14. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta trešo

daļu un 19. panta otro daļu pašvaldības domei ir tiesības

iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par tāda rīkojuma atbilstību

likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir

apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu. Šāds pieteikums

pašvaldības domei ir jāiesniedz likuma "Par

pašvaldībām" 49. pantā noteiktajā kārtībā.

Ministrs norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja ir zaudējusi

tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, jo lēmumu par

vēršanos tiesā ar pieteikumu par apstrīdētā rīkojuma atcelšanu

Pieteikuma iesniedzēja neesot pieņēmusi divu nedēļu laikā pēc tā

saņemšanas. Turklāt minētais lēmums esot pieņemts domes kārtējā,

nevis ārkārtas sēdē, par šādas sēdes norises laiku un vietu

neinformējot ministru (sk. lietas materiālu 1. sēj. 87.-93.

lp. un 2. sēj. 13.-14. lp.).

14.1. Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

pirmās daļas pirmais teikums noteic ministra tiesības ar motivētu

rīkojumu apturēt nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai

citu normatīvo aktu, vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā

likuma 47. panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību. Saskaņā ar šā

panta otro daļu domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc

ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā

jāizskata jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita

normatīvā akta, vai to atsevišķu punktu atcelšanu. Domes ārkārtas

sēdes laiks un norises vieta laikus jāpaziņo ministram.

No likuma "Par pašvaldībām" 49. panta otrās daļas

pirmā teikuma izriet, ka domes sēdē, kas sasaukta divu nedēļu

laikā pēc ministra rīkojuma saņemšanas, ir jāizskata jautājums

par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta, vai to

atsevišķu punktu atcelšanu. Vārds "izskatīt" ir

daudznozīmīgs. Citstarp tas nozīmē arī "izanalizēt" vai

"apspriest" (sk.: Latviešu valodas vārdnīca.

30000 pamatvārdu un to skaidrojumu. 2. izdevums. Rīga:

"Avots", 2006, 438. lpp.). Tātad, gramatiski

interpretējot šo normu, var secināt, ka pašvaldības domei

ārkārtas sēdē jautājums par ministra rīkojumu ir jāizanalizē,

jāapspriež.

Tomēr gramatiskā interpretācijas metode ir tikai viena no

interpretācijas metodēm. Interpretējot tiesību normu,

nepieciešams izmantot arī citas tiesību normu interpretācijas

metodes - vēsturisko, sistēmisko un teleoloģisko metodi.

Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta otrās daļas

pirmais teikums redakcijā, kas bija spēkā līdz 1997. gada 27.

novembrim, noteica, ka domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā

pēc atbildīgā ministra rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes

ārkārtas sēde, kurā jāpieņem lēmums par attiecīgā lēmuma

atcelšanu vai saskaņošanu ar spēkā esošajiem likumiem un citiem

normatīvajiem aktiem. Ar 1997. gada 30. oktobra likumu

"Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" likuma

"Par pašvaldībām" 49. pants, tostarp tā otrās daļas

pirmais teikums, tika izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka

domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc ministra rīkojuma

saņemšanas jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā jāizskata jautājums

par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta, vai to

atsevišķu punktu atcelšanu.

Pēc šiem grozījumiem likuma "Par pašvaldībām" 49.

panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka domes ārkārtas sēdē

ir "jāizskata" jautājums par attiecīgo saistošo

noteikumu vai cita normatīvā akta, vai to atsevišķu punktu

atcelšanu, nevis "jāpieņem lēmums par attiecīgā lēmuma

atcelšanu vai saskaņošanu ar spēkā esošajiem likumiem un citiem

normatīvajiem aktiem". No likumprojekta "Grozījumi

likumā "Par pašvaldībām"" izstrādes materiāliem

izriet, ka likuma 49. pants grozīts, lai to redakcionāli

saskaņotu ar Satversmes tiesas likuma 16. pantu, kas noteic, ka

tiesa izskata lietas par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar

kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis

pašvaldības domes pieņemto lēmumu. Apspriežot sagatavoto

likumprojektu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā,

tās locekļi atbalstījuši priekšlikumu, kas paredz pašvaldībai

iespēju pirms vēršanās Satversmes tiesā atcelt savu lēmumu

(sk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 1997. gada 12.

marta sēdes Nr. 151 protokolu lietas materiālu 2. sēj.

