Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2024. gadā 2. pants

Pārskats par

zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā

Latvijas iekšzemes kopprodukts 2024. gadā bija 40 208 miljoni

euro (Centrālās statistikas pārvaldes dati - 40 208

388 euro). Līdzekļu apjoms, kas pielīdzināms 13,6% (2023.

gadā - 15,3%) no IKP, izlietots pielietojot publisko iepirkumu.

Publisko iepirkumu apjoms ar ZPI prasībām veido 1,3% no IKP.

Skatīt 1. attēlu.

1. attēls

IKP, publiskais iepirkums un ZPI

2024. gadā

Avots: CSP; IUB; VDAA dati

Informatīvā ziņojuma sagatavošanā nozīmīgākie dati ir par PIL

ietvaros veiktajiem iepirkumiem, jo šie iepirkumi veido lielāko

daļu no iepirkumiem, t.sk. arī iepirkumus, kuros tiek piemēroti

ZPI principi. Dati par 2024. gadā veiktajiem iepirkumiem PIL,

SPSIL, EIS ietvarā atainoti 1. tabulā. (Šeit un turpmāk ziņojumā

termins "iepirkumu skaits" lietots vienkāršojot un

vispārinot terminus "iepirkumu rezultātu publikāciju

skaits" jeb "paziņojumu par iepirkumu rezultātiem

skaits".)

1. tabula

PIL (t.sk. EIS) un SPSIL iepirkumi

2024. gadā

Kopējais iepirkumu skaits

ZPI iepirkumu skaits

Kopējā līgumcena (milj.

euro bez PVN)

Kopējā ZPI līgumcena (milj.

euro bez PVN)

PIL

9 250

562

4 557

399

(t.sk. EIS)

(167)

(21)

SPSIL

221

640

124

ADJIL

254

Kopā

9 515

583

5 451

523

* dati nav kontekstā salīdzināmi

Avots: IUB un VDAA dati

Lai gan EIS gūst arvien plašāku pielietojumu iepirkumos, un

2024. gadā EIS iegādāto preču un pakalpojumu apjoms pieaudzis par

10 milj. euro (2023. gadā - 157 milj. euro),

tomēr EIS izmantošana, salīdzinot ar kopējo iepirkumu līgumcenas

apjomu, proporcionāli vēl joprojām ir ļoti neliela (3,1%) un

rādītāja procentuālā attiecība pret kopējo iepirkumu apjomu

salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski mainījusies.

Savukārt SPSIL ietvaros veiktās iegādes 2024. gadā finanšu

īpatsvarā ir vidēji nemainīgā līmenī 11,7% (2022. gadā -

15%; 2023. gadā - 9,9%) kopējā iepirkumu apjomā. ADJIL īpatsvars

2024. gadā bijis 4,7% (2023. gadā - 2,6%) kopējā iepirkumu

apjomā.

Salīdzinošie rādītāji parādīti 2. tabulā un 2. attēlā.

2. tabula

PIL, EIS, SPSIL un ADJIL iepirkumu

kopējās

līgumcenas un īpatsvars 2016.-2024. gadā

Gads

PIL (bez EIS)

EIS*

SPSIL

ADJIL

milj. euro

(bez PVN)

milj. euro

(bez PVN)

milj. euro

(bez PVN)

milj. euro

(bez PVN)

2016.

1 823

72,0

2,1

655

25,9

2017.

2 241

88,4

2,3

238

9,4

2018.

2 900

85,1

2,3

431

12,7

2019.

2 889

80,8

2,7

590

16,5

2020.

2 820

87,9

106

3,3

284

8,8

2021.

3 902

89,4

132

3,0

332

7,6

2022.

3 748

82,0

135

3,0

685

15,0

2023.

5 246

84,9

157

2,5

611

9,9

164

2,6

2024.

4 390

80,5

167

3,1

640

11,7

254

4,7

* procedūra veikta atbilstoši PIL

Avots: VDAA un IUB dati

2. attēls

Iepirkumu sadalījums pēc

kopējās

līgumcenas 2024. gadā

Avots: VDAA un IUB dati

Absolūtos skaitļos ZPI iepirkumi PIL un EIS ietvarā pret

iepriekšējiem gadiem ir sarukuši, bet SPSIL apjoms pieaudzis.

Proporcionālais sadalījums starp PIL, EIS un SPSIL iegādēm ir

saglabājies līdzvērtīgs iepriekšējam gadam, ar SPISL īpatsvara

pieaugumu līdz 23,7%. ADJIL ietvarā ZPI nav veikti. Salīdzinošie

rādītāji parādīti 3. tabulā un 3. attēlā.

