15. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ministram nebija

tiesību apturēt domes lēmuma atsevišķu punktu darbību, jo tās

neesot vispārsaistošas jeb ārējas tiesību normas. Tādēļ

apstrīdētais rīkojums pārkāpjot pašvaldības darbības pārraudzības

robežas un esot pretrunā ar likuma "Par pašvaldībām"

49. pantu. Savukārt ministrs uzskata, ka apturētajiem domes

lēmuma punktiem ir tiesību normu raksturs, tādēļ ministram

bijušas tiesības apturēt to darbību.

Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda ar

apstrīdēto rīkojumu apturēto domes lēmuma punktu juridiskais

raksturs.

15.1. Satversmes 58. pants noteic, ka valsts pārvaldes

iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Satversmes tiesa jau ir

atzinusi, ka vietējā pārvalde nav nodota citām konstitucionālajām

institūcijām un nav īpaši atbrīvota no padotības Ministru

kabinetam.

Pašvaldības padotību Ministru kabinetam noteic pašvaldības

princips. Proti, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5.

panta trešo daļu deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes

uzdevumu izpildē pašvaldība ir Ministru kabineta padotībā.

Pašvaldības padotību konkretizē arī Valsts pārvaldes iekārtas

likuma 8. pants, jo likums "Par pašvaldībām" nav

vienīgais likums, kurā var tikt regulēti ar pašvaldības darbu

saistīti jautājumi (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16.

aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 17.

punktu un 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05

12. un 13. punktu). Atbilstoši šā panta otrajai daļai

atvasinātu publisku personu, tostarp arī pašvaldību, funkcionālās

padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar

kuriem attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumi tiek

veikti. No Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta ceturtās

daļas izriet, ka pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas,

kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas

Ministru kabineta pārraudzībā likumā "Par pašvaldībām"

noteiktajā kārtībā un apjomā.

Tādējādi Ministru kabineta kompetencē ietilpst pašvaldības

funkcionālās darbības pārraudzība likumā "Par

pašvaldībām" noteiktajā kārtībā un apjomā. Viens no

līdzekļiem, kas nodrošina pašvaldības funkcionālās darbības

pārraudzību, ir minētā likuma 49. panta pirmās daļas pirmajā

teikumā noteiktās ministra tiesības pieprasīt, lai pašvaldība

atceļ prettiesiskus normatīvus aktus vai atsevišķus to punktus,

un apturēt šādu aktu darbību. Ministram ir tiesības apturēt

pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas,

taču nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus -

administratīvos aktus un individuālus pārvaldes lēmumus -, kā arī

pašvaldības politiskus lēmumus (sk. Satversmes tiesas 2018.

gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. un 16.

punktu).

15.2. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka pašvaldības

dome kā demokrātiski tieši leģitimēts pašvaldības orgāns savas

kompetences ietvaros uz likuma pamata kā ārēju normatīvo aktu var

izdot vienīgi saistošos noteikumus. Saistošie noteikumi ir

pašvaldības domes izpildu varas instruments, ar kura palīdzību

dome var organizēt savu autonomo funkciju izpildi un noregulēt

citus jautājumus, ja likums vai Ministru kabineta noteikumi ir

pašvaldību tam pilnvarojuši. Pašvaldības dome un tās izveidotās

iestādes savas iekšējās darbības organizēšanai var izdot iekšējus

normatīvus aktus, kas ir saistoši vienīgi pašai iestādei, bet nav

saistoši privātpersonai.

Normatīvs akts ir tiesību akts, kas satur tiesību normas -

abstraktus vispārēji saistošus uzvedības priekšrakstus, kas

attiecas uz nenoteiktu personu loku un ir piemērojami vairākkārt.

Iekšējos normatīvos aktus publisko tiesību subjekts izdod, lai

noteiktu savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības

kārtību vai izskaidrotu kāda ārēja normatīva akta piemērošanas

kārtību, un šādi akti ir saistoši tikai pašam izdevējam, tā

struktūrvienībām un darbiniekiem. Turpretim ārējie normatīvie

akti ir saistoši abstraktam personu lokam, ar tiem tiek regulētas

tiesiskās attiecības, piemēram, starp publisko tiesību subjektu

no vienas puses un privātpersonu no otras puses vai arī

privātpersonu savstarpējās tiesiskās attiecības [sk.

Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr.

04-03(99) secinājumu daļas 3. punktu un 2018. gada 29. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2017‑32‑05 15. punktu].

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1. panta trešo daļu

administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde

izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu

personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai

izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko

situāciju. Atsevišķos gadījumos iestāde var izdot arī vispārīgos

administratīvos aktus, kuri ir vērsti uz individuāli nenoteiktu,

bet tādu personu loku, kuras atrodas konkrētos un identificējamos

apstākļos.

Administratīvais akts atšķirībā no normatīvā akta nerada

jaunas tiesību normas. Administratīvais akts ir tiesību normu

piemērošanas akts, ar kuru tiek piemērotas ārējā normatīvajā aktā

ietvertās tiesību normas.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka būtiskā pazīme, kas atšķir

administratīvu aktu no normatīva akta, ir tas, ka

administratīvais akts individualizē tiesību normā noteiktās

abstraktās sekas konkrētām personām un konkrētam gadījumam

(sk.: Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās

tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 98.

lpp.). Proti, vispārīgais administratīvais akts iedzīvina

normatīvo aktu vai tiesību normu konkrētos apstākļos.

15.3. Ar apstrīdēto rīkojumu apturētā domes lēmuma 1.3.

apakšpunkts noteic: "Ievērojot uztura normas, nodrošinot

sabalansētu, veselīgu un kvalitatīvu uzturu, dienas ēdināšanas

izmaksas speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, ar ietvertu

uzcenojumu 50 % apmērā (vecāku maksa) - 2.13 eiro vienam

audzēknim, diennakts grupā - 2.36 eiro vienam audzēknim."

Savukārt domes lēmuma 7. punkts paredz: "Lēmuma 1.3.

apakšpunkts attiecībā uz speciālajām pirmsskolas izglītības

iestādēm stājas spēkā 2017. gada 1. februārī."

No minētā izriet, ka apturētie domes lēmuma punkti no 2017.

gada 1. februāra noteic vecāku pienākumu maksāt par bērnu

ēdināšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Tātad tiem

ir ārēja iedarbība, tie attiecas uz nenoteiktu personu loku -

visiem vecākiem, kuru bērni mācās vai mācīsies speciālajā

pirmsskolas izglītības iestādē, - un tie ir attiecināmi uz

vairākiem tāda veida gadījumiem.

Tādējādi apturētie domes lēmuma

punkti ir vispārsaistošas (ārējas) tiesību normas.