6. pants

Pieaicinātā persona - Saeima - piekrīt

atbildes rakstā norādītajam, ka attiecībā uz katru vietu un

teritoriju, kurā pašvaldība vēlas aizliegt azartspēļu

organizēšanu, nepieciešams veikt izvērtējumu, lai noteiktu

aizlieguma nepieciešamību un iecerētā ierobežojuma samērīgumu.

Satversme neaizliedzot noteikt ierobežojumus azartspēļu

organizēšanai, tomēr prasot ievērot tajā noteiktos vispārējos

tiesību principus un pamattiesības tad, kad azartspēļu

organizēšana tiek ierobežota. Proti, esot jānodrošina līdzsvars

starp azartspēļu kā izklaides pasākumu organizēšanu un

sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību aizsardzību,

novēršot iespējamo azartspēļu atkarības rašanos un tādējādi

mazinot gan sabiedrības veselības apdraudējuma risku, gan

sociālos riskus. Savukārt to, vai līdzsvars starp šīm interesēm

ir panākts, esot iespējams noteikt, tikai izvērtējot katru

gadījumu individuāli, ņemot vērā konkrētās pašvaldības

teritorijas apstākļus. Visā pašvaldības administratīvajā

teritorijā azartspēļu organizēšana varētu tikt aizliegta tikai

tad, ja pēc katras vietas un teritorijas izvērtējuma pašvaldība

nonāktu pie secinājuma, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums

šajās vietās un teritorijās ir samērīgs un nepieciešams un kopumā

aptver visu pašvaldības teritoriju.

Saeima nepiekrīt apstrīdētajā rīkojumā norādītajam argumentam,

ka teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta,

pašvaldība būtu tiesīga noteikt tikai saistošajos noteikumos,

kuri izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas

likumu. Šāds pienākums tai neizrietot ne no Azartspēļu likuma 41.

panta otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitās daļas

izstrādes materiāliem, ne no šo tiesību normu teksta. Pašvaldības

domei esot tiesības noteikt, ar kādiem saistošajiem noteikumiem

tā noregulēs attiecīgo jautājumu.