Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2017. gada 26. septembra rīkojuma Nr. 1-2/7346 "Par Rēzeknes pilsētas domes 2016. gada 22. decembra lēmuma Nr. 1872 "Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs un uzcenojuma apstiprināšanu" (protokols Nr. 103, 13. punkts) 1.3. apakšpunkta daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas) noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7. punkta darbības apturēšanu" atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 49. pantam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Kristīne

Jaunzeme - uzskata, ka apstrīdētais rīkojums atbilst likuma

"Par pašvaldībām" 49. pantam.

11.1. Pieteikuma iesniedzējas pienākumu nodrošināt

ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās pirmsskolas

izglītības iestādēs nosakot Izglītības likuma 17. panta trešās

daļas 13. punkts. Savukārt to, kādā kārtībā un apmērā šis

pienākums pildāms, nosakot Ministru kabinets. No Noteikumu Nr.

477 otrās sadaļas un pirmā pielikuma esot secināms, ka ēdināšanas

izdevumi ietilpst speciālo pirmsskolas iestāžu uzturēšanas

izdevumos, kas saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu sedzami no

pašvaldības budžeta. Lai gan pašvaldības autonomajā kompetencē

neietilpstot pienākums finansēt izglītojamo ēdināšanu no

pašvaldības budžeta līdzekļiem, tomēr pašvaldībai esot pienākums

nodrošināt izglītojamo ēdināšanu par valsts vai pašvaldības

līdzekļiem, ja šādu pienākumu paredz likumi vai Ministru kabineta

noteikumi.

Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 13. punkts neliedzot

Ministru kabinetam pieņemt Noteikumu Nr. 477 6. un 7. punktā

ietverto regulējumu. Ministru kabineta kompetencē esot lemšana

par to, vai izglītojamo ēdināšana finansējama no valsts vai

pašvaldības budžeta un kādā apmērā tā finansējama.

11.2. Pieteikuma iesniedzēja neesot bijusi tiesīga ar

apturētajiem domes lēmuma punktiem noteikt vecāku maksu par bērnu

ēdināšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Saskaņā ar

likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otro daļu

pašvaldības lēmumam vajagot būt atbilstošam Satversmei, likumiem

un Ministru kabineta noteikumiem. Turklāt minētā likuma 21. panta

pirmās daļas 14. punkts paredzot, ka pašvaldības dome var noteikt

maksu par pakalpojumiem tikai tad, ja tas nav aizliegts ar

likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat kā

privātpersona, arī pašvaldība nevarot izvēlēties, kuras likuma un

Ministru kabineta noteikumu normas tā pildīs, bet kuras nepildīs.

Ja Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Noteikumu Nr. 477

regulējums ir netaisnīgs vai neatbilst likuma normām, tai

vajadzējis aktīvi līdzdarboties tā izstrādē vai arī rosināt tā

pārskatīšanu.

11.3. Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta otrā

daļa esot interpretējama tādējādi, ka domes priekšsēdētājam divu

nedēļu laikā pēc ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes

ārkārtas sēde, kurā jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu

vai cita normatīvā akta, vai to atsevišķu punktu atcelšanu ir

jāizskata pēc būtības. Tas, ka pašvaldībai ir pienākums jautājumu

par iebildumiem saistībā ar normatīvā akta prettiesiskumu skatīt

pēc būtības, izrietot arī no minētā panta ceturtās daļas. Taču

tas neliedzot iespēju skatīt jautājumu vairāk kā vienā domes

sēdē, - bet tikai tad, ja ir pamatoti iemesli. Ja pašvaldības

dome nepieņem lēmumu par normatīvā akta vai atsevišķu tā punktu

atcelšanu, tai triju mēnešu laikā pēc ministra rīkojuma

saņemšanas vajagot iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, prasot

ministra rīkojuma atcelšanu.

11.4. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību

5. panta devīto daļu Ministru kabinets izdodot noteikumus par

valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu

cenrāžu apstiprināšanu. Šāds princips būtu attiecināms arī uz

pašvaldību lēmumiem par maksas pakalpojumu noteikšanu, domei

izdodot saistošos noteikumus. Lēmums par pašvaldības iestādes

sniegtajiem maksas pakalpojumiem atbilstot ārējā normatīvā akta,

nevis individuālā akta pazīmēm. Turklāt lēmuma daba nebūtu

nosakāma, vadoties no pakalpojuma rakstura, iestādes, pakalpojuma

saņēmēju loka vai līdzīgiem kritērijiem. Arī tam, vai tiek lemts

par pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu, neesot izšķirošas

nozīmes, jo to varot izlemt gan ar normatīvo aktu, gan ar

administratīvo aktu.