Par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

24.12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Sadarbība vides jautājumos

1. Puses atzīst, ka sadarbības uzlabošana ir svarīgs elements,

lai sekmētu šīs nodaļas mērķu sasniegšanu, un apņemas sadarboties

kopīgu interešu ar tirdzniecību saistītos vides jautājumos tādās

jomās kā:

a) šā nolīguma potenciālā ietekme uz vidi un veidi, kā

uzlabot, novērst vai mazināt šādu ietekmi, ņemot vērā Pušu

veiktos ietekmes novērtējumus;

b) darbība starptautiskos forumos, kuros risina jautājumus,

kas attiecas gan uz tirdzniecības, gan uz vides politiku, tostarp

jo īpaši PTO, ESAO, ANO Vides programmā, un daudzpusējos vides

nolīgumos;

c) uzņēmumu sociālās atbildības un pārskatatbildības vides

aspekts, tostarp starptautiski atzītu pamatnostādņu īstenošana un

pārraudzība;

d) vides regulējuma un standartu ietekme uz tirdzniecību, kā

arī tirdzniecības un ieguldījumu noteikumu ietekme uz vidi,

tostarp uz vides regulējuma un politikas izstrādi;

e) pašreizējā un nākotnes starptautiskā klimata pārmaiņu

režīma aspekti, kas saistīti ar tirdzniecību, kā arī valstu

klimata politikas un programmas, kas attiecas uz klimata pārmaiņu

ierobežošanu un pielāgošanos tām, tostarp jautājumi saistībā ar

CO2 emisiju tirgiem, veidi tirdzniecības nelabvēlīgās

ietekmes uz klimatu novēršanai, kā arī līdzekļi

energoefektivitātes veicināšanai un tādu tehnoloģiju izstrāde un

izvēršana, kam ir zemas oglekļa emisijas un kas ir klimatam

labvēlīgas;

f) tirdzniecība un ieguldījumi vides precēs un pakalpojumos,

tostarp videi draudzīgās un nekaitīgās tehnoloģijās un praksēs;

atjaunojamo energoresursu enerģijā; energoefektivitātē un ūdens

izmantošanā, saglabāšanā un attīrīšanā;

g) sadarbība ar tirdzniecību saistītos aspektos bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas jomā;

h) preču aprites cikla pārvaldības veicināšana, tostarp

oglekļa uzskaite un darbmūža beigu apsaimniekošana, paplašināta

ražotāju atbildība, pārstrāde un atkritumu samazināšana, un citi

labākās prakses veidi;

i) uzlabota izpratne par saimnieciskās darbības un tirgus

spēku ietekmi uz vidi; un

j) viedokļu apmaiņa par daudzpusējo vides nolīgumu un

starptautisko tirdzniecības noteikumu saistību.

2. Sadarbība atbilstoši 1. punktam notiek, izmantojot darbības

un instrumentus, kuros var ietilpt tehniska apmaiņa, informācijas

un labākās prakses apmaiņa, pētījumu projekti, izpēte, ziņojumi,

konferences un darbsemināri.

3. Puses apsver sabiedrības un ieinteresēto personu sniegtos

viedokļus vai devumu attiecībā uz sadarbības pasākumu definēšanu

un īstenošanu, un tās pēc tam vajadzības gadījumā var iesaistīt

šādas ieinteresētās personas minētajās darbībās.