Par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2024. gada 21. augusta rīkojuma Nr. 1-2/105 "Par Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 15. maija saistošo noteikumu Nr. 22/24 "Nekustamo īpašumu "Remeikas-1" un "Remeiku plānotie grāvji", Sužos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, Pašvaldību likuma 66. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pieaicinātā persona - sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Utilitas Wind" vadošais plānošanas

speciālists Kristaps Kaugurs - norāda, ka Pieteikuma

iesniedzēja Lokālplānojumā nav risinājusi jautājumus par

centralizēto kanalizāciju un ūdensapgādes sistēmām. Tādēļ

ministra rīkojums ir tiesiski pamatots.

Praksē ir konstatētas situācijas, kad nekustamā īpašuma

īpašnieki nav bijuši informēti par neatrisinātajiem

infrastruktūras jautājumiem un vēlāk šādu jautājumu risināšana ir

bijusi nesamērīgi dārga, individuālā līmenī gandrīz neiespējama.

Tādēļ investīciju pieprasīšana no savrupmāju īpašniekiem

Lokālplānojumā paredzētās infrastruktūras nodrošināšanai nav

samērīga.

Vērtējot to, kā sadalāma atbildība par infrastruktūras

risinājumiem starp pašvaldību un teritoriju attīstītājiem

attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā, jāņem vērā

lokālplānojuma mērķis un detalizācijas pakāpe. Proti,

detālplānojuma neatņemama sastāvdaļa ir administratīvais līgums,

kurā noteikts atbildības apjoms, iekļaujot dažādus nosacījumus,

termiņus, atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz

objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu. Taču lokālplānojums šādu

atbildības sadalījumu neparedz. Tā kā Pieteikuma iesniedzēja nav

uz Lokālplānojuma pamata apstiprinājusi detālplānojumu, ir

nepieciešami mehānismi atbildības pienākuma pārnešanai uz

teritoriju attīstītājiem. Šāda kārtība atbilst normālai un

tiesiskai praksei.

Decentralizētu notekūdeņu un ūdensapgādes sistēmu

nodrošināšana pati par sevi ir uzskatāma par atbilstošu pagaidu

līdzekli Lokālplānojuma īstenošanai. Tomēr no Lokālplānojuma

neizriet nedz subjekts, kurš būtu atbildīgs par centralizēto

notekūdeņu un ūdensapgādes sistēmu izveidošanu un uzturēšanu,

nedz arī termiņi, kādos paredzēta Lokālplānojuma kārtu

īstenošana.

Centralizēta un uzraudzīta kanalizācijas sistēma ir videi

drošāks risinājums nekā 191 autonoma kanalizācijas sistēma.

Turklāt šādas sistēmas iespējamo ietekmi uz gruntsūdeņiem,

apkārtējo vidi un avārijas risku apmēru varēja risināt jau

savlaicīgi, piemēram, stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūrā.

Lokālplānojums atbilst funkcionālā zonējuma un teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu līmenim. Normatīvie akti

neierobežo lokālplānojuma detalizācijas pakāpi un papildus

veicamo izpēti, piemēram, attiecībā uz subjektu atbildības un

termiņu noteikšanu, kā tas ir detālplānojuma gadījumā. Tātad arī

lokālplānojumā ir iespējams noteikt augstāku detalizācijas pakāpi

plānotajiem infrastruktūras risinājumiem.