88.-92. lp.).

Likuma "Par pašvaldībām" 49. panta otrās daļas pirmā

teikuma saturs noskaidrojams arī kopsakarā ar citām uz izskatāmo

lietu attiecināmām tiesību normām, tostarp šā panta trešās daļas

pirmo teikumu un ceturto daļu.

Laikā, kad bija spēkā likuma "Par pašvaldībām" 49.

panta otrās daļas pirmais teikums, kas noteica pašvaldības

pienākumu divu nedēļu laikā pēc ministra rīkojuma saņemšanas

sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā jāpieņem lēmums saistībā ar

ministra rīkojumu, šajā pantā nebija noteikts cits termiņš, kurā

domei jālemj jautājums par tās izdoto saistošo noteikumu vai cita

normatīvā akta tiesiskumu (sk. likuma "Par

pašvaldībām" 49. pantu redakcijā, kas bija spēkā līdz 1997.

gada 27. novembrim). Ar 2010. gada 17. jūnija likumu

"Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" likuma

"Par pašvaldībām" 49. panta trešās daļas pirmais

teikums tika izteikts šādā redakcijā: "Ja dome nepieņem

lēmumu par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta

vai to atsevišķu punktu atcelšanu, tai triju mēnešu laikā pēc

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma

saņemšanas jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par ministra

rīkojuma atcelšanu." Tādējādi likumdevējs noteica termiņu,

kas domei ir saistošs, lemjot par apturēto saistošo noteikumu vai

cita normatīvā akta tiesiskumu.

Vienlaikus ar 2010. gada 17. jūnija likumu "Grozījumi

likumā "Par pašvaldībām"" likuma "Par

pašvaldībām" 49. pants tika papildināts ar ceturto daļu. Šī

tiesību norma noteic, ka domei nav tiesību iesniegt Satversmes

tiesā pieteikumu par ministra rīkojuma atcelšanu, ja tā divu

mēnešu laikā no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministrijas (turpmāk arī - ministrija) atzinuma saņemšanas dienas

nav izpildījusi šā likuma 45. panta ceturtajā daļā noteikto

pienākumu pieņemt lēmumu, kurā sniegts pamatojums, kāpēc dome

nepiekrīt ministrijas atzinumā norādītajam. Kā norāda pieaicinātā

persona K. Jaunzeme, no minētās tiesību normas kopsakarā ar

likuma "Par pašvaldībām" 49. panta otro daļu izriet

pašvaldības pienākums jautājumu par iebildumiem saistībā ar

normatīvā akta tiesiskumu skatīt pēc būtības (sk. lietas

materiālu 3. sēj. 146. lp.). Nav pieļaujama tāda situācija,

ka dome neizskata ministra iebildumus (sk. 9. Saeimas Valsts

pārvaldes un pašvaldības komisijas 2010. gada 20. janvāra sēdes

Nr. 5 protokolu lietas materiālu 3. sēj. 13.-16. lp.).

Satversmes tiesa secina, ka likuma "Par pašvaldībām"

49. pantā ietvertais regulējums ir vērsts uz to, lai ministrs un

pašvaldība atrisinātu strīdu par saistošo noteikumu vai cita

normatīvā akta tiesiskumu, kamēr pašvaldība vēl nav vērsusies

Satversmes tiesā ar pieteikumu par ministra rīkojuma atcelšanu.

