Plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai 2024.–2029. gadam
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums palīdz saprast patērētāja tiesības, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumus, atteikuma un atlīdzības situācijas.
Plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai 2024.–2029. gadam — viss teksts
1Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, plāna izpildē iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
1Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu un līdz kārtējā gada 1. martam iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par plāna pasākumu izpildi.
1Plāna kopsavilkums
2Plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Eiropas aprūpes stratēģiju1 un Eiropas Komisijas Padomes ieteikumu par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei2 (turpmāk – EK Padomes ieteikums). Vienlaikus plāns ir izstrādāts gan saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) apstiprinātajām "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam"3 (turpmāk – Pamatnostādnes), gan ņemot vērā Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānā 2022.–2024. gadam iekļauto4, nodrošinot izvirzīto mērķu sasniegšanu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībā un pieejamībā.
3Gan Eiropā kopumā, gan Latvijā, palielinās iedzīvotāju dzīvildze, taču gadījumos, kad fiziskā un garīgā veselība ir būtiski pasliktinājusies, personas kļūst atkarīgas no līdzcilvēku palīdzības. Līdz ar to sociālās aizsardzības sistēmās arvien lielākam cilvēku skaitam un ilgstošākā posmā ir nepieciešama ilgtermiņa aprūpe.
4Eiropas sociālo tiesību 18. pīlārā5 ir uzsvērtas tiesības uz kvalitatīviem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu, jo īpaši aprūpei mājās un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, pievēršot uzmanību piekļuvei, pakalpojumu kvalitātei un ilgtspējai.
5EK Eiropas aprūpes stratēģija un EK Padomes ieteikums nosaka nepieciešamību ES dalībvalstīm uzlabot ilgtermiņa aprūpes sociālās aizsardzības piemērotību, lai veicinātu, ka šie pakalpojumi ir savlaicīgi, visaptveroši un cenu ziņā pieejami. EK Padomes ieteikums paredz ES dalībvalstīm sagatavot un iesniegt EK valsts rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi šā ieteikuma īstenošanai, ņemot vērā valsts, reģionālos un vietējos apstākļus, kā arī turpmāk paredzēts iesniegt regulārus progresa ziņojumus EK.
6Tā kā Latvijas likumdošanā ilgtermiņa aprūpes termina skaidrojums vēl nav reglamentēts, tad Plāna izstrādē Labklājības ministrija ir vadījusies pēc ekspertu darba grupā6 saskaņotā termina skaidrojuma - "Ilgtermiņa aprūpe ir pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu dēļ nepieciešams ilgstošs vai pastāvīgs atbalsts pašaprūpes un ikdienas darbībās vai darbībās, kas saistītas ar neatkarīgu dzīvi. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi var tik sniegti institūcijā (ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pansijās) vai personas dzīvesvietā (aprūpes mājās, dienas aprūpes centra, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums)".
7Ņemot vērā to, ka Pamatnostādnēs ir detalizēti analizēta esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā, identificēti galvenie izaicinājumi un nepieciešamie pasākumi, Plānā netiek iekļauta minētā informācija. Esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā ir analizēta arī "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas gala ietekmes novērtējumā"7. Tāpat Plānā netiek atsevišķi izvirzīti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, jo tie ir norādīti Pamatnostādņu 3. sadaļā "Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji" rādītājos "2. Politikas rezultāts: Nodrošināti iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši, kvalitatīvi un efektīvi sociālie pakalpojumi" un "5. Politikas rezultāts: Nodrošināta efektīva sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldība".
8Lai arī lielāka uzmanība Latvijā tiek pievērsta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstībai, nevar noliegt, ka nepieciešama arī kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu nodrošināšana klientiem, kuru pilnvērtīga aprūpe mājās ir neefektīva un apgrūtinoša. Tādējādi Plānā tiek ietverti gan pasākumi sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībai, gan pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā kvalitātes uzlabošanai, jo īpaši integrēto (sociālās aprūpes un veselības aprūpes) pakalpojumu attīstībai. Tāpat Plānā ir ietverti pasākumi gan formālo, gan neformālo aprūpētāju kapacitātes stiprināšanai un digitālo rīku izmantojamības palielināšanai ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pārvaldībā, uzraudzībā.
9Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no valsts budžeta vai ES fondu līdzekļiem, kā arī pašvaldību līdzekļiem atbilstoši katras pašvaldības finanšu iespējām. Atsevišķiem pasākumiem šobrīd nav iespējams izdalīt konkrētu finansējumu, jo to īstenošana izriet no lielāka pasākuma vai tiek nodrošināta esošās valsts budžeta iestādes amatalgas/administratīvās kapacitātes ietvaros. Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ES fondu līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2029. gadam). Plāna pasākumu norādītais finansējums, kas tiek paredzēts no šiem avotiem, vēl var mainīties ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā un ir norādīts indikatīvi.
10Labklājības ministrija 2024. gada 26. jūlijā iesniedza Plānu izskatīšanai Ministru kabinetā, un tajā bija norādīts pasākumiem nepieciešamais papildu finansējums arī 2025. gadā. 2024. gada 25. septembrī saņemts Ministru prezidentes uzdevums, ņemot vērā Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" (24-TA-226) un saistībā ar to pieņemtos lēmumus (Ministru kabineta 19.09.2024. ārkārtas sēdes protokols Nr. 38 2. §), aktualizēt Plāna projektu attiecībā uz tajā ietvertajiem pasākumiem un tiem nepieciešamo valsts budžeta finansējumu un iesniegt precizēto plāna projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
11Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīs Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirts vai tiks piešķirts daļēji, tad plāna izpildē iesaistītās institūcijas nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
12Plāna ieviešanai kopā 2026. un 2027. gadā būtu nepieciešami papildus līdzekļi 77 938 427 euro apmērā un turpmāk ik gadu 39 652 797 euro apmērā, t.sk.:
131) 2026. gadā – 10 832 630 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets);
142) 2027. gadā – 13 933 131 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets);
153) 2028. gadā un turpmāk ik gadu 13 066 464 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets).
