Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam 4. pants

Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika

4.1. Stāvoklis Latvijā

Šī nodaļa attiecas uz resursu efektīvu izmantošanu aprites ekonomikas principu ieviešanas kontekstā, aptverot ilgtspējīgu atkritumu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, kā arī zemes dzīļu izmantošanu.

Lai analizētu resursu izmantošanas (vides) stāvokli aprites ekonomikā, ir izmantota informācija no LVĢMC sagatavotajiem nacionālajiem ziņojumiem par vides stāvokli 2008.-2011. gadam un 2012.-2015. gadam (ar papildinājumiem par 2016.-2018. gadu), EK oficiālās statistikas portāla Eurostat un CSP dati no Oficiālā statistikas portāla, kā arī LVĢMC37 un Valsts vides dienesta (turpmāk VVD)38 pārskati. VPP2027 precizēšanas laikā tika papildināts ar jaunākajiem datiem un aprēķiniem.

Slodzes

Galvenie slodžu avoti, kas saistīti ar resursu efektīvu izmantošanu, ir rūpniecība, mājsaimniecības un lauksaimniecība (t.sk. mežsaimniecības nozare). Nozīmīgākie slodžu veidi savukārt ir iekšzemes materiālo resursu ieguve, to patēriņš un ekonomikā radītie atkritumi. Laika periodā no 2005. gada līdz 2020. gadam visās svarīgākajās materiālo resursu grupās ir vērojams ieguves apjomu pieaugums, it īpaši pēdējos piecos gados (skat. 12. attēlu). Latvijā 2020. gadā kopējie iekšzemes ieguves apjomi pārsniedz 34,45 milj. t, kur 51 % veido nemetālu minerāli (pārsvarā būvniecībā izmantojamie materiāli).

12. attēls. Iekšzemes ieguve (tūkst. t gadā) 2005.-2020. gadā (pēc CSP datiem).

Iekšzemes materiālo resursu patēriņš (to aprēķina kā iekšzemes ieguves un importa summu, atņemot eksportu) valstī arvien palielinās vidējais resursu patēriņš uz iedzīvotāju gadā svārstās ap 12 t resursu, kas pēdējos gados atbilst vidējiem rādītājiem ES. Tomēr jāņem vērā, ka ES vidējais patēriņa līmenis samazinās, savukārt Latvijā turpina pieaugt, tādejādi palielinot slodzi uz dabas resursiem (skat. 13. attēlu).

13. attēls. Iekšzemes materiālo resursu patēriņš (t uz 1 iedzīvotāju) 2005.-2019. gadā (pēc Eurostat datiem).

Resursu produktivitāte raksturo kopējo materiālu daudzumu, kas tiek izmantots valstī ekonomiskās vērtības radīšanai. Resursu produktivitātes rādītāji Latvijā, lai gan pamazām pieaug, tomēr ir būtiski zemāki nekā vidēji tie ir ES (skat. 14. attēlu). Latvija2030 noteikts mērķis līdz 2027. gada beigām paaugstināt resursu produktivitāti līdz 1,55 euro/kg.

14. attēls. Resursu produktivitāte (euro/kg) 2011.-2019. gadā (pēc Eurostat datiem39).

Resursu efektivitāti ietekmē rīcības, kas veicina izejvielu un materiālu vērtības noturēšanu ekonomikā, kas nozīmē arī rīcības atkritumu pārdomātai apsaimniekošanu, pārstrādājamu materiālu atgūšanu un arī atkritumu rašanās novēršanu.

Latvijā pēdējo gadu (2018.-2020. gads) laikā vidēji gadā tiek radīti apmēram 1,71 milj. t sadzīves (nebīstamo) un bīstamo atkritumu, pie tam ilggadīgā griezumā šim daudzumam ir tendence pieaugt, lai gan ar svārstībām, kas atspoguļo ekonomikas aktivitātes ciklus (skat. 15. attēlu). Sākot ar 2018. gadu ir vērojams radīto samazinājums salīdzinājumā ar periodu no 2012.-2017. gadam, kas parāda rīcību pozitīvo ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas rezultātiem.

15. attēls. Latvijā radīto atkritumu daudzums (t) 2005.-2020. gadā (pēc LVĢMC datiem).

