8.27. pants

Šķīrējtiesas sastāva izveide

1. Atbilstoši šai iedaļai izveidotā šķīrējtiesa pieņem lēmumu

par prasībām, kas iesniegtas atbilstoši 8.23. pantam.

2. CETA Apvienotā komiteja pēc šā nolīguma stāšanās

spēkā ieceļ piecpadsmit šķīrējtiesas locekļus. Pieci šķīrējtiesas

locekļi ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgie,

pieci ir Kanādas valstspiederīgie11 un pieci ir trešo

valstu valstspiederīgie.

3. CETA Apvienotā komiteja var nolemt palielināt vai

samazināt šķīrējtiesas locekļu skaitu par skaitu, kas dalās ar

trīs. Papildu locekļus ieceļ atbilstoši tādiem pašiem

nosacījumiem, kā paredzēts 2. punktā.

4. Šķīrējtiesas locekļiem ir to attiecīgajās valstīs

nepieciešamā kvalifikācija iecelšanai tiesneša amatā vai arī viņi

ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņi jābūt apliecinājušiem

zināšanas starptautiskajās publiskajās tiesībās. Vēlams, lai

viņiem būtu speciālās zināšanas, jo īpaši starptautiskajās

ieguldījumu tiesībās, starptautiskajās tirdzniecības tiesībās un

strīdu izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem ieguldījumu vai

starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem.

5. Šķīrējtiesas locekļus, kas iecelti atbilstoši šai iedaļai,

ieceļ uz piecu gadu termiņu, kas atjaunojams vienu reizi. Tomēr

no 15 personām, kas ieceltas uzreiz pēc šā nolīguma stāšanās

spēkā, septiņu personu (kuras nosaka ar izlozes palīdzību)

pilnvaru termiņu pagarina līdz sešiem gadiem. Ja rodas vakances,

tās uzreiz aizpilda. Persona, kas iecelta, aizstājot tādu

šķīrējtiesas locekli, kuras pilnvaru termiņš nav beidzies, pilda

amata pienākumus priekšgājēja atlikušo pilnvaru termiņu. Principā

šķīrējtiesas loceklis, kas darbojas šķīrējtiesas sastāvā laikā,

kad beidzas viņa pilnvaru termiņš, var turpināt darboties šajā

sastāvā, līdz tiek sniegts galīgais nolēmums.

6. Šķīrējtiesa iztiesā lietas sastāvos, kuros ietilpst trīs

šķīrējtiesas locekļi, no kuriem viens ir Eiropas Savienības

dalībvalsts valstspiederīgais, viens - Kanādas valstspiederīgais

un viens - trešās valsts valstspiederīgais. Šķīrējtiesas sastāva

priekšsēdētājs ir šķīrējtiesas loceklis, kas ir trešās valsts

valstspiederīgais.

7. Tiesas priekšsēdētājs 90 dienu laikā pēc prasības

iesniegšanas atbilstoši 8.23. pantam ieceļ šķīrējtiesas locekļus,

kas veido šķīrējtiesas sastāvu lietas iztiesāšanai rotācijas

kārtībā, lai nodrošinātu, ka sastāvu salikums ir nejaušs un

neprognozējams, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas

strādāt visiem šķīrējtiesas locekļiem.

8. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

atbild par organizatoriskiem jautājumiem, un viņus ieceļ uz divu

gadu termiņu un izlozē no to šķīrējtiesas locekļu vidus, kas ir

trešo valstu valstspiederīgie. Viņi pilda amata pienākumus

rotācijas kārtībā, kā izlozējis CETA Apvienotās komitejas

priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju

laikā, kad viņš nav pieejams.

9. Neatkarīgi no 6. punkta noteikumiem strīdā iesaistītās

puses var vienoties, ka lietu iztiesā viens šķīrējtiesas

loceklis, ko gadījumatlasē ieceļ no trešās valsts

valstspiederīgajiem. Atbildētājs ar izpratni izturas pret

prasītāja lūgumu par to, ka lietu iztiesā viens šķīrējtiesas

loceklis, jo īpaši, ja prasītājs ir mazs vai vidējs uzņēmums vai

arī prasītā kompensācija vai zaudējumu atlīdzība ir salīdzinoši

neliela. Šādu lūgumu izsaka pirms šķīrējtiesas sastāva

izveides.

10. Šķīrējtiesa var izstrādāt savas darba procedūras.

11. Šķīrējtiesas locekļi nodrošina, ka viņi ir pieejami un

spēj pildīt šajā iedaļā norādītos amatpienākumus.

12. Lai nodrošinātu šķīrējtiesas locekļu pieejamību, viņiem

maksā ikmēneša honorāru, ko nosaka CETA Apvienotā

komiteja.

13. Šā panta 12. punktā norādīto maksu abas Puses vienādā

apmērā ieskaita ICSID sekretariāta pārvaldītā kontā.

Gadījumā, ka viena Puse nesamaksā honorāru, otra Puse var nolemt

to samaksāt. Jebkādi šādi Puses parādi nomaksājami, pieskaitot

atbilstošos procentus.

14. Ja vien CETA Apvienotā komiteja nepieņem lēmumu

saskaņā ar 15. punktu, lietas iztiesāšanai izveidotā šķīrējtiesas

locekļu sastāva izmaksu un izdevumu summa, izņemot 12. punktā

norādītās izmaksas, ir summa, kas noteikta atbilstoši

ICSID konvencijas Administratīvo un finanšu noteikumu 14.

noteikuma 1. punktam, kuri ir spēkā prasības iesniegšanas dienā,

un ko šķīrējtiesa iedalījusi strīdā iesaistītajām pusēm saskaņā

ar 8.39. panta 5. punktu.

15. CETA Apvienotā komiteja, pieņemot lēmumu, var

pārveidot honorāru un citas izmaksas un izdevumus par regulāru

atalgojumu un lemt par piemērojamo kārtību un nosacījumiem.

16. ICSID sekretariāts darbojas kā šķīrējtiesas

sekretariāts un nodrošina tai piemērotu atbalstu.

17. Ja CETA Apvienotā komiteja nav veikusi iecelšanu

atbilstoši 2. punktam 90 dienu laikā no dienas, kurā prasība

iesniegta strīdu izšķiršanai, ICSID ģenerālsekretārs pēc

vienas vai otras strīdā iesaistītās puses lūguma ieceļ

šķīrējtiesas sastāvu, kurā ietilpst trīs šķīrējtiesas locekļi, ja

vien strīdā iesaistītās puses nav vienojušās, ka lieta jāiztiesā

vienam šķīrējtiesas loceklim. ICSID ģenerālsekretārs veic

iecelšanu gadījumatlasē no esošo kandidātu vidus. ICSID

ģenerālsekretārs nedrīkst iecelt par šķīrējtiesas priekšsēdētāju

ne Kanādas, ne kādas Eiropas Savienības dalībvalsts

valstspiederīgo, ja vien visas strīdā iesaistītās puses

nevienojas citādi.