3. pants

Kopsavilkums

ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā 2024. gadā turpinājis

samazināties līdz 9,6% (2022. gadā - 29,9%, 2023. gadā 15,0%)

Galvenokārt tas saistīts ar ZPI īpatsvara kritumu

(2022. gads - 33,1%, 2023. gads - 15,7%, 2024. gads -

8,7%) PIL regulētajos iepirkumos, kas ir finansiāli ietilpīgākais

iepirkumu sektors, ar lielāko ietekmi kopējā rezultatīvajā

rādītājā. IUB skaidro, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka IUB

ir atteikušies no manuālas iepirkumu paziņojumu satura pārbaudes,

ar kuru palīdzību tika atpazīti un novērsti gan gadījumi, kad ZPI

pazīme iepirkumam atzīmēta nepamatoti, gan gadījumi, kad ZPI

pazīme nav norādīta, kur tā pēc būtības ir izpildīta.

SPSIL ietvarā veiktie ZPI iepirkumi 2024. gadā ir 19,4%, kas

ir par 6,5 procentu punktiem augstāk kā iepriekšējā gadā

(2023. gadā - 12,9%). ADJIL ietvarā ZPI nav paredzēts, taču

ikgadēji pieaugot iepirkumu apjomam, ko veic aizsardzības un

drošības jomas vajadzībām (2023. gadā - 163,7 milj. euro,

2024. gadā - 254,2 milj. euro), un ko ieskaita kopējos

valsts izdevumos par iepirkumiem, ADJIL iepirkumi pasliktina arī

kopējos ZPI statistikas rādītājus.

MK noteikumu Nr. 353 1. pielikuma - "ZPI

obligātajās" - grupās vidējais ZPI īpatsvars 2024. gadā

bijis 17,4% (2023. gadā - 86,5%). MK noteikumu Nr. 353

2. pielikuma - "ZPI brīvprātīgi piemērojamās" -

grupās vidējais ZPI īpatsvars 2024. gadā bija tikai 1,3% (2023.

gadā - 28,6%).

Ilustrācijai 14. attēlā ir parādītas ZPI īpatsvara izmaiņu

tendences tajās preču un pakalpojumu grupās, kurās ar MK

noteikumiem Nr. 353 ZPI ir noteikts obligāti.

14. attēls

ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353

grupās, kur ZPI piemērojams obligāti (MK noteikumu Nr.

353 1. pielikums) 2016.-2024. gadā (pēc līgumcenas)

Avots: IUB dati

Jāņem vērā, ka ar 2023. gada 1. augustu obligāti lietojamas

kļuva prasības vieglajam autotransportam, bet ar 2024. gada 1.

janvāri kļuva obligāti piemērojamas ZPI prasības būvdarbiem. Tā

kā būvniecības un transporta iepirkumu apjoms tradicionāli ir

starp lielākajām iepirkumu grupām, tad šādu grupu pārvietošana no

brīvprātīgā piemērojuma grupām uz obligāti piemērojamām grupām,

statistikas datu attēlojums tiek būtiski mainīts. 14. attēls

sadalīts divās daļās, no kurām viena "visas obligātā grupas

2024. gadā" ilustrē visus datus par iepirkumiem

"obligātajās" grupās2024. gadā, bet otra daļa - datus

par iepirkumiem obligātajās grupās bez būvdarbiem un

autotransporta. Abos gadījumos ZPI īpatsvars ir ar tuvu vērtību -

17% un 20%. Pat izslēdzot no datu kopas datus par migrējušām

būvniecības un autotransporta iepirkumiem, redzams, ka kopējo

pirkumu apjoms obligāti piemērojamo grupu ietvarā ir būtiski

pieaudzis no 308 milj. euro 2023. gadā, līdz 635 milj.

euro 2024. gadā. Ievērojamākie iepirkumu apjomu pieaugumi

ir datortehnikas, pārtikas un mežsaimniecības iepirkumu grupās,

bet ZPI īpatsvars visās grupās ir samazinājies, izņemot iekštelpu

apgaismojuma iepirkumus.

Lai gan teorētiski obligāti piemērojamās ZPI

prasības būtu jāpiemēro 100% gadījumu, tomēr ne vienmēr tās vēl

aizvien tiek ievērotas. Līdz šim, kopš MK noteikumu Nr. 353

pieņemšanas 2017. gadā, līdz 2022. gadam bija vērojama

pakāpeniska izaugsme. Ņemot vērā, ka gan 2020. gada septembrī,

gan 2023. gada 1. augustā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos

Nr. 353., tos padarot stingrākus un konkrētākus, statistisko

rādītāju samazinājums ir saprotams. Pasūtītāji pierod un iemācās

lietot ZPI prasības, ko veicina arī VARAM un sadarbības

organizāciju veiktie informēšanas un izglītošanas pasākumi.