16Daļu no pasākumiem iespējams finansēt esošo finanšu līdzekļu ietvaros 2024. gadā – 236 183 391 euro, 2025. gadā 281 254 746 euro, 2026. gadā 262 827 288 euro, t.sk. valsts budžets:
171) 2024. gadā – 46 871 196 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 28 837 782 euro);
182) 2025. gadā – 78 892 774 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 60 864 360 euro);
193) 2026. gadā – 40 216 600 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 22 084 766 euro). Plāns pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts EK un Labklājības ministrija regulāri apkopos iesaistīto pušu informāciju par Plāna pasākumu izpildi un iesniegs progresa ziņojumus EK8, pirmo progresa ziņojumu iesniedzot jau 2024. gada jūnijā.
20Plāns pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts EK un Labklājības ministrija regulāri apkopos iesaistīto pušu informāciju par Plāna pasākumu izpildi un iesniegs progresa ziņojumus EK9, pirmais progresa ziņojums par plāna virzību tika sniegts jau 2024. gada jūnijā.
1Situācijas apraksts
2Sociālās aizsardzības sistēma Eiropā ir izveidota, lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību pret riskiem un vajadzībām, kas saistītas ar bezdarbu, slimībām un veselības aprūpi, invaliditāti, vecumu, sociālo atstumtību u.c. Palielinoties paredzamajam dzīves ilgumam, arvien vairāk cilvēku sasniedz vecumu, kad fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanās padara viņus atkarīgus no citu palīdzības. Sociālās aizsardzības sistēmām arvien lielākam cilvēku skaitam un ilgstošākā posmā ir jānodrošina ilgtermiņa aprūpe. Tas ietekmē ilgtermiņa aprūpes izdevumus, kas pieaug straujāk nekā veselības aprūpei un pensijām novirzītais finansējums. Tiek prognozēts, ka to cilvēku skaits Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), kuriem nepieciešama ilgtermiņa aprūpe, pieaugs no 30,8 miljoniem 2019. gadā līdz 38,1 miljonam 2050. gadā10.
3Ilgtermiņa aprūpei ir būtiska sociāla un ekonomiska nozīme. Tā palīdz ne tikai nodrošināt cienīgu dzīvi un labbūtību tiem, kam vajadzīga aprūpe, un aizsargāt viņu pamattiesības, bet arī samazina nevienlīdzību, tādējādi uzlabojot sociālo taisnīgumu un paaudžu solidaritāti. Ieguldījumiem ilgtermiņa aprūpē ir ekonomiska atdeve, jo rada jaunas darbvietas un atslogo cilvēkus, kuri aprūpē ģimenes locekļus.
4Tādēļ Eiropas sociālā politika ir mērķtiecīgi vērsta uz ieguldījumu cilvēkos, lai stiprinātu cilvēku prasmes un spējas un atbalstītu viņus pilnvērtīgi piedalīties nodarbinātībā un sociālajā dzīvē. Eiropas sociālās politikas vispārējie mērķi atspoguļoti stratēģijā "Eiropa 2020"11 un nodrošina iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principi nosaka virzību uz spēcīgu sociālo Eiropu un pauž principus un tiesības, kam ir būtiska nozīme taisnīgas un labi funkcionējošas labklājības sistēmas nodrošināšanā, īstenojot taisnīgumu, iekļautību un vienlīdzīgas iespējas12. Eiropas sociālo tiesību 18. pīlārā5 ir uzsvērtas tiesības uz kvalitatīviem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu, jo īpaši aprūpei mājās un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, pievēršot uzmanību piekļuvei, pakalpojumu kvalitātei un ilgtspējai.
5Savukārt, EK Eiropas aprūpes stratēģija un EK Padomes ieteikums nosaka pasākumus kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamībai visā ES un situācijas uzlabošanai gan aprūpes saņēmējiem, gan aprūpes sniedzējiem.
6Eiropas aprūpes stratēģija vērsta uz kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību ES dalībvalstīs un situācijas uzlabošanu gan aprūpes saņēmējiem, gan aprūpes sniedzējiem, paredzot šādus principus:
7• aprūpes pakalpojumi ir jāpaplašina, lai apmierinātu gan esošās, gan nākotnes vajadzības pēc aprūpes, vienlaikus uzlabojot arī aprūpes kvalitāti un cenas pieņemamību;
8• uz konkrētu cilvēku vērsta pieeja nozīmē piedāvāt dažādu pakalpojumu izvēli atbilstoši cilvēku vajadzībām un uzlabot pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi mājās un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem;
9• ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi, kas ir sekmīgi integrēti veselības aprūpē un nodrošina labus aprūpes risinājumus, tajā skaitā cilvēkiem, kam ir vajadzīga paliatīvā aprūpe, uzlabo dzīves kvalitāti un veselības rezultātus, un var veicināt izmaksu lietderību, palīdzot samazināt slogu slimnīcām un citām veselības aprūpes iestādēm;
10• inovatīvi digitāli risinājumi, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, palīgtehnoloģijas, tele-aprūpe, mākslīgais intelekts un robotika var uzlabot kvalitatīvu, cenas ziņā pieņemamu aprūpes pakalpojumu pieejamību un veicināt neatkarīgu dzīvi.
11EK Padomes ieteikums nosaka nepieciešamību ES dalībvalstīm uzlabot ilgtermiņa aprūpes piemērotību, lai veicinātu, ka šie pakalpojumi ir savlaicīgi, visaptveroši un cenu ziņā pieejami, tai skaitā:
12• paplašināt ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu piedāvājumu, tostarp attīstot un uzlabojot aprūpi mājās un kopienā balstītu aprūpi;
13• mazināt teritoriālās atšķirības, tostarp izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un digitālos risinājumus;
14• izstrādāt ilgtermiņa aprūpes kvalitātes sistēmu, lai veicinātu pakalpojumu kvalitāti;
15• nodrošināt taisnīgus darba apstākļus un prasmju pilnveidi aprūpes darbiniekiem;
16vatbalstīt neformālos aprūpētājus, nodrošinot mācības, konsultācijas, psiholoģisku un cita veida atbalstu;
17• palielināt saskaņotību ar citām politikas jomām, uzlabot datu vākšanu un ilgtermiņa aprūpes vajadzību prognozēšanu.
18EK Padomes ieteikums paredz ES dalībvalstīm sagatavot un iesniegt EK valsts rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi šā ieteikuma īstenošanai, ņemot vērā valsts, reģionālos un vietējos apstākļus, kā arī turpmāk paredzēts iesniegt regulārus progresa ziņojumus EK.
19Tādēļ Plāns ir izstrādāts saskaņā ar EK Eiropas aprūpes stratēģiju un EK Padomes ieteikumu. Vienlaikus plāns ir izstrādāts gan saskaņā ar pamatnostādnēm, gan ņemot vērā Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānā 2022.–2024. gadam iekļauto13, nodrošinot izvirzīto mērķu sasniegšanu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībā un pieejamībā.
20EK Padomes ieteikums kā ilgtermiņa aprūpes termina skaidrojumu nosaka - "ilgtermiņa aprūpe ir pakalpojumu un palīdzības klāsts cilvēkiem, kuri ilgstošas garīgas un/vai fiziskas nespējas un/vai invaliditātes dēļ ir atkarīgi no palīdzības ikdienas darbībās un/vai kuriem ir vajadzīga pastāvīga aprūpe". Tā kā Latvijas likumdošanā ilgtermiņa aprūpes termina skaidrojums vēl nav reglamentēts, tad Plāna izstrādē Labklājības ministrija ir vadījusies pēc ekspertu darba grupā14 saskaņotā termina skaidrojuma – "Ilgtermiņa aprūpe ir pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu dēļ nepieciešams ilgstošs vai pastāvīgs atbalsts pašaprūpes un ikdienas darbībās vai darbībās, kas saistītas ar neatkarīgu dzīvi. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi var tik sniegti institūcijā (ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pansijās) vai personas dzīvesvietā (aprūpes mājās, dienas aprūpes centra, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums)".
21Latvijas sociālās politikas mērķis15 ir palielināt sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību, veicināt personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, vienlaikus uzlabojot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās sniegto pakalpojumu kvalitāti atbilstoši personas individuālajām vajadzībām un pašaprūpes spējām.
22Pamatnostādnes paredz sekmēt iedzīvotāju sociālo aizsardzību, mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstīt pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un juridiskā atbalsta sistēmu un tajās iekļautie pasākumi sekmē modernas un pieejamas sociālo pakalpojumu sistēmas izveidi, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā. Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.–2024. gadam nosaka īstermiņā veicamos pasākumus, lai sekmētu vienmērīgu, personu vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu attīstību.
23Ņemot vērā to, ka Pamatnostādnēs ir detalizēti analizēta esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā, identificēti galvenie izaicinājumi un nepieciešamie pasākumi, Plānā netiek iekļauta minētā informācija. Esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā ir analizēta arī "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas gala ietekmes novērtējumā"16. Tāpat Plānā netiek atsevišķi izvirzīti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, jo tie ir norādīti Pamatnostādņu 3. sadaļā "Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji" rādītājos "2. Politikas rezultāts: Nodrošināti iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši, kvalitatīvi un efektīvi sociālie pakalpojumi" un "5. Politikas rezultāts: Nodrošināta efektīva sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldība".
24Plāns tika prezentēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 2024. gada 24. janvārī, kur tika konceptuāli atbalstīta tā tālākā virzība.
25Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, ir vērojamas būtiskas sabiedrības novecošanās pazīmes, rezultātā pieaug arī pieprasījums pēc ilgtermiņa aprūpes. Mazinoties neformālo aprūpētāju ieguldījumam piederīgo aprūpē demogrāfisko tendenču un migrācijas pieauguma dēļ, pieaug pieprasījums pēc profesionālas ilgtermiņa aprūpes. Taču sociālo pakalpojumu pārklājums valstī ir nevienmērīgs un, pagarinoties dzīvildzei, t.sk. personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, pieaug pieprasījums pēc ar veselības aprūpi integrētiem sociālajiem pakalpojumiem. Pieaugot vispārējam labklājības līmenim, pieaug arī prasības sociālās aprūpes pakalpojumam un klienta dzīves kvalitātei. Tādējādi sociālas aprūpes pakalpojuma sniedzējs ir spiests veikt dažādus pakalpojuma kvalitātes uzlabošanas pasākumus, veidot plašāku pasākumu apjomu, taču tas noved pie pakalpojuma cenas palielināšanās. Tāpat attīstās arī dažādu digitālo risinājumu pielietojums gan sociālo pakalpojuma organizēšanas, gan pakalpojumu sniegšanas procesos. Digitālie risinājumi samazina personāla patērēto laiku klienta vajadzību izvērtēšanā, nepieciešamo pasākumu plānošanā, informācijas apritē gan starp vienas institūcijas darbiniekiem, gan starpinstitucionālajā sadarbībā.
26Ievērojot ilgtermiņa aprūpes klientu vajadzības, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta starpinstitucionālajai sadarbībai un integrētu (sociālo un veselības aprūpes) pakalpojumu veidošanai. Lai nodrošinātu paliatīvās aprūpes pacientiem pieejamu, uz vajadzībām orientētu aprūpi, Veselības ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju īstenoja pasākumus jauna valsts apmaksāta pakalpojuma - mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā - ieviešanai, izstrādājot ne tikai pakalpojuma saturu, kā arī organizēšanas un finansēšanas kārtību, bet arī pakalpojumu sniedzēju atlases kritērijus. Jaunais pakalpojums ir līdzvērtīgs hospisa tipa aprūpei pacientiem ar ierobežoti dzīvildzi, integrēti un starpsektorāli nodrošinot gan nepieciešamo aprūpi, gan arī nepieciešamo psihoemocionālo atbalstu, cieņpilnu attieksmi un rūpes pacienta dzīvesvietā. 2023. gadā izstrādāts un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums par pakalpojuma attīstību un ieviešanu ("Par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā attīstību", izskatīts Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdē prot. Nr. 38/96. §, 23-TA-1434)), savukārt pakalpojuma sniegšana uzsākta ar 2024. gada 1. janvāri, vienlaikus arī Ministru kabineta noteikumu līmenī nosakot pakalpojuma apjomu, saturu, finansēšanas un organizēšanas kārtību17.
27Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk – SAC), kurā ir 49 un vairāk pilngadīgo klientu vietas, ir jāveido struktūrvienība veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai (veselības punkts). Minētais nosacījums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Lai nodrošinātu normas izpildi, no valsts budžeta līdzekļiem bija plānots līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldībām plānots izmaksāt vienreizējas mērķdotācijas veselības punktu izveidei Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajās valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un tajās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kuras nodrošina šādus pakalpojumus uz tāda līguma pamata, kas noslēgts ar valsti vai pašvaldību. Tomēr ņemot vērā ekonomisko situāciju, minētā mēŗkdotācija netika piešķirta, līdz ar to tiek risināts jautājums par grozījumu veikšanu un minētā termiņa pagarināšanu uz vienu gadu. Tādējādi tiek plānots būtiski uzlabot veselības aprūpes pieejamību, samazinot nepieciešamību uzturēties stacionārā. Līdz ar veselības punktu izveidi plānots uzsākt sadarbību ar veselības aprūpes jomu integratīvas darba organizācijas un finansēšanas modeļa izstrādē, paredzot arī minētā finansēšanas modeļa aprobēšanu SAC klientiem. Atkarībā no aprobēšanas rezultātiem, tiks izvērtēts esošais normatīvo aktu regulējums un pilnveidots atbilstoši gūtajiem secinājumiem.
28Ar ES fondu atbalstu attīstās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība pensijas vecuma personām, t.sk. personām ar demenci, personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem. Nevalstiskajām organizācijām un citu organizāciju veidotajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir iespējas attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, personu vajadzībām piemērotu pakalpojumu veidošanu, kā arī nodrošināt saviem speciālistiem mācības un supervīzijas.
29Lai arī lielāka uzmanība tiek pievērsta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstībai, nevar noliegt, ka nepieciešama arī kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu nodrošināšana klientiem, kuru pilnvērtīga aprūpe mājās ir neefektīva un apgrūtinoša. Tādējādi, piemēram, Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros tiek plānota SAC pakalpojumu pensijas vecuma personām (t.sk. ar demenci) modernizācija, dodot iespēju veidot ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vietas18. Minētā pasākuma ietvaros ir izstrādāts tipveida būvprojekts kotedžas tipa ēkām, sagatavota būvprojekta tehniskā dokumentācija, lai veiktu nepieciešamos būvdarbus, aprīkotu ēkas un uzsāktu pakalpojumu sniegšanu komfortablos apstākļos gan senioriem, gan darbiniekiem.
30Ja vien ir iespējams, klients ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (t.sk. ar demenci) cenšas palikt savā ierastajā dzīvesvietā, kur nereti viss piederīgā aprūpes slogs gulstas uz ģimenes locekļiem, pamatā uz sievietes pleciem. Taču neformālajiem aprūpētājiem bieži trūkst nepieciešamo zināšanu un iemaņu. Tādējādi tiek plānots nodrošināt mācības un veidot atbalsta sistēmu neformālajiem aprūpētājiem, lai uzlabotu viņu sniegtās aprūpes kvalitāti, paplašinātu zināšanas par slimību ietekmi uz personu un mazinātu neformālo aprūpētāju izdegšanu.
31Saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem sociālo pakalpojumu jomā klients un viņa apgādnieki maksā par sociālās aprūpes pakalpojumiem. No samaksas par sociālās aprūpes pakalpojumu ir atbrīvotas trūcīgas personas. Ja klients un viņa apgādnieki nespēj samaksāt par sociālās aprūpes pakalpojumu, trūkstošo summu piemaksā pašvaldība, kuras teritorijā ir reģistrēta klienta dzīvesvieta. Pašvaldības ir tiesīgas noteikt klientam labvēlīgākus nosacījumus, taču tikai atsevišķas pašvaldības izmanto šo iespēju. Piemēram, Rīgas valstspilsēta savos saistošajos noteikumos ir noteikusi, ka klienta apgādniekam nav jāmaksā par sociālās aprūpes pakalpojumu SAC. Problēmas rada tas, ka arī pašvaldībām budžetu ietvaros ir ierobežotas iespējas atbalstīt visus iedzīvotājus, kuriem tas būtu nepieciešams. Līdz ar to jau tuvākajā laikā ir plānots veikt izvērtējumu par ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem, izanalizēt priekšlikumus ilgtspējīga finansēšanas modeļa ieviešanai un veidot jaunu sociālo pakalpojumu apmaksas modeļus19.
32Plāna izstrādei ar labklājības ministra 24.02.2023. rīkojumu Nr. 26 "Par darba grupas izveidi" tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās nevalstisko organizāciju pārstāvji, sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēji, Veselības ministrijas pārstāvji, lai uzklausītu iesaistīto pušu viedokli un apkopotu priekšlikumus par Plānā iekļaujamajiem pasākumiem.
33Plāna ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai pasākumi
34Pasākumu tabulā lietotie saīsinājumi
35ANMAtveseļošanas un noturības mehānismsESEiropas SavienībaESF+Eiropas Savienības fonds PlusERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsLMLabklājības ministrijaMKMinistru kabinetsNVANodarbinātības valsts aģentūraNVONevalstiskās organizācijasPBPašvaldības budžetsSACIlgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijaSIFSabiedrības integrācijas fondsSIVASociālās integrācijas valsts aģentūraSPSPLSociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumsVARAMViedās administrācijas un reģionālās aizsardzības ministrijaVBValsts budžetsVMVeselības ministrijaVSACValsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija Nr.
36Uzdevums
37Veicamās darbības
38Darbības rezultāts
39Izpildes termiņš (gads)
40Atbildīgā institūcija
41Līdzatbildīgā institūcija
42Finanšu ietekme (EUR)
431.
44Nodrošināt minimālo sociālo pakalpojumu grozu un tā ietvaros ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību pašvaldībā1) veikt grozījumus SPSPL, nosakot minimālo sociālo pakalpojumu grozu2) pieprasīt valsts budžetā papildu līdzekļus valsts līdzfinansējuma piešķiršanai pašvaldībām minimālajā sociālo pakalpojumu grozā iekļauto pakalpojumu līdzfinansēšanai
453) nodrošināt sociālo pakalpojumu grozā iekļauto pakalpojumu pieejamību
46- ikvienai personai neatkarīgi no personas dzīvesvietas ir pieejami minimālajā sociālo pakalpojumu grozā iekļautie pakalpojumi, mazinātas atšķirības pakalpojumu pieejamībā pašvaldībās- paplašināts valsts budžeta līdzfinansējums par iedzīvotājiem nodrošinātiem minimālajā sociālo pakalpojumu grozā ietilpstošajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem pašvaldībā
471) 2024
482) 2024
493) pastāvīgi
50LM
51Pašvaldības
52Nepieciešami papildu PB līdzekļi līdzfinansējumam2026. g. un turpmāk ik gadu 26 586 333
532.
54Harmonizēt sociālo pakalpojumu jomā lietojamos terminus ar ES normatīvos iekļautajiem terminiem un to definīcijāmveikt grozījumus SPSPL, nosakot ilgtermiņa aprūpes terminus un to definīcijas- vienota izpratne par sociālo pakalpojumu jomā izmantojamajiem terminiem- Latvijas normatīvajos aktos lietotie termini ir atbilstoši ES ilgtermiņa aprūpes ieviešanas dokumentos ietvertajiem terminiem un to definīcijām
552025
56LM
57Pašvaldības
58Esošo VB līdzekļu ietvaros3.
59Izvērtēt sociālo pakalpojumu samaksas kārtībuveikt izvērtējumu par ilgtermiņa aprūpes finansēšanas modeļiem un to ieviešanas iespējām- veikts izvērtējums par ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem un sniegti priekšlikumi ilgtspējīga finansēšanas modeļa ieviešanai- izvērtēta jaunu apmaksas modeļu ieviešana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem par aprūpes riska apdrošināšanas iespējām
602024
61LM
62Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO
63Pieejamā ES fondu un esošo VB līdzekļu ietvaros20 (ES fondi 108 900, VB 5 000)4.
64Ieviest jaunus sociālo pakalpojumu apmaksas modeļus1) izstrādāt un iesniegt MK konceptuālo ziņojumu par individuālā budžeta pieeju sabiedrībā balstīto pakalpojumu sniegšanā personām ar funkcionāliem traucējumiem2) pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem, ieviest jaunu sociālo pakalpojumu samaksas kārtību, tai skaitā kupona principu
65- ieviesta individuālā budžeta pieeja- paplašināta kupona principa pielietošana pašvaldībās sociālo pakalpojumu apmaksā
66- pilnveidota sociālo pakalpojumu samaksas sistēma
671) 2024
682) 2029
69LM
70Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji
71Esošo VB līdzekļu ietvaros5.
72Pārskatīt ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas procesus regulējošos normatīvos aktusVeikts ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvēles procedūru izvērtējums un izanalizēta grozījumu normatīvajos aktos veikšanas lietderība (SPSPL un tam pakārtotos MK noteikumos)- izstrādāti priekšlikumi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras vienkāršošanai- uzlabotas klientu iespējas izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, īstenojot uz personu centrēto pieeju ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā
732026
74LM
75Pašvaldības
76Esošo VB līdzekļu ietvaros6.
77Pilnveidot pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu un nodrošināt to ievērošanas uzraudzību1) sociālo pakalpojumu sniedzējiem veikt pašnovērtējumus, iegūstot klientu viedokli par saņemto pakalpojumu2) izvērtēt institūciju kompetenci sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles veikšanā
783) izstrādāt sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas un efektivitātes novērtēšanas sistēmas aprakstus
79- pārskatītas prasības un kvalitātes novērtēšanas kritēriji sociālā pakalpojuma sniedzējam- mazināta dokumentu sagatavošana papīra formā, samazinot darbinieku darba laika patēriņu veikto darbību dokumentēšanā
80- regulāri veikti sociālo pakalpojumu sniedzēju pašnovērtējumi
81- veikta klientu apmierinātības anketēšana
82- nodrošinātas pakalpojuma kvalitātes pārbaudes un sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšana
831) pastāvīgi
842), 3) 2028
85LM
86Sociālo pakalpojumu sniedzēji, pašvaldības, sociālā pakalpojums sniedzēja dibinātājs
87Esošo VB un PB līdzekļu ietvarosPieejamā ESF+ finansējuma ietvaros21
887.
89Nodrošināt veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu integritāti ilgtermiņa aprūpes pakalpojumos1) izveidot veselības punktus SAC2) izstrādāt un aprobēt integrētu organizācijas un finansēšanas modeli veselības aprūpes nodrošināšanai SAC klientiem
903) izvērtēt esošo normatīvo aktu regulējumu un pilnveidot to atbilstoši inovatīvajam finansēšanas modelim
91- nodrošināta valsts mērķdotācija Veselības punktu izveidei SAC, kuros ir 49 un vairāk klientu-izveidoti veselības punkti
92- īstenots izmēģinājuma projekts par integrētu organizācijas un finansēšanas modeli
93- ieviests integratīvs organizācijas un finansēšanas modelis veselības aprūpes nodrošināšanai SAC klientiem
94- nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība SAC klientiem viņiem draudzīgā veidā
95- personāls, atbilstoši kompetencei izmanto rīcības algoritmus (piemēram, akūtu saslimšanu/hronisku saslimšanu paasinājuma simptomu agrīna atpazīšana, t.sk. insulta, miokarda infarkta (sirdstriekas) pazīmju atpazīšana; augsta riska; klientu specifiskā aprūpe; vitālo rādītāju mērījumu veikšana un veselības stāvokļa pasliktināšanās agrīna atpazīšana; kritienu riska novērtēšana, mazināšana, rīcība pēc kritiena; izgulējumu riska novērtēšana, izgulējumu aprūpe un profilakse; higiēnas un dezinfekcijas pasākumi)
961) 2026
972), 3) 2027
98LM, VM
99Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu sniedzēji
1001) Nepieciešami papildu līdzekļi VB veselības punktu izveidei 2026. g. 1 800 0002) Būs nepieciešami papildu VB līdzekļi VM, taču šobrīd nav iespējams prognozēt to apmēru, kamēr nav starpministriju darba grupas ieteiktā risinājuma
1018.
102Veicināt ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma veidošanu pilngadīgām personām1) noteikt kritērijus, kas ir ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums2) veidot ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniegšanas vietu prototipus
1033) veikt grozījumus normatīvajos aktos
104- pilnveidots normatīvais regulējums un uzraudzības sistēma ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai- uzbūvētas jaunas pakalpojuma sniegšanas vietas 852 senioriem
105- personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem radīta mājīga vide un esošo pašaprūpes spēju izmantošanas iespējas
1061), 2), 3) 2026
107LM
108Pašvaldības, VSAC, SAC, sociālo pakalpojumu sniedzēji
109Pieejamā ANM un PB finansējuma ietvaros22 (kopā2024. g. 34 128 107
1102025. g. 65 234 219
1112026. g. 18 167 976 )
1129.
113Nodrošināt klientu pašaprūpes spējām un objektīvajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus1) veikt priekšizpēti par Latvijas un starptautisko praksi sociālo pakalpojumu uzraudzības un efektivitātes novērtēšanas jomā2) uzlabot digitālos risinājumus, t.sk. informācijas nodošanas iespējas starp personu un iestādi vai institūciju
1143) izstrādātas un ieviestas jaunas klientu novērtēšanas metodes atbilstoši jaunākajām atziņām sociālajā aprūpē
115- klientam nodrošināti pakalpojumi atbilstoši viņa pašaprūpes spējām un vajadzībām- klientam un viņa piederīgajiem radīta iespēja veikt pašaprūpes spēju un vajadzību pašnovērtējumu, ar iespēju iesniegt informāciju pašvaldībā vai pakalpojumu sniedzējam
116- mazinājies klienta pamešanas novārtā risks un akūtu situāciju risks, gaidot rindā uz citu pakalpojumu
117- pilnveidotas klienta vajadzību novērtēšanas metodes
1181) 2028
1192), 3) 2029
120LM
121Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji
122Esošo PB līdzekļu ietvaros un plānotā ESF+ finansējuma ietvaros2310.