3. tabula

PIL, EIS un SPSIL iepirkumu

ZPI līgumcenas un

īpatsvars 2016.-2024. gadā

Gads

PIL (bez EIS)

EIS*

SPSIL

milj. euro (bez

PVN)

milj. euro (bez

PVN)

milj. euro (bez

PVN)

2016.

228

62,6

1,3

131

36,0

2017.

262

94,8

3,5

1,7

2018.

528

81,1

2,5

107

16,4

2019.

496

85,5

3,3

11,2

2020.

833

96,0

2,0

2021.

1 120

95,9

2,4

1,8

2022.

1 250

91,6

2,5

5,9

2023.

813

87,7

3,8

8,5

2024.

377

72,2

4,1

124

23,7

* procedūra veikta atbilstoši PIL

Avots: VDAA un IUB dati

3. attēls

Iepirkumu sadalījums pēc

ZPI līgumcenas

2024. gadā

Avots: VDAA un IUB dati

2.1. Pārskats

par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem

publiskiem iepirkumiem

Aplūkojot datus laika posmā no MK noteikumu Nr. 353 stāšanās

spēkā (2017. gada 1. jūlijs), var secināt, ka MK noteikumi Nr.

353 kopā ar citiem ZPI veicinošiem faktoriem, veicinājuši

rādītāju pieaugumu, lai gan ar svārstībām, tomēr saglabājot

pozitīvu kopējo tendenci līdz 2022. gadam. Pēc 2022. gada, kad

ZPI sasniedza rekordapjomu PIL kopējā līgumcenu apjomā gan

finanšu, gan procentu izteiksmē, 2023. gadā tika piedzīvots

samazinājums līdz 15,7%, bet 2024. gadā līdz 8,7%. 2024. gadā ZPI

procedūru skaits ir 6,1% no kopējā iepirkumu skaita. ZPI

īpatsvara un iepirkumu skaita attīstības dinamika PIL ietvarā

parādīta 4. un 5. attēlā.

4. attēls

ZPI līgumcenu dinamika

salīdzinājumā ar kopējo līgumcenu dinamiku

PIL ietvarā 2016.-2024. gadā (milj. euro un %)

Avots: IUB dati

5. attēls

ZPI skaita dinamika salīdzinājumā

ar kopējo iepirkumu skaita dinamiku

PIL ietvarā 2016.-2024. gadā (skaits un %)

Avots: IUB dati

Izvērtējot ZPI finansiālo īpatsvaru pēc iepirkumu veida

(preces, pakalpojumi, būvdarbi), iepirkumos, kas veikti PIL

ietvarā, konstatējams, ka lielāko īpatsvaru ZPI iepirkumu skaita

- 47% - veido piegādes, bet pēc līgumcenas pakalpojumi un

būvdarbi, attiecīgi 47% un 40%. Skatīt 6. attēlu.

6. attēls

ZPI sadalījums (%) pa iepirkumu

veidiem 2024. gadā

Avots: IUB dati

Dalījumā pēc iepirkumu veida īpatsvars saglabājies svārstīgs,

bez noturīgas tendences. Būvniecība vēl aizvien ir iepirkumu

veids ar augstāko īpatsvaru, ZPI īpatsvars tajā bija 31,7% no

visiem iepirkumiem PIL ietvarā. ZPI daļa preču piegādēm

saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, bet pakalpojumiem

samazinājusies līdz 8,2%, kas ir zemākais līmenis pēdējo sešu

gadu laikā. Iepirkumu, t.sk. arī ZPI salīdzinošais sadalījums pēc

iepirkumu veida ir apskatāms 4. tabulā, 7. attēlā.

4. tabula

PIL ietvaros veiktās iegādes pēc

iepirkumu veida 2016.-2024. gadā

Gads

Kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016.

713

600

563

1 876

2017.

797

584

918

2 298

2018.

1 106

680

1 191

2 977

2019.

1 182

871

933

2 986

2020.

1 033

830

1 062

2 926

2021.

1 511

944

1 578

4 033

2022.

1 183

1 264

1 436

3 883

2023.

1 429

1 106

2 869

5 404

2024.

1 072

1 569

1 917

4 558

Gads

ZPI kopējā līgumcena (milj. euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016.

233

2017.

113

271

2018.

234

218

544

2019.

273

122

121

515

2020.

413

324

114

850

2021.

704

200

244

1 147

2022.

393

220

670

1 284

2023.

453

159

236

848

2024.

161

187

399

Gads

ZPI īpatsvars (%) pēc kopējās līgumcenas

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Vidēji

2016.

12,5

10,5

14,3

12,4

2017.

10,2

19,5

8,4

11,8

2018.

21,2

13,4

18,3

2019.

23,0

14,0

13,0

17,3

2020.

40,0

39,0

10,7

29,1

2021.

46,6

21,2

15,4

28,4

2022.

33,3

17,4

46,6

33,1

2023.

31,7

14,4

8,2

15,7

2024.

15,0

3,2

9,8

8,7

Avots: IUB dati

7. attēls

ZPI īpatsvars pret kopējo iepirkumu

apjomu finansiālā izteiksmē

pēc iepirkuma veida 2016.-2024. gadā

Avots: IUB dati

Analizējot iepirkumu veidu dinamiku pa MK noteikumu Nr. 353

regulētajām grupām, var secināt, ka 2024. gadā ZPI rādītāji

PIL ietvarā samazinājušies gan Būvdarbiem, gan piegādēm, bet

pakalpojumiem saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Atsevišķās

iepirkumu grupās samazinājies gan finanšu, gan procentuālais

apjoms, kas saistīts gan ar izmaiņām ZPI normatīvajā regulējumā,

gan tirgus piedāvājuma izmaiņām.

Kritums ZPI apjomā 2024. gadā novērots gandrīz visās grupās,

izņemot: ielu apgaismojums, elektroenerģija, mēbeles un veselības

aprūpes iekārtas.

5. tabula

ZPI līgumcenas pa preču un

pakalpojumu grupām 2016.-2024. gadā

ZPI kopējā līgumcena

Preču un pakalpojumu

grupas

2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

2023.

2024.

Biroja papīrs un drukas

iekārtas (biroja tehnika)

6 278

12 067 911

259 071

211 302

5 677 694

28 614 507

11 317 655

20 888 735

218 954

Datortehnika un informācijas

un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra

69 173

24 856 284

3 443 217

2 999 257

47 666 590

13 972 818

37 230 367

5 041 647

1 997 224

Pārtika un ēdināšanas

pakalpojumi

81 121 991

52 798 374

116 647 198

125 918 677

114 100 242

116 492 639

199 461 863

209 679 823

115 706 941

Tīrīšanas līdzekļi un

pakalpojumi

1 990 972

3 885 113

11 532 414

18 829 771

22 771 359

17 512 708

34 593 129

28 960 921

3 099 759

Iekštelpu apgaismojums

26 391

36 690

138 715

28 492

1 260 133

186 196

991 068

320 385

303 930

Ielu apgaismojums un

satiksmes signāli

10 151

125 986

1 210 042

1 277 250

250 807

2 287 660

1 556 692

1 807 133

2 917 979

Būvdarbi

161 071 293

Transports

27 670 112

Kopā ZPI obligātās grupas

83 224 956

93 770 358

133 230 657

149 264 749

191 726 825

179 066 528

285 150 774

266 698 644

312 986 192

Būvdarbi

95 934 241

80 908 286

234 055 174

272 546 091

412 794 809

703 526 251

393 468 955

452 554 208

Dārzkopības produkti un

pakalpojumi

623 146

957 555

1 104 537

1 251 483

191 240

30 006

697 728

Elektroenerģija

1 100 000

412 974

3 428 610

309 424

10 608 505

1 394 954

181 391

313 555

1 540 000

Mēbeles

18 819

103 924

785 964

545 971

989 970

4 590 623

716 948

307 118

343 275

Transports

16 361 719

50 235 717

30 399 959

17 617 278

29 315 178

45 670 604

104 386 257

45 259 371

Veselības aprūpes elektriskās

un elektroniskās iekārtas

69 173

16 131

97 958

365 707

219 524

351 944

102 658

627 942

1 396 585

Inženiertehniskā

projektēšana

10 387 049

545 233

427 536

412 336

55 849

241 763

4 762 487

3 893 169

753 360

Mežsaimniecība

5 249 539

16 945 094

18 261 649

6 024 758

24 990 159

14 463 109

46 713 842

35 550 291

Kopā ZPI brīvprātīgās grupas

129 743 686

150 124 914

288 561 387

299 073 048

479 165 234

770 239 248

550 362 544

539 255 898

4 033 221

KOPĀ

212 968 642

243 895 272

421 792 044

448 337 797

670 892 059

949 305 776

835 513 318

805 954 542

317 019 413

Avots: IUB dati

6. tabula

PIL iepirkumu skaits un līgumcenas

pa preču un pakalpojumu grupām 2024. gadā

Preču un pakalpojumu grupas

Iepirkumu

skaits

Kopējā līgumcena

(EUR bez PVN)

kopā

t.sk. ZPI

kopā

t.sk. ZPI

Biroja papīrs un drukas

iekārtas (biroja tehnika)

9,4

2 428 545

218 954

9,0

Datortehnika un informācijas

un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra

19,2

281 567

761

1 997 224

0,7

Pārtika un ēdināšanas

pakalpojumi

240

34,6

283 924

262

115 706

941

40,8

Tīrīšanas līdzekļi un

pakalpojumi

213

16,0

56 706 563

3 099 759

5,5

Iekštelpu apgaismojums

12,1

1 424 437

303 930

21,3

Ielu apgaismojums un

satiksmes signāli

35,0

8 877 007

2 917 979

32,9

Būvdarbi

1 500

128

8,5

1 072 035

041

161 071

293

15,0

Transports

204

41,2

87 348 967

27 670 112

31,7

Kopā ZPI obligātās grupas

2 361

367

15,5

1 794 312 584

312 986 192

17,4

Dārzkopības produkti un

pakalpojumi

113

0,0

11 106 354

0,0

Elektroenerģija

2,6

107 340

534

1 540 000

1,4

Mēbeles

169

3,0

7 070 237

343 275

4,9

Notekūdeņu

infrastruktūra

0,0

26 720 095

0,0

Tekstilpreces

0,0

4 147 803

0,0

Veselības aprūpes elektriskās

un elektroniskās iekārtas

351

2,3

55 539 000

1 396 585

2,5

Inženiertehniskā

projektēšana

112

6,3

14 949 889

753 360

5,0

Mežsaimniecība

0,0

84 303 953

0,0

Kopā ZPI brīvprātīgās grupas

934

2,4

311 177 866

4 033 221

1,3

KOPĀ

3 295

389

11,8

2 105 490 450

317 019 413

15,1

Avots: IUB dati

8. attēlā ir ilustrēts ZPI īpatsvars tām preču un pakalpojumu

kategorijām, kurās 2024. gadā iepirkumi veikti ievērojot ZPI

principus, parādot atbilstošo preču, pakalpojumu un būvdarbu

grupu ZPI īpatsvaru no kopējiem ZPI iepirkumiem. Salīdzinot šo

informāciju ar iepriekšējo gadu datiem ar svārstīgu īpatsvaru,

bet nemainīgs līderis ir būvdarbu iepirkumi - 51% (2023. gadā -

56%). Pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu īpatsvara palielinājies

no 26% 2023. gadā līdz 37% 2024. gadā. Transporta ZPI īpatsvars

saglabājies relatīvi nemainīgs. (skatīt 8. attēlu).

8. attēls

ZPI līgumcenu īpatsvars kopējā ZPI

apjomā 2024. gadā

Avots: IUB dati

Papildus, 9. un 10. attēlos vizualizēta informācija par ZPI

piemērošanu MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, dalījumā pa iepirkumu

veidiem un pēc piederības MK noteikumu Nr. 353 pielikumiem

(1. pielikums - obligāti piemērojami; 2. pielikums -

brīvprātīgi piemērojami).

9. attēls

ZPI dinamika preču, pakalpojumu un

būvdarbu grupām

2016.-2024. gadā (milj. euro bez PVN)

Avots: IUB dati

10. attēls

MK noteikumu Nr. 353 obligātu un

brīvprātīgi piemērojamo grupu ZPI dinamika

2016.-2024. gadā (milj. euro bez PVN)

Avots: IUB dati

Skatot ZPI piemērošanas progresu no piegādātāju puses, nav

iespējams precīzi izvērtēt tos piegādātājus, kas uzvarējuši

finansiāli lielākos iepirkumos (tai skaitā ar ZPI principiem), jo

paziņojumos par iepirkumu rezultātiem, kur uzvarētājs ir personu

apvienība, tiek norādīti visi apvienības dalībnieki, bet ir

zināma tikai iepirkuma kopējā līgumsumma. Līdz ar to dati par

uzņēmumiem, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumus, ir

neprecīzi, jo katram apvienības dalībniekam tiek atlasīta šī

iepirkuma kopējā līgumsumma. Tā pat vispārīgās vienošanās

gadījumā pretendents kā uzvarētājs tiek norādīts pie visa kopējā

iepirkuma apjoma, bet faktiski pasūtījums līguma ietvaros nav

garantēts pilnā līguma apjomā un faktiskā izpilde var būtiski

atšķirties no līgumsummas.