ES mērķis ir panākt, ka līdz 2035. gadam poligonos tiek apglabāti tikai 10 % no radītā sadzīves atkritumu apjoma. VPP2020 ieviešanas periodā kopumā iezīmējas pozitīva ilgtermiņa tendence poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums samazinās (skat. 16. attēlu).

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam (turpmāk- AAVP2028) sniegto informāciju40, 2018. gadā 61% mājsaimniecībā radīto sadzīves atkritumu tika apglabāti poligonos41. LVĢMC pēdējie aprēķini liecina, ka 2020. gadā šis rādītājs ir uzlabojies samazinājies līdz 54 %.

16. attēls. Sadzīves (nebīstamo) atkritumu apsaimniekošana: radītais, apglabātais un pārstrādātais daudzums (t) 2014.-2020. gadā (pēc CSP/ LVĢMC datiem).

Tā kā radīto sadzīves atkritumu daudzums pieaug, bet iedzīvotāju skaits samazinās, attiecīgi palielinās sadzīvē radīto atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju: būtisks pieaugums noticis 2019. gadā (skat. 17. attēlu).

17. attēls. Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju gadā (kg) Latvijā un ES vidēji 2014.-2019. gadā (pēc Eurostat datiem).

Būtisks rādītājs ir arī saražotais iepakojuma daudzums, kas Latvijā turpina augt apmēram par 2% gadā. Jaunākie dati liecina, ka 2019.gadā saražotais iepakojuma daudzums pārsniedza 260 tūkst. t. Tomēr vienlaikus pozitīvas ir pārstrādes tendences, un ja 2017. gadā reģenerētā izlietotā iepakojuma apjoma īpatsvars pret tirgū ievietoto bija 58,7 % (skat. 18. attēlu), tad jaunākie dati par 2019. liecina, ka tas sasniedzis 65 % (absolūtajos apjomos 170,35 tūkst. t).

Jāpiezīmē, ka ES noteiktais mērķis līdz 2025. gada beigām ir pārstrādāt 65 % no izlietotā iepakojuma un 50 % no izlietotā plastmasas iepakojuma. 2019. gadā šīs pēdējais rādītājs sasniedz jau 47 %. Pasākumi, kas ietverti AAVP2028, nodrošina atbalstu rīcībām, kas ļauj virzīties uz šo mērķi.

18. attēls. Pārstrādātais kopējā izlietotā iepakojuma īpatsvars (%) 2006.-2017. gadā (pēc Eurostat datiem).

19. attēls. Pārstrādātais izlietotā plastmasas iepakojuma īpatsvars (%) 2006.-2017. gadā (pēc Eurostat datiem).

Vienlaikus valstī palielinās otrreizējo materiālu izmantošana. Ja 2010. gadā tas bija aptuveni 1 % no kopējā materiālu patēriņa, tad 2018. gadā šis rādītājs jau pārsniedz 6 % (skat. 20. attēlu). Latvija ir apņēmusies 2027. gadā sasniegt otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvaru 11 % apjomā.

20. attēls. Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars no kopējā patēriņa (%) 2010.-2017. gadā (pēc Eurostat datiem).

Ietekmes

Atkritumi, kas nav pārstrādāti vai nodoti reģenerācijai, rada izejvielu un citu resursu zaudē-jumus citos patēriņa ķēdes posmos, t.i., ražošanas, transporta un patēriņa jomā. Atkritumi rada arī zaudējumus ekonomikai un slogu sabiedrībai. Darbaspēks un citi resursi (derīgie izrakteņi, ūdens, enerģija utt.), ko izmanto ieguves, ražošanas, izplatīšanas un patēriņa posmos, iet zudumā, ja atlikumi tiek nodoti atkritumos.

Bez tam, atkritumi ir būtisks SEG emisiju avots. 2018. gadā SEG emisijas no atkritumu apsaimniekošanas veidoja 4,7 % no kopējām SEG emisijām Latvijā, neskaitot ZIZIMM. Tās ietver CH4 emisijas no atkritumu apglabāšanas, kas veido vairāk nekā pusi (69,6 %) no kopējām SEG emisijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā, CH4 un N2O emisijas no atkritumu bioloģiskās pārstrādes (8,7 % no kopējām atkritumu apsaimniekošanas emisijām 2018. gadā), kā arī pavisam nelielu daļu (0,1 %) veido CO2 un N2O emisijas no atkritumu sadedzināšanas.

