8. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka tiesu prakse jautājumā par Azartspēļu likuma 41. panta

otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitās daļas piemērošanu

vēl nav izveidojusies. Apstrīdētajā rīkojumā neesot ņemts vērā

šis apstāklis, kā arī regulējuma izmaiņas un likumdevēja griba

paplašināt pašvaldības pilnvarojumu lemt par azartspēļu rīkošanu

tās administratīvajā teritorijā.

Tieslietu ministrija piekrīt apstrīdētajā rīkojumā

secinātajam, ka pašvaldības noteiktajam ierobežojumam jābūt

pamatotam un samērīgam. Tomēr neesot pamatota norāde, ka

pašvaldības pienākums ir tāds pats kā izvērtējot jautājumu par

azartspēļu rīkošanas atļaujas izdošanu vai atcelšanu individuālos

gadījumos saskaņā ar Azartspēļu likuma 42. panta trešajā un

sestajā daļā paredzētajām tiesībām. To atspoguļojot Azartspēļu

likuma 42. panta desmitās daļas redakcija, kas neparedz

nosacījumu "būtisks valsts un attiecīgās administratīvās

teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums", kā arī Saeimas

deputātu debates 2021. gada 15. aprīļa sēdē.

Pašvaldībai, lemjot par azartspēļu ierobežošanu savā

administratīvajā teritorijā saskaņā ar Azartspēļu likuma 42.

panta desmito daļu, esot plaša rīcības brīvība. Tomēr, ņemot vērā

Satversmes tiesas judikatūru, esot secināms tas, ka arī normatīvā

akta kā zināmā mērā politiska lēmuma pamatā jābūt juridiskiem

argumentiem. Tādējādi, pašvaldībai izdodot Azartspēļu likuma 42.

panta desmitajā daļā paredzētos saistošos noteikumus, tiem

vajagot būt atbilstošiem visām tiesiskuma prasībām, kas

attiecināmas uz personas pamattiesību ierobežojumiem, tostarp

ierobežojumam vajagot būt samērīgam un noteiktam, ievērojot

tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

Pašvaldībai esot tiesības ierobežojumus attiecībā uz

teritorijām, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta, ietvert

teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, taču šāds obligāts

pienākums neizrietot ne no Azartspēļu likuma regulējuma, ne no

likumdevēja mērķa, ar kādu tas paplašinājis pilnvarojumu

pašvaldībai lemt par azartspēļu ierobežošanu. Turklāt neesot

pamatots atbildes rakstā norādītais arguments, ka saistošie

noteikumi, kuros noteiktas vietas un teritorijas, kurās nav

atļauta azartspēļu organizēšana, būs pretrunā ar saistošajiem

noteikumiem par teritorijas plānojumu un līdz ar to tiks radīta

tiesību normu kolīzija. Proti, pašvaldības saistošie noteikumi,

kas ierobežo azartspēļu organizēšanu konkrētās vietās un

teritorijās, pretrunu gadījumā būtu vērtējami kā speciālās

tiesību normas attiecībā pret noteikumiem par teritorijas

plānošanu.

Tas vien, ka Saeima un Ministru kabinets noteikuši kārtību,

kādā persona var saņemt atļauju konkrētas komercdarbības

veikšanai, nenozīmējot, ka pašvaldība, pieņemot teritorijas

plānojumu, nevarētu savā teritorijā vispār aizliegt noteiktas

komercdarbības veikšanu. Ja reiz likumdevējs ir pilnvarojis

pašvaldību ar saistošajiem noteikumiem paredzēt azartspēļu

organizēšanas ierobežojumus, tad pašvaldībai vajadzētu būt

tiesībām tādu svarīgu interešu dēļ kā, piemēram, sabiedrības

tiesības uz ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības intereses tikt

aizsargātai no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes lemt par

aizliegumu savā teritorijā organizēt azartspēles.