4. pants

Pieaicinātā persona - Dabas aizsardzības

pārvalde - norāda, ka daļa no Lokālplānojuma risinājumiem ir

pretrunā ar spēkā esošajiem dabas aizsardzības normatīvajiem

aktiem.

Lokālplānojuma risinājumi nedrīkst pieļaut īpaši aizsargājamo

sugu iznīcināšanu, tomēr Lokālplānojuma pirmā un trešā kārta

būtiski ietekmēs konkrētajā teritorijā esošos īpaši aizsargājamos

biotopus. Proti, Lokālplānojuma teritorijā īpaši aizsargājamo

biotopu teritorijas tiks fragmentētas, sadrumstalotas un

iznīcinātas, jo tur paredzētas tādas biotopus iznīcinošas un

degradējošas darbības kā zemsedzes un reljefa maiņa, apbūve un

hidroloģisko apstākļu izmaiņas.

Daļa no īpaši aizsargājamā biotopa "Staignāju meži

9080" attiecīgajā teritorijā jau ir izcirsta un iznīcināta.

Minētā biotopa teritorijā ir paredzēts funkcionālais zonējums

"Dabas un apstādījumu teritorija DA8", tomēr, veicot

meliorācijas pasākumus, īpaši aizsargājamā biotopa teritorija var

tikt negatīvi ietekmēta. Lai šis biotops tiktu saglabāts,

nedrīkst ne tikai sadalīt vai apbūvēt tā platību, bet arī pieļaut

tādas darbības, kas varētu izmainīt hidroloģisko režīmu

piegulošajā platībā. Tāpat būtu nepieciešams noteikt, ka

Lokālplānojuma trešajā kārtā paredzētā apbūve ir pieļaujama tikai

ārpus šā biotopa un tam nosakāmās buferzonas.

Vismazāko ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem radīs

Lokālplānojuma otrā kārta, jo to paredzēts īstenot teritorijā,

kurā biotops "Mežainas piejūras kāpas 2180" vairs nav

saglabājies. Šā biotopa saglabāšana tiktu nodrošināta tikai tad,

ja Lokālplānojuma pirmā kārta tiktu īstenota vienīgi ārpus minētā

biotopa. Tas noteikts arī eksperta atzinumā, kurā izvirzīts

nosacījums, ka biotopa "Mežainas piejūras kāpas 2180"

platībā aizliegta koku ciršana un kritalu izvākšana, kā arī ir

saglabājama dabiskā zemsedze.