Lai veicinātu to, ka jautājums par domes izdoto saistošo

noteikumu vai cita normatīvā akta tiesiskumu tiek atrisināts

likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā noteiktajā kārtībā,

domei noteikts pienākums par tās ārkārtas sēdes laiku un norises

vietu, kurā tiks skatīts jautājums par ministra rīkojumu, laikus

paziņot ministram (sk. likuma "Par pašvaldībām" 49.

panta otrās daļas otro teikumu). Turklāt saskaņā ar minētā

panta piekto daļu gadījumā, ja dome nesasauc ārkārtas sēdi un

neizskata jautājumu par apturēto saistošo noteikumu vai cita

normatīvā akta atcelšanu, nelikumīgie saistošie noteikumi vai

cits normatīvais akts, vai to atsevišķi punkti atzīstami par

spēku zaudējušiem. Pieteikums Satversmes tiesā ir uzskatāms par

galīgo līdzekli strīda risināšanai tādā gadījumā, ja dome

nepiekrīt ministra rīkojumā ietvertajai motivācijai un uzskata,

ka apturētie saistošie noteikumi vai cits normatīvais akts nav

nedz atceļami, nedz grozāmi.

Interpretējot likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

otrās daļas pirmo teikumu, Satversmes tiesa secina, ka

pašvaldībai ir pienākums divu nedēļu laikā pēc ministra rīkojuma

saņemšanas sasaukt domes ārkārtas sēdi un vērtēt ministra

rīkojumu. Likuma "Par pašvaldībām" 49. pants neuzliek

pienākumu pašvaldības domei jautājumu par apturēto saistošo

noteikumu vai cita normatīvā akta tiesiskumu izskatīt vienā domes

sēdē. Tas citstarp saistīts ar šādu apstākli - pašvaldībai, ja tā

nepiekrīt ministra rīkojumā norādītajam, ir jāsniedz atbilstošs

pamatojums tam, kāpēc saistošie noteikumi, neņemot vērā

ministrijas iebildes, tomēr atzīstami par tiesiskiem. Pretējā

gadījumā domei nav tiesību iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu

par ministra rīkojuma atcelšanu (sk. likuma "Par

pašvaldībām" 49. panta ceturto daļu). Ja domes ārkārtas

sēdē, kas sasaukta divu nedēļu laikā pēc ministra rīkojuma

saņemšanas, nav iespējams pieņemt lēmumu par apturēto saistošo

noteikumu vai cita normatīvā akta tiesiskumu, dome attiecīgo

lēmumu var pieņemt arī vēlāk. Tomēr domei ir jāievēro, ka saskaņā

ar likuma "Par pašvaldībām" 49. panta ceturto daļu tā

nav tiesīga Satversmes tiesā iesniegt pieteikumu par ministra

rīkojuma atcelšanu, ja tā divu mēnešu laikā no ministrijas

atzinuma saņemšanas dienas nav izpildījusi šā likuma 45. panta

ceturtajā daļā noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, kurā sniegts

pamatojums tam, kāpēc dome nepiekrīt ministrijas atzinumā

norādītajam. Tāpat domei ir saistošs likuma "Par

pašvaldībām" 49. panta trešās daļas pirmajā teikumā

noteiktais termiņš pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesā.

Proti, ja triju mēnešu laikā pēc ministra rīkojuma saņemšanas

dome nepieņem lēmumu par apturēto saistošo noteikumu vai cita

normatīvā akta, vai to atsevišķu punktu atcelšanu, tā zaudē

tiesības vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par ministra

rīkojuma atcelšanu.

