Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 1-2/11040 "Par Ķekavas novada domes 2021. gada 8. septembra saistošo noteikumu Nr. 22/2021 "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbības apturēšanu" atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

norāda, ka tiesiskais regulējums, kas iekļauts Azartspēļu likuma

41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā, ir

jauns un vēl nav izveidojusies tiesu prakse, kas varētu sniegt

izpratni par minēto normu piemērošanu, tai skaitā par attiecīgo

ierobežojumu pamatojuma sagatavošanas un sniegšanas principiem.

Tomēr pašvaldība varot vadīties pēc tiem principiem, kas jau bija

iekļauti Azartspēļu likumā pirms 2021. gada 15. aprīļa

grozījumiem, kā arī pēc tiesu praksē nostiprinātajām atziņām.

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta un 42.

panta desmitās daļas tvērums esot vērtējams kopsakarā ar citām

Azartspēļu likumā ietvertajām tiesību normām un minētā likuma

mērķi. Turklāt likumdevējs, lai nodrošinātu gan sabiedrības

interešu aizsardzību, gan komersantu - azartspēļu organizētāju -

tiesiskās paļāvības aizsardzību, Azartspēļu likumā esot iekļāvis

vairākus skaidri definētus nosacījumus un ierobežojumus

azartspēļu organizēšanai Latvijā. Šādi nosacījumi un ierobežojumi

pēc būtības neparedzot pilnīgu azartspēļu organizēšanas

aizliegumu, bet gan nosakot kārtību, kādā azartspēļu organizēšana

ir atļauta.

Ar Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42.

panta desmito daļu likumdevējs esot pilnvarojis pašvaldību

noteikt vietas vai teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav

atļauts, tomēr tas neatbrīvojot pašvaldību no motivēta plānoto

ierobežojumu pamatojuma sniegšanas. Lai nodrošinātu patvaļas

aizlieguma un procesuālā taisnīguma principu ievērošanu,

pašvaldība varot ņemt vērā Augstākās tiesas judikatūrā

nostiprinātos kritērijus jēdziena "būtisks iedzīvotāju

interešu aizskārums" piemērošanai, tāpat arī Pamatnostādnēs

noteiktos principus un tajās paredzēto izvērtējumu, kas

nepieciešams to vietu uzskaitījuma paplašināšanai, kurās

azartspēles nav atļauts organizēt.

Finanšu ministrija pievienojas atbildes rakstā paustajam

viedoklim, ka gadījumos, kad pašvaldība vēlas noteikt

teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, tās

jānosaka saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz

Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Tādējādi būtu iespējams

ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu un no tā izrietošo

pārskatāmības pienākumu, nodrošinot azartspēļu atļauju

izsniegšanas sistēmas pamatotību ar nediskriminējošiem un

iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem.