Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2017. gada 26. septembra rīkojuma Nr. 1-2/7346 "Par Rēzeknes pilsētas domes 2016. gada 22. decembra lēmuma Nr. 1872 "Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs un uzcenojuma apstiprināšanu" (protokols Nr. 103, 13. punkts) 1.3. apakšpunkta daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas) noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7. punkta darbības apturēšanu" atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 49. pantam 12. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes profesore Dr. iur. Jautrīte

Briede - uzskata, ka domes lēmumam nepiemīt visas vispārīgā

administratīvā akta pazīmes, jo tas attiecas uz vairākiem

objektiem un samērā vispārīgi regulē tiesiskās attiecības,

turklāt ir piemērojams atkārtoti. Domes lēmumam esot normatīvā

akta raksturs, un pēc būtības tas regulējot attiecības, kurām

atbilstoši likumam "Par pašvaldību budžetiem" vajadzētu

tikt regulētām ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Administratīvais akts esot normatīvajā aktā ietvertas tiesību

normas piemērošanas akts. Parasti administratīvais akts tiekot

adresēts konkrētai personai un regulējot ļoti konkrētu situāciju.

Izņēmums esot vispārīgais administratīvais akts, kas netiekot

adresēts konkrētai personai, tomēr tāpat kā parastais

administratīvais akts regulējot samērā konkrētas tiesiskās

attiecības: 1) potenciālos adresātus, kuri var nonākt ļoti

konkrētā situācijā, bet kuri nav identificējami akta izdošanas

laikā (piemēram, aizliegums ievest cūkgaļu no konkrētas citas

valsts); 2) konkrētas lietas tiesisko stāvokli (piemēram,

arhitektūras pieminekļa statusa noteikšana konkrētai ēkai); 3)

konkrētas publiskas lietas lietošanas kārtību (piemēram,

konkrētas bibliotēkas iekšējās kārtības noteikumi).

Tā kā administratīvais akts esot tiesību normas piemērošanas

akts, ar to regulējot no ārējā normatīvā akta izrietošas

konkrētas no budžeta izmaksājamas naudas summas piešķiršanu vai

pienākumu iemaksāt summu budžetā. Tomēr iespējams, ka budžeta

izlietojumu varētu regulēt arī ar vispārīgo administratīvo

aktu.

Domes lēmumā ietvertais regulējums radījis vai varot radīt

personām konkrētas tiesiskas sekas. Tātad šā lēmuma tiesiskā

iedarbība esot tāda pati, kāda būtu noteiktā kārtībā

apstiprinātiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tādēļ domes

lēmuma darbību, kaut arī tas nav izdots saistošo noteikumu formā,

ministram esot tiesības apturēt, bet Satversmei tiesai esot

tiesības izvērtēt apstrīdētā rīkojuma atbilstību likumam.

Secinājumu

daļa