9. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -
norāda, ka tiesiskais regulējums, kas iekļauts Azartspēļu likuma
41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā, ir
jauns un vēl nav izveidojusies tiesu prakse, kas varētu sniegt
izpratni par minēto normu piemērošanu, tai skaitā par attiecīgo
ierobežojumu pamatojuma sagatavošanas un sniegšanas principiem.
Tomēr pašvaldība varot vadīties pēc tiem principiem, kas jau bija
iekļauti Azartspēļu likumā pirms 2021. gada 15. aprīļa
grozījumiem, kā arī pēc tiesu praksē nostiprinātajām atziņām.
Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta un 42.
panta desmitās daļas tvērums esot vērtējams kopsakarā ar citām
Azartspēļu likumā ietvertajām tiesību normām un minētā likuma
mērķi. Turklāt likumdevējs, lai nodrošinātu gan sabiedrības
interešu aizsardzību, gan komersantu - azartspēļu organizētāju -
tiesiskās paļāvības aizsardzību, Azartspēļu likumā esot iekļāvis
vairākus skaidri definētus nosacījumus un ierobežojumus
azartspēļu organizēšanai Latvijā. Šādi nosacījumi un ierobežojumi
pēc būtības neparedzot pilnīgu azartspēļu organizēšanas
aizliegumu, bet gan nosakot kārtību, kādā azartspēļu organizēšana
ir atļauta.
Ar Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42.
panta desmito daļu likumdevējs esot pilnvarojis pašvaldību
noteikt vietas vai teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav
atļauts, tomēr tas neatbrīvojot pašvaldību no motivēta plānoto
ierobežojumu pamatojuma sniegšanas. Lai nodrošinātu patvaļas
aizlieguma un procesuālā taisnīguma principu ievērošanu,
pašvaldība varot ņemt vērā Augstākās tiesas judikatūrā
nostiprinātos kritērijus jēdziena "būtisks iedzīvotāju
interešu aizskārums" piemērošanai, tāpat arī Pamatnostādnēs
noteiktos principus un tajās paredzēto izvērtējumu, kas
nepieciešams to vietu uzskaitījuma paplašināšanai, kurās
azartspēles nav atļauts organizēt.
Finanšu ministrija pievienojas atbildes rakstā paustajam
viedoklim, ka gadījumos, kad pašvaldība vēlas noteikt
teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, tās
jānosaka saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz
Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Tādējādi būtu iespējams
ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu un no tā izrietošo
pārskatāmības pienākumu, nodrošinot azartspēļu atļauju
izsniegšanas sistēmas pamatotību ar nediskriminējošiem un
iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem.