Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam 7. pants

Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana

7.1. Stāvoklis Latvijā

Ūdeņu resursu esošā vides stāvokļa analīzei ir izmantota informācija no LVĢMC sagatavotajiem nacionālajiem ziņojumiem par vides stāvokli 2008.-2011. gadam un 2012.-2015. gadam (ar papildinājumiem par 2016.-2018. gadu), LHEI "Jūras vides stāvokļa novērtējuma" (2018. gads), Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta sagatavotā informācija par nozveju gan iekšzemes ūdeņos, gan Baltijas jūrā un Rīgas līcī, kā arī akvakultūru, Veselības inspekcijas (turpmāk VI) dati par dzeramā ūdens un peldvietu ūdens kvalitāti un Vides monitoringa programmas ietvaros veikto novērojumu rezultāti.

Slodzes

Galvenie slodžu avoti, kas saistīti ar iekšzemes ūdeņiem, ir rūpniecība un komunālā saimniecība (ūdens resursu izmantošana un notekūdeņu novadīšana, bīstamo un prioritāro vielu noplūde), notece no lauksaimniecības zemēm, iekšzemes zveja un akvakultūras produkcijas ražošana, hidromorfoloģiskie pārveidojumi (HES, dambji, polderi u.c.), klimata pārmaiņas, plūdi, tūrisms un rekreācija, kā arī pārrobežu piesārņojošo vielu pārnese.

Par vienu no nozīmīgākajām slodzēm uz iekšzemes ūdeņiem var uzskatīt piesārņojumu ar barības vielām (biogēnajiem elementiem). Galvenie biogēno elementu avoti ir notece no lauksaimniecības zemēm, kā arī pilsētās un apdzīvotās vietās novadītie notekūdeņi, tai skaitā no rūpniecības objektiem. Tā kā kopš 2000. gada Latvijā ir veikti ievērojami ieguldījumi ūdenssaimniecības attīstībai, tajā skaitā investīcijas notekūdeņu attīrīšanai, tā rezultātā laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam ir vērojama pozitīva tendence jeb ar notekūdeņiem novadītā fosfora un slāpekļa daudzuma samazinājums (skat. 34. attēlu). Par biogēno elementu noplūdes apjomiem no lauksaimniecības zemēm detalizēta informācija nav pieejama, tomēr pēdējos gados ir palielinājies kopējais lauksaimniecībā izmantotais mēslošanas līdzekļu apjoms. Jāmin, ka virszemes ūdeņos novadīto ražošanas notekūdeņu apjoms ir ievērojami samazinājies no aptuveni 20,7 milj. m3 2006. gadā līdz 11,6 milj. m3 2019. gadā.

34. attēls. No punktveida piesārņojuma avotiem ar notekūdeņiem novadītais paliekošais piesārņojums (pa kreisi Nkop, pa labi Pkop, t gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem).

Latvijā gada laikā gan no virszemes, gan pazemes ūdeņiem tiek iegūti aptuveni 185 milj. m3 ūdens, no kuriem vairāk nekā 45 % tiek izmantoti komunālo pakalpojumu (dzeramā ūdens apgāde) nodrošināšanai, aptuveni 25 % - lauksaimniecībā, aptuveni 20 % - rūpniecībā, bet aptuveni 7 % pārējās nozarēs. Laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam nav novērojamas būtiskas izmaiņas ūdens resursu ieguves apjomos (skat. 35. attēlu).

Iekšējos ūdeņos ir izplatīta gan individuālā zvejniecība, gan rūpnieciskā zveja. Nozvejas apjoms iekšējos ūdeņos ir ievērojami samazinājies no aptuveni 326 t 2009. gadā līdz 244 t 2018. gadā.

35. attēls. Ūdens resursu ieguve no dabiskajiem avotiem (milj. m3 gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem).

Slodzes Rīgas līcī un Baltijas jūrā rodas no upju notecēm, pārrobežu piesārņojuma, punktveida avotiem, krasta līniju hidromorfoloģiskiem pārveidojumiem, klimata pārmaiņām, plūdiem, invazīvām sugām, atkritumiem un kuģniecības, kā arī zvejniecības.

Līdzīgi kā iekšzemes ūdeņos, arī Baltijas jūrā un Rīgas līcī viens no galvenajiem slodžu veidiem ir biogēno elementu noplūde. Slāpekļa un fosfora slodzes Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir atkarīgas no upju caurplūduma attiecīgajā gadā. Laika periodā no 2006. gada līdz 2016. gadam gan slāpekļa, gan fosfora slodzes uzrāda nelielu samazināšanās tendenci (skat. 36. attēlu).

Latvijas upju notece gadā ir 34,7 km3, bet valsts teritorijā veidojas tikai aptuveni 44 % no kopējās noteces. Piesārņojums, kas Latvijā nonāk no Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas, aptver visas piesārņojošo vielu grupas, īpaši biogēnos elementus, ietekmējot ūdeņu kvalitāti Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam nav novērojamas būtiskas izmaiņas pārrobežu piesārņojuma apjomos.

Viena no nozīmīgākajām slodzēm Baltijas jūrā ir nozveja. Lai gan katru gadu tiek noteiktas nozvejas kvotas, tomēr nozvejas apjoms turpina pieaugt no aptuveni 2644 t 2009. gadā līdz 4251 t 2018. gadā.

36. attēls. Upju caurplūduma, slāpekļa un fosfora slodžu dinamika uz Rīgas līci un Baltijas jūru53 (pēc LHEI, 2018. gada dati).

Stāvoklis

Lai gan eitrofikācija ir dabisks process, tomēr antropogēnais piesārņojums (biogēno elementu pieplūde) var ievērojami paātrināt eitrofikācijas procesu norisi. Visaugstākās gada vidējās kopējā slāpekļa koncentrācijas ir konstatētas Lielupes upju baseina apgabalā, bet kopējā fosfora koncentrācijai starp upju baseina apgabaliem ievērojamas atšķirības nav konstatētas. Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora koncentrācijai iekšzemes ūdensobjektos nav iespējams novērtēt izmaiņu tendenci, jo monitoringa rezultātus ietekmē apsekoto ūdensobjektu izvēle un skaits, bet dažādi ūdensobjekti ir pakļauti atšķirīgai biogēnu elementu slodzei. Jāņem vērā, ka paātrināta eitrofikācijas procesu norise ir saistīta ar zilaļģu savairošanos. Bez tam, kā tiek prognozēts, globālās sasilšanas ietekmē zilaļģu bīstamība var pieaugt gan to radīto toksīnu dēļ (jaunu potenciāli toksisku sugu izplatība mērenā klimata zonās), gan ģeogrāfiskās izplatības areāla paplašināšanās, kā arī savairošanās ātruma dēļ.

Pēdējos gados zilaļģu savairošanās periodiski tiek novērota gan oficiālajās, gan neoficiālajās peldvietās, kļūstot par aktuālu, peldētājus potenciāli apdraudošu problēmu Latvijas rekreācijas ūdeņos.

Ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums ietver bioloģisko, hidromorfoloģisko un fizikāli-ķīmisko rādītāju novērtējumu. Lai gan laika periodā kopš 2012. gada ir pieaudzis ūdensobjektu ar labu kvalitāti īpatsvars, tomēr kvalitātes novērtējuma statistiku ietekmē apsekojamo ūdensobjektu izvēle, kā arī pieejamo monitoringa datu apjoms (rādītāju skaits), uz kā balstīts kvalitātes novērtējums.

Peldvietu ūdens kvalitātes novērtējums norāda uz to, ka no visām par valsts budžeta līdzekļiem monitorētajām oficiālajām peldvietām 2020.gadā 2% peldvietu neatbilda ilglaicīgās ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes prasībām, respektīvi, viena no 57 peldvietām bija ar zemas kvalitātes ūdeni. Atbilstoši peldūdens kvalitātes ilgtermiņa novērtējumam, no pārējām peldvietām 2% bija ar pietiekamu ūdens kvalitāti, 25 % peldvietu ūdens kvalitāte bija laba, bet 71% peldvietu ūdens kvalitāte bija izcila54. Kopš 2017. gada kopējā peldvietu ūdens kvalitātes ir nedaudz pasliktinājusies. Tas galvenokārt ir saistīts ar meteoroloģiskajiem apstākļiem stipru lietusgāžu laikā peldūdeņos tiek ienests piesārņojums no apkārtējās sauszemes teritorijas, kā arī lietus ūdens kopā daļēji attīrītiem notekūdeņiem tiek ievadīts dabas ūdeņos, jo īpaši upēs, lai nepārslogotu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Ņemot vērā prognozes, ka nokrišņu daudzums, kā arī dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem tikai pieaugs un ka pēc prognozēm līdz 21. gadsimta beigām gada kopējais nokrišņu daudzums palielināsies par 10 līdz 21% (aptuveni 80-100 mm)55, paredzams, ka īstermiņa piesārņojuma epizodes peldvietās kļūs aizvien biežākas, ietekmējot arī ilglaicīgo mikrobioloģisko kvalitāti.

Ūdensapgādei lielākoties tiek izmantoti pazemes ūdeņi, kuru kvalitāte ir laba un nemainīga. Novērtējot ilgtermiņa tendences, līdz 2014. gadam ir vērojama ūdens kvalitātes uzlabošanās, bet kopš 2014. gada tā ir stabilizējusies bez lielām izmaiņām pa atsevišķiem gadiem. Samazinoties ūdens resursu ieguves apjomiem, ir novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa stabilizēšanās un depresijas piltuves samazināšanās Liepājā un Rīgā, kur tās izveidojās 20. gadsimtā intensīvas ūdens ieguves dēļ.

Jaunas prasības centralizēti piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti. Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu šī direktīva paredz riska izvērtējumu visā ūdens piegādes ķēdē, tai skaitā arī riska novērtēšanu ūdens ieguves vietās, nosaka atjauninātus esošos nekaitīguma standartus, kā arī ievieš jaunus ūdens kvalitātes rādītājus ūdens monitoringam. Attiecībā uz ūdens resursiem, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei, sākotnēji ir jāizvērtē Direktīvas (ES) 2020/2184 prasības un jāizstrādā monitoringa plāns, lai turpmāk ūdeņu monitoringa programmas ietvaros veiktu optimālus ūdens kvalitātes rādītājus novērojumu, kas ļautu pamatoti izvērtēt riskus ūdensobjektos, kurus izmanto dzeramā ūdens apgādei.

Ietekmes

Baltijas jūrā un Rīgas līcī ir vērojama eitrofikācijas negatīvā ietekme. Viena no redzamākajām eitrofikācijas ietekmēm ir fitoplanktona biomasas pieaugums. Lai gan laika periodā no 2008. gada līdz 2018. gadam Rīgas līča piekrastē hlorofila vasaras vidējā koncentrācija ir nedaudz samazinājusies, bet Baltijas jūras piekrastē ir vērojama neliela, bet pieaugoša tendence, gan Rīgas līcī, gan Baltijas jūras piekrastē hlorofila-a koncentrācija vasaras mēnešos pārsniedz HELCOM noteiktās robežvērtības. Hlorofila-a koncentrācija tiek noteikta arī iekšzemes ūdensobjektos, tomēr monitoringa rezultātus ietekmē apsekojamo ūdensobjektu izvēle konkrētajā gadā, tādēļ nav iespējams novērtēt hlorofila-a koncentrācijas izmaiņu tendenci. Pieaugot aļģu biomasai, samazinās ūdens caurspīdība un līdz ar to samazinās arī saules gaismas iespīdēšanas dziļums. Eitrofikācija ūdenstilpnēs ir riska faktors zilaļģu pārmērīgas savairošanās procesam iedzīvotāju izmantotajās peldvietās.

Latvijas ūdens resursi pilnībā ļauj nodrošināt iedzīvotājus ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni. Kopumā Latvijā ir pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas no 79 % 2012. gadā līdz 87 % 2018. gadā.

Paaugstinoties gada vidējai gaisa temperatūrai un palielinoties stipru nokrišņu varbūtībai, ir samazinājies pavasara plūdu biežums, bet palielinās vasaras-rudens lietus plūdu risks un rudens/ziemas vējuzplūdu izraisīto plūdu risks.

Cilvēka darbības rezultātā Baltijas jūrā un Rīgas līcī nonāk prioritārās un bīstamās vielas, tai skaitā dzīvsudrabs. Atsevišķām vielām ir noteiktas vides kvalitātes robežvērtības ūdenī, bet dzīvsudrabam arī biotā zivju audos. Baltijas jūras piekrastes ūdeņos laika periodā no 2012. līdz 2016. gadam veiktajos dzīvsudraba koncentrācijas novērojumos iegūtie rezultāti variēja no 36 līdz 76 µg/kg uz mitro masu, kas būtiski pārsniedz Direktīvā 2013/39/ES noteikto dzīvsudraba koncentrācijas robežvērtību 20 µg/kg. Dzīvsudraba koncentrācijas robežvērtības ievērojami tiek pārsniegtas arī Rīgas līča rietumu un austrumu piekrastē. Rīgas līča atklātajos ūdeņos dzīvsudraba koncentrācija laika periodā 2008. gada līdz 2015. gadam variēja no 15 līdz 24 µg/kg uz mitro masu, un robežvērtība tika pārsniegta 3 reizes.

ESAO Pārskata sadaļa par labu ūdens kvalitātes un pakalpojumu nodrošināšanu ietver sekojošus ieteikumus:

- uzlabot ūdensobjektu kvalitātes monitoringu un novērtēšanu; apzināt vides apdraudējumus un iespējamos riskus;

- samazināt lauksaimniecība radīto difūzo ūdens piesārņojumu, izmantojot dažādus pasākumus: reglamentējošos (piemēram, tehnoloģijas, kvalitātes standarti), ekonomiskos (piemēram nodokļi attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem) un brīvprātīgos (piemēram, informētības vairošanas iniciatīvas, apmācības) pasākumus;

- papildināt ES finansējumu ar valsts un privātiem ieguldījumiem, lai modernizētu notekūdeņu attīrīšanas un ūdensapgādes infrastruktūru; nodrošināt, ka autonomas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas atbilst vides noteikumiem;

- uzlabot maza apjoma ūdensapgādes sistēmas (piemēram akas), lai paplašinātu piekļuvi kvalitatīvam dzeramajam ūdenim;

- veikt tehniski ekonomisko priekšizpēti, lai novērtētu alternatīvu dūņu atkārtotas izmantošanas vai apglabāšanas iespēju rentabilitāti un sagatavotos īstenot labāko risinājumu.

Veids

Tendence

Slodze

Virszemes ūdeņos novadīto notekūdeņu apjoms Notekūdeņu apjoms samazinās.Novadītais biogēnu apjoms (Nkop , Pkop. Un BSP) Novadītais biogēnu apjoms samazinās, bet vērojams neliels pieaugums pēdējos gados.Ūdens resursu izmantošana Ūdens resursu izmantošanas apjoms kopumā būtiski nemainās, lai gan palielinās lauksaimniecībā izmantojamā ūdens apjoms.Lauksaimniecības izkliedētais (difūzais) piesārņojums Palielinās kopējais izmantotais mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu apjoms.Slāpekļa un fosfora slodzes Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī Neliela samazināšanās tendence.Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī Apjoms turpina pieaugt.Nozveja iekšējos ūdeņos Apjoms ievērojami samazinājies.Svešzemju sugu skaits Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī Palielinās ar invazīvajām sugām invadētās platības, palielinās invazīvo sugu nodarīto zaudējumu apjoms īpašumiem.

Svešzemju sugu skaits pieaug. Latvijas Baltijas jūras ūdeņos reģistrētas 45 svešzemju sugas, no kurām 17-18 sugām ir izveidojušās dzīvotspējīgas populācijas.

Pārrobežu piesārņojums Pārrobežu piesārņojuma apjoms būtiski nemainās, tomēr tā risks nozīmīgs.Gaisa temperatūras izmaiņas un stipri nokrišņi Gaisa temperatūras paaugstināšanās (vidēji gadā) un stipro nokrišņu epizožu biežuma palielināšanās veicina plūdu risku un ietekmē ūdens kvalitāti.Stāvoklis

Biogēnu saturs virszemes ūdeņos Biogēnu saturs mainīgs pa gadiem, eitrofikācija liecina, ka problēma pastāv.Prioritārās un bīstamās vielas ūdensobjektos Situācija nemainīga lielākā daļa novēroto vielu ūdenī nav konstatējamas izmērāmos daudzumos, bet vairumā monitoringa vietu konstatēti dzīvsudraba un bromdifenilēteru normatīvu pārsniegumi.Ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte Vērojama neliela ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanās.Peldvietu ūdens kvalitāte Vērojama peldvietu ūdens kvalitātes neliela pasliktināšanās. Biežākas īstermiņa piesārņojuma epizodes.Pazemes ūdeņu kvalitāte Situācija bez būtiskām izmaiņām.Pazemes ūdens režīma maiņa vietās, kur izveidojusies depresijas piltuve Samazinoties ūdens resursu ieguves apjomiem, ir novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa stabilizēšanās un Rīgas depresijas piltuves samazināšanās.Dzeramā ūdens kvalitāte Pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem visām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni.Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.

7.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem

Mērķi

Avots

Termiņš

Jūras vides stāvokļa uzlabošana un pazemes ūdens resursu aizsardzība, samazinot antropogēno slodzi, t. sk. notekūdeņu kaitīgo ietekmi uz dabas resursiem un vidi, nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras izveidi un veicinot notekūdeņu dūņu apstrādiNAP20272027.

Sasniegt visu ūdensobjektu labu kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokliEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva)2027.

Sasniegt vismaz pietiekamu ūdens kvalitāti visās oficiālajās peldvietāsEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EC Par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību2027.

Samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%, kā arī mēslošanas līdzekļu lietošanu par 20%.Eiropas Savienības stratēģija "No lauka līdz galdam"2030.

Novērtēt un pārvaldīt plūdu riskus, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas cilvēku veselībai, videi un kultūras mantojumamEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību2026.

Ūdens piesārņojuma ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem samazināšana un turpmāka novēršanaPadomes Direktīva 91/676/EEK

(1991. gada 12. decembris)

attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu Direktīva)

Pastāvīgi

Pasargāt cilvēku veselību no dzeramā ūdens piesārņojuma negatīvās ietekmesEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184/EK (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitātiPastāvīgi

Aizsargāt vidi ES no komunālo notekūdeņu nelabvēlīgās ietekmes, savācot un attīrot notekūdeņusPadomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanuPastāvīgi

Panākt labu jūras vides stāvokli visos dalībvalsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Piesārņotāju koncentrācija ir tāda, kas nerada nelabvēlīgu ietekmi videi un cilvēka veselībaiEiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK

(2008. gada 17. jūnijs),

ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)

2027.

Baltijas jūra bez bīstamajām vielām un atkritumiem- Helsinku konvencija un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns

- HELCOM rekomendācijas

Pastāvīgi

Labvēlīgs Baltijas jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklisAktivitātes Baltijas jūrā tiek veiktas videi draudzīgā veidāBaltijas jūra bez eitrofikācijasStratēģijas vispārējais mērķis attiecībā uz vidi: glābt jūru.

Politikas jomas bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana, apakšmērķi:

- tīri ūdeņi;

- daudzveidīga un veselīga daba.

Politikas jomas barības vielu noplūdes jūrā samazināšana līdz pieļaujamam līmenim, apakšmērķi:

- mazināt biogēnu ienesi Baltijas jūrā;

- mazināt eitrofikāciju un sasniegt labu vides stāvokli.

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (2009) un tās Rīcības plānsPastāvīgi

Bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, aizsargājot dabiskos biotopus, savvaļas faunu un floruPadomes Direktīva 92/43/EEK

(1992. gada 21. maijs)

par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK

(2009. gada 30. novembris)

par savvaļas putnu aizsardzību

Pastāvīgi

Atjaunot dabu būtiski uzlabot aizsargāto sugu un biotopu stāvokli, nodrošināt labu jūras vides stāvokli, atjaunot upju brīvu tecējumu, ierobežot invazīvu svešzemju sugu ietekmiES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam2030.

Aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanas pasākumu realizēšana saskaņā ar zinātniski pamatotiem sugu un biotopu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniemNAP20272027.

Panākt, ka vismaz 30 % sugu un biotopu ir nonākuši labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī vai vismaz uzrāda virzību uz toES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam2030.

7.3. Politikas apakšmērķi

Iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā tiek izvirzīti sekojoši četri apakšmērķi:

Apakšmērķis 7.1: Plūdu riska un erozijas samazināšana.

Apakšmērķis 7.2: Droša ūdens resursu izmantošana, nelietderīga patēriņa samazināšana un dūņu lietderīgas izmantošanas palielināšana.

Apakšmērķis 7.3: Virszemes ūdeņu un jūras vides stāvokļa uzlabošana.

Apakšmērķis 7.4: Piesārņojuma samazināšana virszemes ūdeņos un jūras vidē.

7.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras jomā

PR7.1. Politikas rezultāts: Panākta plūdu riska un erozijas samazināšanaRezultatīvais rādītājs (RR)

Datu avots

Mērvienība

Bāzes gads

Bāzes gada vērtība

2024. gads

2027. gads

7.1.1. Jaunbūvētu vai nostiprinātu piekrastes joslu, upju krasta un ezeru aizsardzība pret plūdiemVARAM

2020.

7.1.2. Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no plūdu aizsardzības pasākumiemVARAM

iedzīvot. Skaits

2020.

187 tūkst.

194 tūkst.

7.1.3. Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai atjaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņāmVARAM

2020.

60 *

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:

• NAP2027: indikators [434]

• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)

• Plūdu riska pārvaldības plāni 2022. 2027. gadam (projekts)

Skaidrojums: * Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021. 2027. gadam (projekts) plānotā vērtība uz 2029. gadu ir 91 ha.

PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošanaRezultatīvais rādītājs (RR)

Datu avots

Mērvienība

Bāzes gads

Bāzes gada vērtība

2024. gads

2027. gads

7.2.1. Iedzīvotāju skaits, kas saņem atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeniVI

2019.

>87

7.2.2. Iestādes un uzņēmumi, kas nodrošina iedzīvotājiem brīvi pieejamu ūdeni bez maksas (iniciatīva U-vitamīns)LŪKA

skaits

2019.

129

150

200

7.2.3. Dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvarsVI

2019.

19.7

<19.7

7.2.4. Dzeramā ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvarsVI

2019.

4.6

<4.6

<4.0

7.2.5. Labā stāvoklī esošo pazemes ūdensobjektu īpatsvarsLVĢMC

2019.

7.2.6. Ūdens patēriņa/izmantošanas indekssEVA

Indekss (%)

2019.

<1,5

7.2.7. Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvarsLVĢMC

2019.

93.6

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:

• NAP2027: indikatori [59], [274], [346]

• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134)

• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam

• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts)

PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņšRezultatīvais rādītājs (RR)

Datu avots

Mērvienība

Bāzes gads

Bāzes gada vērtība

2024. gads

2027. gads

7.3.1. Ūdens zudumiLVĢMC

% no kopējā iegūtā ūdens daudzuma

2019.

6.0%

<6%

7.3.2. Ūdens atkārtota izmantošana uzņēmumu atgriezeniskajās sistēmāsLVĢMC

milj. m3

2019.

16,6

>20%

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:

• NAP2027: indikators [274]

• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam

• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts)

PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklisRezultatīvais rādītājs (RR)

Datu avots

Mērvienība

Bāzes gads

Bāzes gada vērtība

2024. gads

2027. gads

7.4.1. Augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvarsLVĢMC

2020.

35%

7.4.2. Uzlabojies jūras vides stāvoklis (vairāk kvalitatīvo raksturlielumu atbilst labam stāvoklim)LHEI

skaits

2018.

7.4.3. Iedzīvotāju skaits, kam uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāteVARAM

skaits

2023.

687 670

713 570 (2029.)

7.4.4. Vismaz pietiekamai kvalitātei atbilstošo oficiālo peldvietu īpatsvarsVI

2020.

98%

≥98%

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:

• NAP2027: indikators [274]

• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)

• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns

• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. 2027. gadam

• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. 2027. gadam (projekts)

• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. 2027. gadam (izstrādē)

PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidēRezultatīvais rādītājs (RR)

Datu avots

Mērvienība

Bāzes gads

Bāzes gada vērtība

2024. gads

2027. gads

7.5.1. Papildus jauna vai uzlabota notekūdeņu attīrīšanas jaudaVARAM

2019

23 400

7.5.2. Iedzīvotāji, kas saistīti ar vismaz sekundāro komunālo notekūdeņu attīrīšanuVARAM

2023

1 321 368

1 327 828 (2029.)

7.5.3. Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvarsLVĢMC

2019

93.6

7.5.4. Slāpekļa slodzes Baltijas jūrā samazinājums atbilst HELCOM noteiktajiem mērķimHELCOM

t/g

2013

1670

7.5.5. Fosfora slodzes Baltijas jūrā samazinājums atbilst HELCOM noteiktajam mērķim.HELCOM

t/g

2013

220

7.5.6. Organiskā piesārņojuma (ĶSP) attīrīšanas efektivitāte aglomerācijās, kuru CE56> 2000LVĢMC

2018

>94

Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:

• NAP2027: indikatori [274], [346]

• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns

• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. 2027. gadam

• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. 2027. gadam (projekts)

• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. 2027. gadam (izstrādē)