Liela negatīva ietekme ir nelikumīgām darbībām, piemēram, atkritumu nelikumīgai apglabāšanai un sadedzināšanai. Neatbilstoši apsaimniekoti atkritumi, kuru sastāvā ir priekšmeti, kas satur smagos metālus, piemēram, kadmiju, svinu, dzīvsudrabu un citas bīstamas ķīmiskas vielas, sadaloties, var piesārņot augsni, pazemes ūdeņus un ūdens tilpnes. Šie ķīmiskie savienojumi, caur ūdeni vai pārtiku palielinātās koncentrācijās nonākot cilvēku vai dzīvnieku organismā, var izraisīt patoloģiskas izmaiņas, veicināt dažādas saslimšanas.

Arvien lielākus draudus jūras un piekrastes ekosistēmām rada piegružojums. Daugavpils Universitātes aģentūras Latvijas Hidroekoloģijas institūta (turpmāk LHEI) veiktajā "Jūras vides stāvokļa novērtējumā" (2018) konstatēts, ka laika periodā no 2012. līdz 2017. gadam kopumā gandrīz visās Latvijas piekrastes pludmalēs uzskaitīto atkritumu vienību skaitam ir tendence pieaugt. Analizējot atkritumu sadalījumu pēc to izejmateriāla, procentuāli vislielāko piesārņojumu rada plastmasas izstrādājumi (51 %), seko papīra un kartona izstrādājumi (12 %), metāla izstrādājumi (10 %) un stikla un keramikas izstrādājumi (9 %).

Plastmasa ne tikai negatīvi ietekmē jūras piekrasti, bet arī kaitē jūras iemītniekiem, kas sapinas lielākos plastmasas gabalos vai sīkākus gabalus sajauc ar pārtiku. Plastmasas daļiņu norīšana var traucēt dzīvniekiem barības sagremošanu un novest pie toksiska ķīmiska piesārņojuma uzkrāšanās organismos, tajā skaitā mikroplastmasas daļiņu uzkrāšanos. Mikroplastmasas daļas ir atrastas cilvēku pārtikā. Ietekme uz cilvēka veselību nav vēl pietiekami izpētīta, taču plastmasa bieži vien satur daudz ķīmisko piedevu, piemēram, stabilizatorus vai liesmas slāpētājus, kā arī citas iespējami toksiskas ķīmiskās vielas, kas var kaitēt kā dzīvniekam, tā cilvēkam, ja tās nokļūst viņu uzturā.

ESAO Pārskatā iekļauti sekojoši ieteikumi (rekomendācijas) par atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomiku:

- pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas aplikšanu ar nodokļiem saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Turpināt palielināt dabas resursu nodokli (DRN) par apglabāšanu atkritumu poligonos pēc 2020. gada; mudināt pašvaldības palielināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas pilnīgu izmaksu atgūšanu, piemērot "Maksā, kad izmet" principu lielākajās pilsētās, lai nodrošinātu lielāku stimulu mājsaimniecībām piedalīties dalītā savākšanā; īstenot pasākumus, lai mainītu patērētāju uzvedību un produktu dizainu;

- apvienot dalītās savākšanas programmas, ko īsteno, izmantojot ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas, ar tām, ko izmanto pašvaldības vai kas tiek izmantotas saskaņā ar pašvaldību pasūtījumu, lai uzlabotu šo sistēmu rentabilitāti un ietverto materiālu kvalitāti;

- precizēt prasības ražotāju paplašinātās atbildības sistēmām, lai uzlabotu to rentabilitāti, pārskatāmību un koordināciju; palielināt resursus atbilstības uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanai; apsvērt iespēju izveidot informācijas apstrādes centru šo uzdevumu izpildei;

- nodrošināt, ka valsts atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķi tiek pakāpeniski novadīti līdz vietējam līmenim, tostarp sistemātiski izstrādājot reģionālos un vietējos atkritumu apsaimniekošanas plānus un regulāri ziņojot par rezultātiem, tostarp par finanšu aspektiem;

- izmantot sinerģiju ar kaimiņvalstīm, lai efektīvi izmantotu atkritumu apstrādes jaudas saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un nodrošinātu atbilstošu depozītu sistēmu koordināciju;

- uzlabot materiālu produktivitāti un ekonomikas efektivitāti un veicināt atkritumu rašanās novēršanu rūpniecībā un vērtības veidošanas ķēdes sākuma posmos;

