5. pants

Amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto rīkojumu, -

ministrs - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētais

rīkojums atbilst Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11.

punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma "Par

pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai.

Iepazīstoties ar Saeimas 2021. gada 15. aprīļa sēdes

stenogrammu, esot secināms, ka likumdevēja griba ir nepārprotama.

Saeimas deputāti, pieņemot 2021. gada 15. aprīļa grozījumus,

neesot balsojuši par pašvaldības tiesībām noteikt azartspēļu

organizēšanas aizliegumu visā tās administratīvajā teritorijā.

Arī no Azartspēļu likuma mērķa neizrietot likumdevēja griba

azartspēļu pakalpojumu izskaust pilnībā.

Gan likumā "Par pašvaldībām", gan Administratīvo

teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, gan arī Azartspēļu likumā

likumdevējs esot konsekventi nošķīris terminu

"administratīvā teritorija" no termina

"teritorija", kas nozīmes ziņā esot daudz plašāks un

nekonkrētāks. Tādējādi nevarot nonākt pie secinājuma, ka

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta

desmitā daļa ietvertu pašvaldības tiesības azartspēļu

organizēšanas aizliegumu attiecināt uz visu savu administratīvo

teritoriju. Turklāt uzmanība esot jāpievērš arī tam, ka šīs

normas ietvertas Azartspēļu likuma VI nodaļā "Azartspēļu

organizēšanas ierobežojumi". No tā esot secināms, ka

likumdevējs pilnvarojis pašvaldību noteikt ierobežojumus

azartspēļu organizēšanai, bet ne pilnīgu azartspēļu

aizliegumu.

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts attiecībā

uz azartspēļu aizlieguma izvērtēšanas nepieciešamību ne ar ko

neatšķiroties no gadījumiem, kad pašvaldība, lemjot par atļaujas

izsniegšanu saskaņā ar Azartspēļu likuma 42. panta trešo daļu,

veic izvērtējumu administratīvajā aktā. Tāpat tas neatšķiroties

no gadījumiem, kad tā konstatē kādu no šā likuma 41. panta otrās

daļas 1.-10. punktā minētajiem ierobežojumiem, kuru samērīgums un

pamatotība azartspēļu organizēšanas atļaujas atteikšanai jau ir

izvērtēts, paredzot šos gadījumus likuma tekstā. Turklāt esot

jāņem vērā: jo augstāks dokumenta juridiskais spēks, jo lielāka

ir tā izstrādātāja atbildība par attiecīgā dokumenta iekļaušanos

tiesību sistēmā, kā arī par tā tiesiskumu un samērīgumu.

Tādējādi, regulējot jautājumu par azartspēļu organizēšanas

aizliegšanu ar saistošajiem noteikumiem, šāda aizlieguma

pamatotības izvērtējums esot vēl nozīmīgāks un atbildība par to

vēl lielāka, nekā tā būtu tādā gadījumā, ja uz izvērtējuma pamata

tiktu izdots administratīvais akts.

Ministrs norāda, ka no Saistošo noteikumu Nr. 22/2021

paskaidrojuma raksta ir redzams, ka alternatīvas pilnīgam

azartspēļu aizliegumam konkrētajā administratīvajā teritorijā

vispār nav tikušas vērtētas. Tomēr plašs azartspēļu organizēšanas

aizlieguma alternatīvu klāsts esot ietverts, piemēram, Finanšu

ministrijas izstrādātajās Azartspēļu un izložu politikas

pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 "Par

Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.

gadam" (turpmāk - Pamatnostādnes). Turklāt apstrīdētajā

rīkojumā neesot pievērsta uzmanība tam, ka tikai pēc kaitīgo seku

iestāšanās fakta Pieteikuma iesniedzējai būtu objektīvs pamats

saistošo noteikumu izdošanai, bet gan esot secināts, ka

iespējamās negatīvās sekas kā pamatojums azartspēļu organizēšanas

aizliegumam visā pašvaldības administratīvajā teritorijā nav

samērīgs.

Pēc ministra ieskata, pat aprobežojoties tikai ar tiesību

normu gramatisko interpretācijas metodi, nav iespējams nonākt pie

secinājuma, ka likumdevēja griba ir bijusi vietas un teritorijas

ietvert vienos saistošajos noteikumos, jo jēdziens

"saistošie noteikumi" gan normatīvajos aktos, gan

praksē vienmēr tiekot lietots daudzskaitļa formā, attiecinot to

kā uz vienu, tā vairākiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Vērtējot

Azartspēļu likuma 42. panta desmito daļu sistēmiski ar citiem

pašvaldību darbību reglamentējošiem ārējiem normatīvajiem aktiem,

varot secināt, ka vietas un teritorijas, kurās pašvaldība vēlas

aizliegt azartspēļu organizēšanu, ir nosakāmas dažādos

normatīvajos aktos. Proti, konkrētas teritorijas pašvaldībai esot

jānosaka, ievērojot speciālo regulējumu, kas ietverts Teritorijas

attīstības plānošanas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru

kabineta noteikumos. Pretējā gadījumā Saistošie noteikumi Nr.

22/2021 būtu ne tikai prettiesiski, bet arī nepiemērojami praksē.

Risinot kolīziju, tiktu secināts, ka saistošo noteikumu punktus

par azartspēļu ierobežošanu konkrētās teritorijās kā vispārējās

tiesību normas būs iespējams piemērot tikai tiktāl, ciktāl tos

neierobežo saistošo noteikumu par teritorijas plānošanu punkti kā

speciālās tiesību normas. Savukārt vietu, kurās azartspēļu

organizēšana nav atļauta, noteikšanai neesot tik lielas ietekmes

kā šādu teritoriju noteikšanai, jo vietas esot lokālas, platības

ziņā noteiktas un kompaktas pretstatā teritorijām, kuru platība

var būt dažāda. Turklāt aizlieguma noteikšana konkrētās vietās

potenciāli skarot šaurāku personu loku. Tādējādi vietas, kurās

azartspēles organizēt nav atļauts, pašvaldība varot noteikt

saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz Azartspēļu

likuma 42. panta desmito daļu un likuma "Par

pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu.

Pieteikuma iesniedzēja, nosakot pilnīgu aizliegumu azartspēļu

organizēšanai savā administratīvajā teritorijā, neesot ņēmusi

vērā negatīvās sekas, ko radītu pilnīgs "zemes"

azartspēļu aizliegums. Proti, tāpat kā citās nozarēs, arī

azartspēļu nozarē, attīstoties digitālajām tehnoloģijām,

palielinoties iespējas iesaistīties interaktīvajās azartspēlēs.

Turklāt legālu "zemes" azartspēļu organizēšanas

aizliegums varot novest pie plašākas nelegālo azartspēļu nozares

izvēršanās.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem ministrs norāda, ka

nepiekrīt pieaicināto personu viedokļiem par to, ka pašvaldībai

neesot pienākuma teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir

aizliegta, noteikt teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.

Proti, lai, plānojot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus,

vienlaikus maksimāli nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 105. pantā garantēto pamattiesību

ievērošanu, teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts,

primāri esot nosakāmas tieši pašvaldības teritorijas attīstības

plānošanas dokumentos. Tieši teritorijas attīstības plānošanas

dokumenti un to sabiedriskā apspriešana esot veids, kādā var

izsvērt dažādus jautājumus un pēc iespējas līdzsvarot dažādas

intereses.