2023. gada 1. augustā stājās spēka MK noteikumu Nr. 353

grozījumi, kas mainīja prasības piecās obligātajās grupās, kur

būtiskākie grozījumi bija obligātu ZPI prasību noteikšana divām

jaunām grupām: trešās grupas ēku būvniecība un vieglais pasažieru

un komerctransports. Auto iepirkumiem jaunais regulējums stājās

spēkā 2023. gada 1. augustā, bet būvniecībai 2024. gada 1.

janvārī (ar atliktu spēkā stāšanās termiņu Eiropas Savienības

Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektiem

- 2024. gada 1. maijs). Minētās grupas ir ar lielu finansiālo

ietilpību un to pārcelšana no brīvprātīga pielietojuma uz

obligātu, sagaidāmi atstāja ietekmi uz nākamo gadu

statistiskajiem rādītājiem.

Kopš 2017. gada, kad stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353, bija

lēns, bet nepārtraukts ZPI pieaugums brīvprātīgi piemērojamās

grupās, sasniedzot augstāko vērtību 2021. gadā - 44%. Kopš 2022.

gada ZPI pielietojums brīvprātīgi piemērojamās grupās

samazinājies, noslīdot līdz vēsturiski zemākajam līmenim - 1,3%

2024. gadā (skatīt 15. attēlu). Tāpat, ZPI brīvprātīgi

piemērojamās grupās vides prasību piemērošana aizvien ir kūtra,

ko nereti nosaka citi ārējie apstākļi, nevis pasūtītāja tieša

vēlme rīkoties "zaļi". Piemēram, apgaismojuma un

elektropreču jomās preču ražošanas standarti un Eiropas

Savienības tirgus regulējums nosaka augstas vispārējās vides

prasības un legāla videi nedraudzīgu preču aprite nav iespējama.

Atsevišķos gadījumos, piemēram kokapstrāde, "zaļā"

komponente ir konkurētspējas elements, jo "zaļā"

sertifikāta esamība būtiski palielina produkta konkurētspēju.

Tādos gadījumos valsts un pašvaldību uzņēmumi ZPI izmanto

pamatojoties uz biznesa apsvērumiem, neatkarīgi no MK noteikumu

Nr. 353 prasībām. Turpretī, lielākajā daļā brīvprātīgi

piemērojamās ZPI grupās 2024. gadā atbilstoši ZPI prasībām veikto

iepirkumu apjoms ir mazāks par 1% (skatīt 6. tabulu).

15. attēls

ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353

grupās, kur ZPI piemērojams brīvprātīgi (MK noteikumu Nr.

353 2. pielikums) 2016.-2024. gadā (pēc līgumcenas)

Avots: IUB dati

2022. gadā tika sasniegts "Zaļā iepirkuma veicināšanas

plānā 2015.-2017. gadam" nospraustais mērķis - sasniegt

ZPI īpatsvaru kopējā publisko iepirkumu apjomā ir vismaz 30%

(skatīt 16. tabulu), diemžēl 2023. gadā piedzīvots dramatisks

samazinājums līdz 15%, kas turpinājies arī 2024. gadā noslīdot

līdz 9,6%.

Šajā ziņojumā tiek turpināta ziņojumā par 2019. gadu aizsāktā

pieeja, nodalot MK noteikumu Nr. 353 "obligātās" grupas

un "brīvprātīgās" grupas, jo vidējais ZPI īpatsvara

rādītājs nepietiekami korekti raksturo situāciju.

MK noteikumu Nr. 353 brīvprātīgi piemērojamās grupās ZPI

īpatsvara apmērs nav primārs mērķis, lai gan ir vērtīgs blakus

rādītājs. Arī turpmāk šajās grupās ieteicams veikt ZPI prasību

aprobāciju, ar mērķi šīs grupas turpmāk iekļaut obligātajās

grupās. Šāds pārejas mehānisms dotu iespēju tirgus dalībniekiem

savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, bet pasūtītājiem

iemācīties lietot jaunās prasības.

Lai gan ziņojuma izklāsts parāda, ka ZPI īpatsvars kopējā

iepirkumu apjomā (kopējais-kopējais: 2024. gadā 9,6%) ir

zems, tieši šis rādītājs tiek lietots vispārējos, starpvalstu

salīdzinājumos. ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā ir primārs,

reprezentatīvs rādītājs, kam jāpievērš adekvāta uzmanība. Kopējā

ZPI īpatsvara dinamika pēc iepirkumu skaita un pēc līgumcenas

atainota 16. tabulā, kur salīdzinājumam pievienoti arī dati par

ZPI īpatsvaru MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, obligātajās grupās,

brīvprātīgi piemērojamās grupās.

16. tabula

ZPI īpatsvara dinamika 2016.-2023.

gadā

Gads /

ZPI īpatsvars (%)

Pēc līgumcenas

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

2024

ZPI kopējā iepirkumu apjomā

14,3

11,0

19,1

16,3

27,0

26,7

29,9

15,0

9,6

ZPI visās MK noteikumu Nr.