- stiprināt otrreizējo izejvielu un pārstrādāto preču tirgu, izmantojot publisko iepirkumu un pastiprinot sadarbību ar kaimiņvalstīm; veicināt ieguldījumu augstvērtīgā vietējā pārstrādē;

- paplašināt institucionālo sadarbību, lai virzītu pāreju uz aprites ekonomiku un ar to saistītu ieguldījumu izvēli, un padziļināt sadarbību starp VARAM un Ekonomikas ministriju;

- uzlabot un paplašināt valsts informāciju par atkritumu apsaimniekošanu un oficiālo statistiku par atkritumiem un materiāliem; izveidot konsolidētu, pārskatāmu un integrētu sistēmu, kas ietver visus apsaimniekošanas posmus un apstrādes maršrutus, tostarp pārvietošanu pāri robežām, un kas atbalsta valstu politikas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, kā arī starptautiskos ziņojumus.

Lielākā daļa no iepriekš uzskaitīto ESAO Pārskata rekomendāciju ir jau iestrādātas AAVP2028 rīcību virzienos un pasākumos šo prasību nodrošināšanai.

Veids

Tendence

Slodze

Resursu iekšzemes ieguve Ieguves apjomi pieaugRadītie sadzīves atkritumi uz 1 iedzīvotāju Pieaugoša tendenceRadītā izlietotā iepakojuma daudzums Radītā izlietotā iepakojuma daudzums pieaugPoligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars Apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars pakāpeniski samazināsStāvoklis

Materiālo resursu patēriņš uz 1 iedzīvotāju Patēriņa apjomi pieaugResursu produktivitāte Resursu produktivitāte pieaug, tomēr nav panākta atsaiste starp IKP pieaugumu un resursu patēriņuOtrreizējo materiālu izmantošana Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvars pieaug, taču nepietiekamā apmērāSadzīves atkritumu pārstrāde Pieaugoša tendenceIzlietotā iepakojuma pārstrāde Pieaugoša tendenceSkaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.

4.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Mērķi

Avots

Termiņš

Panākt, ka iepakojums ES tirgū būtu otrreizēji izmantojams vai pārstrādājamsES Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns (2020)2030.

Īstenot vides, ilgtspējīgas dabas resursu apsaimniekošanas un enerģētikas politiku, kas balstīta uz taisnīgumu un savstarpējo uzticēšanos, sabiedrības atbalstu dabas un klimata aizsardzības pasākumiem, nosakot skaidrus un atklātus valsts un iedzīvotāju sadarbības modeļus un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanāNAP20272027.

Aprites ekonomikas ieviešana un attīstība Latvijā, veidojot konkurētspējīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu valsts tautsaimniecībuRīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. 2027. gadam2027.

Pārstrādāto sadzīves atkritumu īpatsvars pieaudzis līdz 55% (pēc svara)- Eiropas Parlamenta un

Padomes 2008.gada

19.novembra

Direktīva 2008/98/EK

par atkritumiem un

par dažu direktīvu

atcelšanu

- AAVP2028

2025.

Poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara)- Padomes 1999. gada 26. aprīļa direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem.

- AAVP2028

2035.

Pārstrādāti 65% no izlietotā iepakojuma- Eiropas Parlamenta un

Padomes 1994. gada

20.decembra

Direktīva 94/62/EK

par iepakojumu un

izlietoto iepakojumu.

- AAVP2028

2025.

Atkritumu rašanās novēršana un apglabājamo atkritumu samazināšana un atkritumu pārstrādes un reģenerācijas īpatsvara palielināšana, īpaši akcentējot notekūdeņu dūņu apstrādi un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes un to reģenerācijas īpatsvara un jaudas palielinājumu- NAP2027

- AAVP2028

2027.

Zemes dzīļu resursu apzināšana, izpēte, apsaimniekošanas plānošana vietējo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un pārvaldībaiNAP20272027.

4.3. Politikas apakšmērķi

Resursu efektīva izmantošanas jomā VPP2027 tiek izvirzīti šādi apakšmērķi:

Apakšmērķis 4.1: Veicināt atkritumu rašanās novēršanu un īstenot pāreju no atkritumiem uz resursiem.

Apakšmērķis 4.2: Veicināt ilgtspējīgu zemes dzīļu resursu ieguvi un izmantošanu.

Apakšmērķis 4.3: Pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē.

Apakšmērķis 4.4: Palielināt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošanu.

