.jūnija spriedumu

lietā Nr. A42695109, 11.punkts; Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada

4.oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-261, 7.2.punkts; Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2010.gada 16.septembra spriedumu lietā Nr.

SKA-580/2010, 12.punkts).

Otrkārt, likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmajā

daļā paredzētais Ministra rīkojums ir izdošanas izvēles

administratīvais akts Administratīvā procesa likuma 65.panta

otrās daļas izpratnē, un tā izdošanā Ministram ir jāievēro

Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmā daļa un jāveic

lietderības apsvērumi. Lietderības apsvērumu veikšanai jābūt

vērstai uz to, lai samērotu personas pārkāpuma smagumu ar sekām,

proti, vai pieļautais pārkāpums ir tik būtisks, ka atbrīvošana no

amata ir nepieciešama un samērīga (sk. Administratīvās

apgabaltiesas 2010.gada 29.jūnija spriedumu lietā Nr. A42695109,

15.punkts; Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 4.oktobra spriedumu

lietā Nr. SKA-261, 7.punkts.)

Tātad, ja Ministrs konstatē, ka domes priekšsēdētājs pārkāpis

normatīvos aktus un šis pārkāpums ir būtisks, turklāt, izdarot

lietderības apsvērumus, Ministrs uzskata, ka atstādināšana un,

sekojoši, atlaišana no amata ir nepieciešama un samērīga,

Ministrs ir tiesīgs izdot likuma "Par pašvaldībām"

93.panta pirmajā daļā paredzēto rīkojumu, tādējādi īstenojot

hierarhisko pārraudzību.