353 grupās kopā

19,0

21,3

28,5

30,0

46,0

48,8

39,5

36,7

15,1

ZPI obligātajās MK noteikumu

Nr. 353 grupās

57,6

46,1

74,3

83,1

86,2

92,5

93,2

86,5

17,4

ZPI brīvprātīgi piemērojamās

MK noteikumu Nr. 353 grupās

13,3

15,9

22,2

22,7

38,7

44,0

30,5

28,6

1,3

Pēc iepirkumu skaita

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

2024

ZPI kopējā iepirkumu apjomā

5,9

9,0

11,4

13,2

15,4

14,4

14,7

11,9

6,1

ZPI visās MK noteikumu Nr.

353 grupās

kopā

12,8

14,4

18,8

24,1

27,4

26,5

30,6

24,8

11,8

ZPI obligātajās MK noteikumu

Nr. 353 grupās

21,2

33,2

51,2

61,1

62,8

66,2

70,7

59,2

15,5

ZPI brīvprātīgi piemērojamās

MK noteikumu Nr. 353 grupās

10,6

9,5

12,1

15,0

19,3

18,1

19,4

15,9

2,4

Avots: IUB dati

VARAM ir izvērtējis arī veikto ZPI iepirkumu skaita izmaiņas,

kas lēni pieauga, līdz 2020. gadam. Tomēr kopš 2021. gada

rādītājs samazinājies, sasniedzot 2024. gadā 6,1%.

Pastāvīgi pieaugošā interese un apmeklējums VARAM rīkotajās,

ikgadējās ZPI konferencēs, kas kopš 2020. gada tiek

organizētas tiešsaistes režīmā, un pieaugošais konsultāciju

pieprasījums uz informatīvo e-pastu zpi@varam.gov.lv liecina par

sabiedrības pieaugošo interesi par ZPI jautājumiem.

Dinamiskā tirgus vide un straujā tehnoloģiju attīstība

pieprasa nemitīgu vides monitoringu un regulāru normatīvo aktu

aktualizēšanu. 2024. gadā uzsākts gatavot MK noteikumu Nr. 353

grozījumus. Sagatavoti grozījumi auto iepirkumiem, kas divas

reizes bez rezultāta virzīti starpinstitucionālai saskaņošanai

Tiesību aktu portālā. Eiropas Zaļais kurss un vispārējais

ietekmes uz vidi regulējums kļūst aizvien

"horizontālāks". Vides prasību nacionālais regulējums,

tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma regulējums, vairs nav vienas

ministrijas iniciatīvas jautājums. ZPI , jeb zaļajai komponentei

plašākā izpratnē jākļūst par klātesošu dimensiju visās nozarēs,

ne vien VARAM.

Šī informatīvā ziņojuma sagatavošanu nosaka MK noteikumi Nr.

353, kas uzdod VARAM sadarbībā ar IUB, VDAA, nozaru ministrijām

un Centrālo statistikas pārvaldi nodrošināt zaļā iepirkuma

īstenošanas gadskārtēju novērtējumu. Līdz šim ziņojuma

sagatavošanai nepieciešamos datus datu turētāji (IUB un VRAA)

īpaši atlasīja no datu bāzēm pēc VARAM pieprasījuma. No 2023.

gada 25. oktobra IUB ir ieviesis elektroniskās veidlapas un

iepirkumu datu tiešsaistes vizualizācijas rīkus:

https://info.iub.gov.lv/visual, kur jebkurš interesents var

tiešsaistē atlasīt interesējošos iepirkumu datus, ja vien to

ievadīšanu paredz vienotās ES iepirkumu publikāciju veidlapas.

Dati iepirkumu datu bāzēs tiek nepārtraukti papildināti un

precizēti, līdz ar to tiešsaistes sistēmā pieejama jaunākā un

aktuālākā informācija. Ņemot vērā, ka šī ziņojuma sagatavošanai

izmantotie dati ir atlasīti no IUB un VRAA daru bāzēm 2025. gada

februārī, iespējama ziņojumā ietverto datu atšķirība no

tiešsaistes sistēmā pieejamajiem aktuālajiem datiem. Šādā

gadījumā par precīzākiem atzīstami jaunākie, sistēmā

https://info.iub.gov.lv/visual pieejamie dati. Tāpat, IUB

nodrošina plašu atvērto datu datubāzi, kur iespējams atlasīt gan

vispārēju, gan specifisku informāciju par veiktajiem iepirkumiem:

https://www.iub.gov.lv/lv/atvertie-dati. Ņemot vērā iepirkumu

datu un to tiešsaistes analītikas rīku attīstību un publisko

pieejamību, veicot grozījumus MK noteikumos Nr. 353, jāpārvērtē

šī ziņojuma turpmākas, ikgadējas gatavošanas nepieciešamība.

Viedās administrācijas un reģionālās

attīstības ministre I. Bērziņa