Izvērtējot uzņēmumus pēc iepirkumu daļu skaita, var redzēt, ka

pēc iepirkumu daļu skaita nozīmīgākie uzņēmumi ir pārtikas

produktu izplatītāji. To parāda 7. tabula.

7. tabula

"TOP 10" uzņēmumi, kas

uzvarējuši pēc iepirkumu daļu skaita

2024. gadā (iepirkumi ar ZPI principiem)

Uzvarējušā uzņēmuma

nosaukums

Iepirkumu daļu skaits

2024. gadā

Uzņēmums bijis arī

2023. g. "TOP 10" un iepirkumu daļu

skaits

SIA "Laki

fruit"

SIA "Lanekss"

181

SIA "Sanitex"

177

SIA "Marijas

centrs"

SIA "Rēzeknes gaļas

kombināts"

SIA

"Transporent"

SIA "RCG

Lighthouse"

SIA "Biroteh"

AS "Latgales

piens"

SIA "Baltic Restaurants

Latvia"

SIA "Valks"

SIA "Autolux

Latvia"

Avots: IUB dati

Izskatot valsts institūciju iepirkumu struktūru pēc iepirkumu

skaita un līgumcenām, būtisku iepirkumu daļu sastāda būvniecības

darbi, galvenokārt valsts lielo kapitālsabiedrību, valsts

nodrošinājuma institūciju un universitāšu iepirkumi. Lielāko

iepircēju galvgalī tradicionāli atrodas VSIA "Latvijas

Valsts ceļi", VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Pēc

vairāku gadu klātbūtnes TOP iestāžu sarakstā, 2024. gadā tajā

vairs nav AS "Latvijas valsts meži" un VDAA, kas

nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju. Valsts institūciju un

kapitālsabiedrību uzskaitījums, kas 2024. gadā visvairāk

veikušas iepirkumus ar iekļautiem ZPI principiem finansiālā

izteiksmē ir apkopots 8. tabulā un pēc iepirkumu skaita 9.

tabulā.

8. tabula

"TOP 10" valsts

institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2024. gadā rīkojušas

iepirkumus, ievērojot ZPI

(pēc kopējās līgumcenas)

Valsts institūcijas

nosaukums

Kopējā līgumcena 2024. gadā

euro, bez PVN

Institūcija bijusi arī

2023. g. "TOP 10" un kopējā līgumcena

euro, bez PVN

SIA "Eiropas dzelzceļa

līnijas"

3 698 833 521

VSIA "Latvijas Valsts

ceļi"

36 302 918

258 249

235

VAS "Valsts nekustamie

īpašumi"

11 566 009

15 598 261

Rīgas Stradiņa

universitāte

9 108 038

Nodrošinājuma valsts

aģentūra

8 013 603

14 381 509

VAS "Ceļu satiksmes

drošības direkcija"

2 643 901

Valsts ieņēmumu dienests

2 548 822

Valsts robežsardze

2 400 000

Latvijas Banka

2 247 574

Valsts vides dienests

2 203 183

Avots: IUB dati

9. tabula

"TOP 10" valsts

institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2024. gadā rīkojušas

iepirkumus, ievērojot ZPI

(pēc iepirkumu skaita)

Valsts institūcijas

nosaukums

Iepirkumu skaits

2024. gadā

Institūcija bijusi arī

2023. g. "TOP 10" un iepirkumu skaits

Latvijas Banka

VSIA "Latvijas Valsts

ceļi"

VAS "Ceļu satiksmes

drošības direkcija"

Valsts vides dienests

Rīgas Tehniskā

universitāte

Valsts ieņēmumu dienests

Latvijas Biozinātņu un

tehnoloģiju universitāte

Rīgas Stradiņa

universitāte

VSIA "Paula Stradiņa

klīniskā universitātes slimnīca"

Nodrošinājuma valsts

aģentūra

Avots: IUB dati

Saskaņā ar IUB sniegto informāciju attiecībā par pašvaldību un

pašvaldību institūciju veiktajiem iepirkumiem pašvaldību sektorā

lielāko daļu iepirkumu gan pēc skaita, gan līgumcenām sastāda

pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumi, kā

arī būvniecības un infrastruktūras attīstības iepirkumi. Minētā

informācija pēc līgumcenām un iepirkumu skaita ir apkopota 10. un

11. tabulā.

10. tabula

"TOP 10" pašvaldības un

pašvaldību institūcijas, kuras visvairāk 2024. gadā rīkojušas

iepirkumus,

ievērojot ZPI (pēc līgumcenas)

Pašvaldības iestādes

nosaukums/gads

Kopējā līgumcena 2024. gadā

euro, bez PVN

Iestāde bijusi arī 2023. g.

"TOP 10" un kopējā līgumcena euro, bez

PVN

Rīgas valstspilsētas

pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvalde

62 995 767

44 647 333

Jūrmalas valstspilsētas

administrācija

50 244 218

Valmieras novada

pašvaldība

43 956 531

26 227 398

Daugavpils valstspilsētas

pašvaldība

30 391 667

25 774 156

Rīgas valstspilsētas

pašvaldības Labklājības departaments

19 581 779

Ķekavas novada

pašvaldība

9 336 534

Aizkraukles novada

pašvaldība

7 788 771

Jelgavas novada

pašvaldība

7 744 130

32 308 991

Ogres novada pašvaldība

6 641 125

8 552 020

Liepājas valstspilsētas

pašvaldība

6 412 233

12 757 073

Avots: IUB dati

11. tabula

"TOP 10" pašvaldības un

pašvaldību institūcijas, kuras visvairāk 2024. gadā rīkojušas

iepirkumus,

ievērojot ZPI (pēc iepirkumu skaita)

Pašvaldības iestādes

nosaukums/gads

Iepirkumu skaits 2024.

gadā

Iestāde bijusi arī

2023. g. "TOP 10" un iepirkumu skaits

Rīgas valstspilsētas

pašvaldības

Valmieras novada

pašvaldība

Aizkraukles novada

pašvaldība

Daugavpils valstspilsētas

pašvaldība

Smiltenes novada

pašvaldība

Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldība

Augšdaugavas novada

pašvaldības Centrālā pārvalde

Liepājas valstspilsētas

pašvaldība

Tukuma novada pašvaldība

Madonas novada

pašvaldība

Jelgavas novada

pašvaldība

Ķekavas novada

pašvaldība

Preiļu novada pašvaldība

Avots: IUB dati

2.2. Pārskats

par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros

veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

Dati par SPSIL ietvaros veiktajiem ZPI ir pieejami kopš 2016.

gada. Taču gadījumu skaits ir mazs, tādēļ katra atsevišķa

gadījuma raksturlielumi būtiski ietekmē kopējo, statistisko ainu,

kas apgrūtina vispārīgu secinājumu izdarīšanu. 2024. gadā SPSIL

ietvarā turpinājis augt ZPI iepirkumu apjoms finanšu izteiksmē,

sasniedzot 124 milj. euro (19,4%), bet samazinājies pēc

iepirkumu skaita (9,5%). (skatīt 12. tabulu un 11 . attēlu).

12. tabula

ZPI dinamika salīdzinājumā ar

kopējo iepirkumu dinamiku SPSIL ietvarā 2016.-2024.gadā

Gads

Iepirkumu skaits

Līgumcena (milj. euro bez PVN)

Kopā

ZPI

ZPI īpatsvars

(%)

Kopā

ZPI

ZPI īpatsvars

(%)

2016

121

8,3

655

131

20,0

2017

118

6,8

238

2,0

2018

164

10,4

431

107

24,8

2019

138

11,6

590

11,1

2020

104

11,5

284

6,1

2021

144

9,0

332

6,2

2022

240

11,7

685

11,7

2023

282

13,5

611

12,9

2024

221

9,5

640

124

19,4

Avots: IUB dati

11. attēls

ZPI dinamika salīdzinājumā ar

kopējo iepirkumu dinamiku SPSIL ietvarā 2016.-2024. gadā (skaits

un %; milj. euro un %)

Avots: IUB dati

Apskatot SPSIL ietvaros veikto iepirkumu datus sadalījumā pa

iepirkumu veidiem (skatīt 13. tabulu) var secināt, ka rādījumi pa

gadiem ir ļoti mainīgi arī izdalīto grupu ietvaros. Mazais

statistisko gadījumu skaits kombinācijā ar katra atsevišķā

gadījuma lielo finansiālo ietilpību veicina rezultātu augstu

svārstīgumu.

13. tabula

SPSIL ietvaros veiktās iegādes pēc

iepirkumu veida 2016.-2024. gadā

Gads

Kopējā līgumcena

(milj. euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016

132,5

353,0

169,8

655,2

2017

51,6

147,5

39,0

238,1

2018

181,5

118,8

131,0

431,3

2019

108,1

420,3

62,0

590,3

2020

123,5

122,4

38,2

284,0

2021

124,5

151,5

56,0

331,9

2022

176,8

467,9

40,7

685,4

2023

231,8

281,2

97,5

610,5

2024

214,3

350,4

75,3

640,1

Gads

ZPI kopējā

līgumcena (milj. euro bez PVN)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016

121,9

9,2

0,0

131,1

2017

0,0

2,8

1,9

4,7

2018

90,0

16,1

0,8

106,9

2019

43,9

15,7

5,7

65,3

2020

0,7

8,1

8,5

17,3

2021

0,8

18,2

1,5

20,5

2022

21,4

53,6

5,2

80,2

2023

31,0

40,7

6,9

78,7

2024

59,0

63,8

1,4

124,2

Gads

ZPI īpatsvars

(%)

Būvdarbi

Piegāde

Pakalpojumi

Kopā

2016

92,0

2,6

0,0

20,0

2017

0,0

1,9

4,9

2,0

2018

49,6

13,5

0,6

24,8

2019

40,6

3,7

9,2

11,1

2020

0,6

6,6

22,2

6,1

2021

0,6

12,0

2,8

6,2

2022

12,1

11,4

12,9

11,7

2023

13,4

14,5

7,1

12,9

2024

27,5

18,2

1,8

19,4

Avots: IUB dati

SPSIL ietvarā pēc

līgumcenas 2024. gadā ir uzlabojušies rādītāji par

būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu (projektēšana,

inženiertehniskās pārbaudes, infrastruktūras iekārtu piegāde) ZPI

iepirkumiem, sasniedzot 27,5%, jeb 59 milj. euro no kopējā

apjoma 214,3 milj. euro. ZPI īpatsvars preču grupā

pieaudzis gan procentuāli (no 14,5 % līdz 18,2%), gan finanšu

izteiksmē (no 40,7 milj. euro līdz 63,8 milj,

euro), bet pakalpojumu grupā samazinājies no 7,1% uz

1,8%.

SPSIL ietvarā pēc

iepirkumu skaita 2024. gadā, samazinoties gan kopējam

iepirkumu skaitam līdz 21 (2023. gadā - 38) no kopējiem 221

(2023. gadā - 282), ZPI īpatsvars (2023. gadā - 13,5%)

samazinājies līdz 9,5%. Skatīt 11. attēlu.

2.3. Pārskats

par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem

publiskiem iepirkumiem

Paralēli PIL un SPSIL noteiktajai kārtībai valsts un

pašvaldību iestādes veic iepirkumus EIS. EIS darbību no 2009.

gada 1. jūnija nodrošina VDAA saskaņā ar Ministru kabineta 2009.

gada 1. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par Īpašu uzdevumu ministra

elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju".

VDAA slēdz vispārīgās vienošanās ar piegādātājiem ar mērķi

nodrošināt publisku standartizētu preču un pakalpojumu iepirkuma

procedūru rīkošanu un iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos)

slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi EIS e-katalogu

apakšsistēmas lietotājiem. Atbilstoši centralizēto iepirkumu

procedūru rezultātiem EIS nodrošina piegādātājiem iespēju vienā

vai vairākos Latvijas Republikas piegādes reģionos piedāvāt

preces EIS reģistrētajiem pircējiem par cenām, kas nepārsniedz

attiecīgo centralizēto konkursu piedāvājumos norādīto. EIS paredz

arī vairākus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt arī šaura

profila uzņēmumiem iespējas veiksmīgi piedāvāt savas preces un

pakalpojumus, piemēram, iespēja EIS piedāvāt preces tikai kādā

atsevišķā iepirkuma priekšmeta daļā, vai tikai vienu preci vienā

iepirkuma priekšmeta daļā.

Attiecība starp ZPI un kopējo iepirkumu līgumcenu EIS atainota

14. tabulā un 12. attēlā, kas parāda, ka pirkumu apjoms EIS 2024.

gadā turpinājis augt, sasniedzot 167 milj. euro bez PVN

(2023. gadā - 157 milj. euro). ZPI īpatsvars EIS pirkumos

2024. gadā samazinājies līdz 12,7%.

14. tabula

ZPI attiecība pret kopējiem

veiktiem pirkumiem EIS 2016.-2024. gadā

Gads

Kopējā

līgumcena (milj. euro bez PVN)

ZPI līgumcena

(milj. euro bez PVN)

ZPI līgumcenas

īpatsvars (%)

2016

9,2

2017

16,9

2018

20,9

2019

19,6

2020

106

16,5

2021

132

21,1

2022

135

25,2

2023

157

22,3

2024

167

12,7

Avots: VDAA dati

12. attēls

ZPI attiecība pret kopējiem

veiktiem pirkumiem EIS 2023. gadā

Avots: VDAA dati

Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka prasību kopums EIS zaļajos

katalogos iekļautajām precēm ir augstāks, nekā noteiktie vides

aizsardzības kritēriji iepirkumos MK noteikumu Nr. 353 ietvaros.

Piemēram, saimniecības preču katalogā ir noteiktas prasības

higiēnas papīram līdzīgi kā biroja papīram, attiecībā uz

ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikātu izejvielu ieguvē, kas

nosaka augstākas prasības nekā MK noteikumu Nr. 353 prasības.

Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts

15. tabulā un 13. attēlā.

Salīdzinoši ar 2022. gadu 2023. gadā ZPI preču katalogu

īpatsvari kopējā apjomā tradicionāli ir svārstīgi.

Būtiskākais samazinājums procentuālā izteiksmē ir bijis

datortehnikas preču grupā (-45,1%), kur iepirkuma apjoms

nokrities no 30,3 milj. euro 2023. gadā uz 16,6 milj.

eiro 2024. gadā. Tāpat būtisks īpatsvara kritums par 40,3%

bijis demonstrācijas iekārtu grupā, lai gan šī grupa nav

finansiāli ietilpīga. Procentuāli iespaidīgu pieaugumu uzrāda

pārtikas preču grupa (+ 55,6%), bet arī šī nav starp finansiāli

ietilpīgākajām grupām un pārtikas preču iepirkumos EIS nav biežāk

izvēlētā metode. Iepriekšējos trīs gados novērotā EIS ietvaros

iepirktā apjoma pieauguma tendence 2024. gadā ir pārtrūkusi

(skatīt 14. tabulu), kopējam ZPI apjomam samazinoties līdz 21,2

milj. euro. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas

atbilst ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā.

15. tabula

ZPI iepirkumu līgumcenas pa preču

grupām EIS 2023. un 2024. gados

Preču grupa

ZPI summa (milj.

euro bez PVN)

Īpatsvars (%)

2022/2023

2023.

2024.

2023.

2024.

Pieaugums (%)

Servertehnika

0,1

0,6

Datortehnika

30,3

16,6

86,2

78,4

- 45,1

Demonstrācijas iekārtas

1,1

0,7

3,1

- 40,3

Drukas iekārtas

0,9

1,1

2,6

5,1

19,2

Kancelejas preces un biroja

papīrs

1,7

1,5

5,0

6,9

- 14,2

Medicīnas preces

0,1

0,3

0,4

- 20,2

Pārtikas preces

0,3

0,5

1,0

2,2

55,6

Saimniecības preces

0,6

0,7

1,8

3,4

19,5

KOPĀ

35,1

21,2

100

100,0

- 39,3

Avots: VDAA dati

13. attēls

ZPI iepirkumi EIS 2024. gadā pa

preču grupām (preču grupu īpatsvars % pēc līgumcenas

euro)

Avots: VDAA dati

Lai gan EIS ir izveidota un tiek uzturēta ar mērķi nodrošināt

vienkāršu un ērtu iespēju pasūtītājiem iegādāties standartizētas

preces neveicot publisko iepirkumu procedūras, tomēr pirkumu

apjoms EIS ir nemainīgi zems un 2024. gadā saglabājies

iepriekšējo gadu vidējā līmenī 3,1% (skatīt 2. tabulu un

2. attēlu). Jāatzīmē, ka EIS nevar iegādāties būvdarbu,

projektēšanas darbus un citus pakalpojumus (izņemot atsevišķus

programmēšanas darbus), jo EIS tiek nodrošinātas Ministru

kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 816 "Publisko

elektronisko iepirkumu noteikumi" 1. pielikumā

noteiktās preču un pakalpojumu grupas. EIS tiek piedāvāta arī kā

platforma citām centralizētu iepirkumu institūcijām e-katalogu

izvietošanai, ko izmanto, piemēram, Nacionālais veselības

dienests, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Valsts

aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs. Tomēr arī

standartizēto preču segmentā, kur EIS katalogi nodrošina plašu

preču klāstu, pasūtītāji bieži izvēlas paši veikt publiskās

iepirkumu procedūras. Šīs rīcības iemeslu izpēte ir ārpus šā

ziņojuma uzdevuma tvēruma.