5. pants

Likuma "Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta

pirmās daļas pārkāpums un Republikas pilsētas domes un novada

domes deputāta statusa likuma 6.panta trešās daļas pārkāpums

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 38.pantu vietējo

pašvaldību domju priekšsēdētāju, viņu vietnieku, deputātu un

izpilddirektoru komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu

savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus

ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu

konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Atbilstoši

likuma "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" 4.pantam pašvaldības domes priekšsēdētājs ir

amatpersona, uz kuru attiecināmi likuma ierobežojumi un

aizliegumi.

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā" 1.panta 5.punktā ir noteikts, ka

interešu konflikts ir "situācija, kurā valsts

amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus,

jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic

citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas

ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku

vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās

intereses". Savukārt šī likuma 2.pantā ir noteikts, ka

likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību

sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās

radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās

ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt

valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības

priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu

darbībai.

No minētām tiesību normām izriet, ka nav pieļaujama jebkāda

valsts amatpersonas (kā arī viņas radinieku vai darījumu

partneru) privātās intereses ietekme uz lēmumu pieņemšanu (vai ar

to saistītām darbībām). Līdz ar to valsts amatpersonai ir

aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai

izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles,

izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas

darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu

partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti (likuma

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā" 11. panta pirmā daļa).

Savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta

statusa likuma 6.panta trešā daļa nosaka, ka deputātam jāatturas

no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma

pieņemšanā, ja šim lēmumam ir individuāls likuma normu

piemērošanas raksturs un šis lēmums tieši ietekmē viņa

personiskās (ģimenes) tiesības un intereses.

Kā norādīts šī rīkojuma 1.sadaļā "Faktiskie

apstākļi", Ģenerālprokuratūras sniegtās ziņas un pierādījumi

apliecina, ka Aivars Lembergs, viņa meita Līga Lemberga un dēls

Anrijs Lembergs ir patiesie labuma guvēji kapitālsabiedrībās,

attiecībā uz kurām Aivars Lembergs ir piedalījies lēmumu

pieņemšanā kā Ventspils pilsētas domes amatpersona.

Judikatūrā ir atzīts, ka likums nepārprotami noteic minimālo

robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija. Proti, lai

iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka

valsts amatpersonas darbības var ietekmēt šīs amatpersonas, tās

radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās

intereses. Valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes

sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas

sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un

jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas

ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti,

jānovērš interešu konflikta situācijas iespējamība (sk., piem.,

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2012.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr.

SKA-45/2012, 9.punkts). No tiesību normu jēgas un mērķa viedokļa

būtiski ir ne tikai, lai valsts amatpersona nepieņemtu tādus

lēmumus, kuros tā ir ieinteresēta, bet arī lai sabiedrībai nebūtu

šaubu par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma

pieņemšanā (sk. Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 26.marta spriedumu

lietā Nr. SKA-68/2009, 10.punkts).

Jāievēro, ka konstatēt interešu konflikta situāciju

amatpersonas darbībās bieži vien ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā

pēdējās un ar to saistīto personu pretdarbību un interešu

konflikta pazīmju aktīvu slēpšanu. Lai izdarītu pieņēmumu, ka

pastāv interešu konflikts, pietiek ar pamatotām šaubām par

attiecīgās amatpersonas objektivitāti vai šķietama interešu

konflikta esamību.

Secināms, ka Aivars Lembergs ir pārkāpis likuma "Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

11.panta pirmās daļas un Republikas pilsētas domes un novada

domes deputāta statusa likuma 6.panta trešās daļas ierobežojumus,

pieļaujot interešu konflikta situāciju vai tās iespējamību.