4.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas jomā

PR 4.1. Politikas rezultāts: Īstenota pāreja no atkritumiem uz resursiemRezultatīvais rādītājs (RR)

Datu avots

Mērvienība

Bāzes gads

Bāzes gada vērtība

2024. gads

2027. gads

4.1.1. Sagatavots otrreizējai izmantošanai un pārstrādātais sadzīves (mājsaimniecības) atkritumu īpatsvarsLVĢMC

2020.

45,43 **

54*

4.1.2. Sadzīvē radītais (mājsaimniecību un tiem pielīdzināmie atkritumi) daudzums uz iedzīvotājuLVĢMC

kg/iedz./

gadā

2020.

476

405

4.1.3. Kopējais apglabāto sadzīves atkritumu (mājsaimniecības un tiem pielīdzināmie atkritumi) daudzumsLVĢMC

% no gadā radītā daudzuma

2020.

39*

4.1.4. Otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvarsEurostat

2017.

6,6

8,8

11***

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:

• NAP2027: indikatori [275], [276]

• AAVP2028

• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. 2027. gadam

Skaidrojumi: * atbilstoši AAVP2028; ** atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK prasību aprēķiniem; *** atbilstoši Rīcības plānam pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam.

PR 4.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga zemes dzīļu resursu ieguve un patēriņšRezultatīvais rādītājs (RR)

Datu avots

Mērvienība

Bāzes gads

Bāzes gada vērtība

2024. gads

2027. gads

4.2.1. Nemetālu minerālu ieguveLVĢMC

milj. m3

2019.

9,43

līdz 10**

līdz 10

4.2.2. Kūdras ieguveLVĢMC

tūkst. t

2019.

1182

1200

4.2.3. Iekšzemes materiālo resursu patēriņš *Eurostat

t/iedz.

2018.

11,3

4.2.4. Resursu produktivitāteEurostat

euro/kg

2019.

1,15

1,22

1,55

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:

• NAP2027: indikatori [275], [276]

• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)

• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. 2027. gadam

• Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam (plānotais RR 4.2.2.)

Skaidrojumi: *rādītājs neiekļauj biomasu, kuras vērtība bāzes gadā ir 2.4.

** rādītājs neiekļauj nemetālu minerālmateriālu apjomu, kas varētu būt nepieciešams Rail Baltica pamattrases būvniecībai. Ja pamattrases būvniecība šajā gadā notiek plānotajā apmērā, rādītāja pieaugums prognozējams aptuveni 2,0-2,5 milj. m3.

PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvēRezultatīvais rādītājs (RR)

Datu avots

Mērvienība

Bāzes gads

Bāzes gada vērtība

2024. gads

2027. gads

4.3.1. Sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pilnveidošana stikls, metāls, papīrs, plastmasaVARAM

Pašvaldību skaits

2019.

visas

4.3.2. BNA dalītās vākšanas sistēmas izveideVARAM

Pašvaldību skaits

2019.

----

visas

4.3.3. Tekstila atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveideVARAM

Pašvaldību skaits

2019.

----

visas

4.3.4. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas optimizācijaVARAM

Atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaits

2020.

4.3.5. Pasākumi atkalizmantošanas sektora attīstībai un sabiedrības izpratnes veidošanai par toVARAM

Pasākumu skaits

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:

• NAP2027: indikatori [275], [276]

• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)

• AAVP2028

• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. 2027. gadam

PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošanaRezultatīvais rādītājs (RR)

Datu avots

Mērvienība

Bāzes gads

Bāzes gada vērtība

2024. gads

2027. gads

4.4.1. Izmantoto notekūdeņu dūņu apjoms (neskaitot sadedzinātās, poligonos apglabātās un pagaidu uzglabāšanā esošās dūņas)*LVĢMC

% no kopējā apjoma

2019.

74,5 (48,542)

74,5 (48,5)

76 (50)

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:

• NAP2027: indikatori [275], [276], [277]

• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. 2027.gadam

• Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē)

• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. 2027. gadam

• AAVP2028

Skaidrojums:

*Valsts statistikas pārskatā "2-Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu" sadaļā "Dūņu izmantošana" norādīti šādi izmantošanas veidi: lauksaimniecība, kompostēšana, sadedzināšana, apglabāšana atkritumu izgāztuvē, pagaidu uzglabāšana, degradēto platību rekultivācija, apzaļumošana, citi.