14.2. Apstrīdētais rīkojums pieņemts 2017. gada 26.

septembrī un šajā pašā dienā saņemts Rēzeknes pilsētas domē

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 3. lp.). No lietas

materiāliem izriet, ka domes priekšsēdētājs 2017. gada 10.

oktobrī sasaucis domes ārkārtas sēdi par apstrīdēto rīkojumu. Par

domes ārkārtas sēdes norises vietu un laiku Rēzeknes pilsētas

dome paziņojusi ministram. Tomēr minētajā sēdē nolemts atlikt ar

apstrīdēto rīkojumu saistītā jautājuma izskatīšanu un pieprasīt

no ministra papildu paskaidrojumu par apstrīdētā rīkojuma būtību

un tiesisko pamatojumu, proti, par to, kāds ir tā izdošanas

tiesiskais pamats, kādā daļā domes lēmuma darbība ir apturēta,

vai apturētais domes lēmums ir normatīvais akts un kā domei būtu

jārīkojas pēc apstrīdētā rīkojuma saņemšanas. Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrija 2017. gada 18. oktobra

vēstulē Pieteikuma iesniedzējai paskaidroja, ka apstrīdētā

rīkojuma tiesiskais pamatojums ir ietverts saņemtajā dokumentā un

uz to attiecināms likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā

ietvertais regulējums. Izvērtējusi apstrīdēto rīkojumu kopsakarā

ar ministrijas 2017. gada 18. oktobra vēstulē norādīto,

Pieteikuma iesniedzēja 2017. gada 1. novembra ārkārtas sēdē

nolēma domes lēmumu atstāt bez izmaiņām, norādot argumentus, kuru

dēļ apstrīdētais rīkojums ir nepamatots. Arī par šo sēdi Rēzeknes

pilsētas dome bija informējusi ministru. Savukārt domes 2017.

gada 21. decembra sēdē tika nolemts iesniegt Satversmes tiesā

pieteikumu par apstrīdētā rīkojuma neatbilstību likuma "Par

pašvaldībām" 49. pantam. Minētais pieteikums sakaru iestādē

nodots 2017. gada 22. decembrī (sk. lietas materiālu 1. sēj.

35.-46. un 91.-92. lp.).

Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzēja ir

ievērojusi likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā noteikto

kārtību un termiņu pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesā.

Proti, divu nedēļu laikā pēc ministra rīkojuma saņemšanas tā

sasaukusi domes ārkārtas sēdi, kurā sākusi izskatīt jautājumu par

ministra rīkojumu. Pēc tam kad Pieteikuma iesniedzēja saņēmusi

papildu skaidrojumu par apstrīdētajā rīkojumā norādīto, tā 2017.

gada 1. novembra ārkārtas sēdē pieņēmusi motivētu lēmumu,

sniedzot pamatojumu tam, kādēļ uzskata domes lēmumu par tiesisku,

bet ministra iebildumus - par nepamatotiem. Ievērojot likuma

"Par pašvaldībām" 49. panta otrās daļas otrajā teikumā

noteikto, par domes ārkārtas sēžu laiku un norises vietu

Pieteikuma iesniedzēja informējusi ministru. Pieteikums

Satversmes tiesā iesniegts triju mēnešu laikā pēc apstrīdētā

rīkojuma saņemšanas.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 18. panta trešo daļu

pieteikumam, kuru Satversmes tiesā iesniedz koleģiāla

institūcija, pievienojams attiecīgās institūcijas lēmums par

vēršanos Satversmes tiesā. Pieteikuma iesniedzēja 2017. gada 21.

decembra sēdē pieņēmusi lēmumu par pieteikuma iesniegšanu

Satversmes tiesā. Pašvaldības dome pati nosaka sev darba kārtību,

ievērojot likumā "Par pašvaldībām" noteikto. No minētā

likuma neizriet, ka lēmums par vēršanos Satversmes tiesā domei

būtu bijis jāpieņem vienlaikus ar 2017. gada 1. novembra lēmumu,

turklāt šāda lēmuma pieņemšanai domes priekšsēdētājam būtu

vajadzējis sasaukt ārkārtas sēdi un par tās laiku un norises

vietu informēt ministru.

Līdz ar to tiesvedība ir turpināma,

jo Pieteikuma iesniedzēja ir ievērojusi kārtību, kādā pieteikums

iesniedzams Satversmes tiesā.