123Paplašināt inovatīvas pieejas aprūpes pakalpojumos, tai skaitā, pielietojot tehnoloģiskos risinājumus1) īstenot inovatīvus projektus ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai2) paplašināt digitālos un tehniskos risinājumus
124- pakalpojums pieejams dažādām klientu mērķa grupām dzīvesvietā, saglabājot iespēju klientam ar smagiem un ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, klientam ar demenci dzīvot mājās- klientam ir iespēja saņemt atbalstu 24/7, variējot gan ar ģimenes resursiem, gan ar citiem pakalpojumiem
125- īstenoti inovatīvi projekti sociālo pakalpojumu jomā
126- veicināta pakalpojumu pieejamība attālos reģionos
1271), 2) 2028
128LM
129SIF, Pašvaldības, Sociālo pakalpojumu sniedzēji
130Esošo PB līdzekļu un plānotāESF+ finansējuma ietvaros24
13111.
132Uzlabot personu ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgās dzīves iespējasveikt grozījumus normatīvajos aktos par atbalsta personas lēmuma pieņemšanā pakalpojuma saņemšanu- izveidota normatīvo aktu bāze atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma saņemšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem- personas ar garīga rakstura traucējumiem saņem atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu
1332024
134LM
135Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji
136Esošo VB līdzekļu ietvaros (saskaņā ar MK 10.01.2023. rīkojumu Nr. 8 "Par konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu"")Kopš 2024. gada pakalpojuma nodrošināšanai piešķirti VB līdzekļi 629 321.
13712.
138Izveidot sociālo pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras sakārtošanas finansēšanas programmas1) veicināt budžeta līdzfinansējuma programmas sociālo pakalpojumu izveidei un uzlabošanai ieviešanu2) veikt infrastruktūras renovācijas darbus SAC
139- veikti energoefektivitātes pasākumi SAC- uzlabota vides pieejamība (lifti, pacēlāji, uzbrauktuves u.c.)
140- izveidotas papildu budžeta līdzfinansējuma programmas sociālo pakalpojumu izveidei un infrastruktūras uzlabošanai
141- izveidotas aizdevumu programmas sociālo pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, valsts garantijas, Altum)
142- nodrošināta infrastruktūras un resursu ilgtspēja
143Pastāvīgi
144LM
145Pašvaldības, banku sektors, sociālo pakalpojumu sniedzēji
146Nepieciešami papildu VB līdzekļi 2027. g. un turpmāk ik gadu 4 900 50013.
147Uzlabot tehnisko palīglīdzekļu un tehnoloģiju nodrošinājumu (funkcionālās gultas, pacēlāji, slīdpalagi, slīddēļi, vertikalizatori u.c.) SACpiesaistīt papildfinansējumu SAC palīglīdzekļu un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai- ieviesta mērķdotācija pašvaldību un privātajiem SAC tehnisko palīglīdzekļu un tehnoloģiju nodrošināšanai- atviegloti sociālā aprūpē iesaistīto darbinieku darba apstākļi, mazināts pārslodzes un darba traumu risks
148- aprūpes procesā izmantoti digitālie rīki, kas atvieglo klientu aprūpi un uzraudzību (piemēram, fiksē temperatūras, gaismas un skaņas svārstības, kustību, veic klienta funkcionālos mērījumus u.tml)
149- mazināts klientu savainošanās risks
150- aprūpes pakalpojumu sniedzēju ēkas un telpas aprīkotas ar "gudrās mājas" tehnoloģijām
151Pastāvīgi
152LM
153Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji
154Nepieciešami papildu VB līdzekļi2026. gadā un turpmāk ik gadu
1551 430 400
15614.
157Uzlabot tehnisko palīglīdzekļu, digitālo un tehnoloģisko risinājumu pieejamību1) veikt izvērtējumu par atbilstošāko palīglīdzekļu nepieciešamību ilgtermiņa aprūpes klientiem2) veikt grozījumus MK noteikumos "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi"
158- paplašināts par valsts budžeta līdzekļiem saņemamo tehnisko palīglīdzekļu piedāvājums, t.sk., nodrošinot viedās ierīces (krišanas sensori, kustību sensori, automātiskās gaismas, viedie pulksteņi u.c.)- veicināta personu palikšana un pakalpojumu saņemšana mājas vidē
159- veicināta klientu drošība, uzraudzība, t.sk. attālos reģionos
1601) Pastāvīgi
1612) 2024
162LM
163Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji
1641), 2) Esošo VB līdzekļu ietvaros (saskaņā MK 15.12.2020. rīkojums Nr. 774 "Par konceptuālo ziņojumu "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā"")15.
165Veicināt sabiedrības informēšanu un ilgtermiņa aprūpes speciālistu profesijas prestiža paaugstināšanuveikt sabiedrības informēšanu par sociālajiem pakalpojumiem un to nozīmi
166- mazināti stereotipi/aizspriedumi par klientiem un viņu tuviniekiem, kuri ir izvēlējušies nodrošināt ilgtermiņa aprūpi saviem piederīgajiem mājās vai institucionālā vidē- sabiedrības attieksme pret sociālajiem pakalpojumiem un to saņēmējiem ir tolerantāka
167- vieglāka un ātrāka pakalpojuma saņemšanas iespēju meklēšana
168- zinošāki, kvalificēti dažādu jomu speciālisti, kuri spēj sniegt konsultācijas potenciālajiem klientiem
169- uzlabota komunikācija starp personām un speciālistiem
170Pastāvīgi
171LM
172Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO, izglītības iestādes, kuras nodrošina 1. un 2. līmeņa augstāko profesionālo izglītību sociālajā jomā
173Esošo līdzekļu ietvarosAprūpētāji
174Formālie aprūpētāji
17516.
176Nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu un konkurētspējīgu atalgojumu1) veikt grozījumus MK noteikumos par valsts un pašvaldību darbinieku darba samaksu2) palielināt valsts budžeta apjomu darbinieku darba samaksai
177- noteikts minimālais personāla skaits klientu aprūpei SAC- sociālo garantiju nodrošināšana darbiniekiem (veselības apdrošināšanas polises u.c.).
178- palielināts aprūpē iesaistīto darba samaksas minimālais apmērs, pilnveidoti darba samaksas principi atbilstoši darbinieku kvalifikācijai
179- ieviesta mērķdotācija pašvaldības SAC darbiniekiem
1801) 2026
1812) pastāvīgi
182LM
183Sociālo pakalpojumu sniedzēji
184Nepieciešami papildu VB līdzekļi darba samaksas paaugstināšanai no 2026. gadaik gadu 6 675 064
18517.
186Uzlabot kvalifikācijas celšanas pasākumu atbilstību sociālo pakalpojumu sniegšanas vajadzībām1) īstenot personāla mācības jaunu prasmju un metožu pielietošanā2) nodrošināt personāla tālākizglītības iespējas
187- īstenoti izglītošanas pasākumi, t.sk. pieredzes apmaiņas iespējas (t.sk. ārvalstu), praktiska jaunu iemaņu, pieeju un metožu apguve- nodrošinātas e-mācības ar darba vidē balstītām praktiskajām apmācībām (līdzfinansējuma nodrošināšana prakses vietai)
188- īstenotas aprūpes personāla mācības darbā izmantojamo tehnoloģiju pielietošanas un saskarsmes un komunikācijas prasmju attīstībai
1891), 2) līdz 2027 un turpmāk pastāvīgi
190LM
191LM, SIVA, pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO
192Pieejamā ESF+25 finansējuma ietvaros (pieejams līdz 2027.gadam) un ANM finansējuma ietvaros (pieejams līdz 2025. g.1. pusei)26Nepieciešami arī VB papildu līdzekļi ilgtspējas nodrošināšanai sākot no 2026. gada un turpmāk ik gadu
19360 500
19418.
195Paaugstināt aprūpē iesaistītā personāla (aprūpētāju/ māsu palīgu/medicīnas māsu) kompetenciveikt aprūpes personāla mācības par specifiskām aprūpes prasmēm- darbiniekiem ir zināšanas par1) akūtu saslimšanu/hronisko slimību paasinājumu simptomiem, to agrīnu atpazīšanu un augsta riska klientu aprūpi,
1962) higiēnas un pretepidemioloģisko aizsardzības pasākumu ievērošanu,
1973) rīcību augsta riska kontagiozo infekciju epidēmijas gadījumā
1984) personu pozicionēšanu, pārvietošanu, t.sk., pielietojot tehniskos palīglīdzekļus un ievērojot ergonomikas principus
1995) komunikācijas un darba metodēm, īpatnībām ar vecāka gada gājuma klientiem, ar klientiem ar demenci, ar klientu tuviniekiem, u.c.
2002026
201LM
202Sociālo pakalpojumu sniedzēji, VM, SIVA, pašvaldības, NVO
203Esošo līdzekļu ietvaros, pieejamā ESF+ finansējuma ietvaros2719.
204Nodrošināt viegli uztveramu, vienotu rīcības algoritmu risku iestāšanās gadījumos izmantošanu aprūpes procesāizstrādāt lokālo kārtību risku iestāšanās gadījumos ilgtermiņa aprūpes institūcijās, kurās nav veselības aprūpes punktu un ārstniecības personu- sociālo pakalpojumu sniedzēji izmanto atbildīgo iestāžu izstrādātos ieteikumus risku vadībā- sociālo pakalpojumu sniedzēja personāls nepieciešamības gadījumā pielieto algoritmus riska situācijās (piemēram, akūtu saslimšanu/hronisku saslimšanu paasinājuma simptomu agrīna atpazīšana; kritienu riska novērtēšana, mazināšana, rīcība pēc kritiena; higiēnas un dezinfekcijas pasākumi institūcijā)
205Pastāvīgi
206LM
207Sociālo pakalpojumu sniedzēji, pašvaldības, NVO
208Esošo līdzekļu ietvaros20.
209Veicināt atbalsta pieejamību sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem1) veikt darbinieku un vadības mācības2) nodrošināt supervīzijas darbiniekiem
210- veikts darba apstākļu un darba vides monitorings- mazināts darbinieku izdegšana risks
211- organizēti darbinieku motivācijas pasākumi
212- mazināts mobinga un bosinga risks darba vietā
2131), 2) Pastāvīgi
214LM
215Sociālo pakalpojumi sniedzēji, Pašvaldības, NVO
216Esošo līdzekļu ietvaros21.
217Veicināt labās prakses piemēru izplatīšanu un popularizēšanu1) veikt nozarē iesaistīto informācijas apmaiņas pasākumus2) regulāri atjaunot publiski pieejamo informāciju par ilgtermiņa aprūpi
218- apzināti Latvijas, ES dalībvalstu un starptautiskie labās prakses piemēri- sociālo pakalpojumu sniedzēju, valsts un pašvaldības institūciju mājaslapās pieejama aktuāla un izsmeļoša informācija par pakalpojumu
2191), 2) Pastāvīgi
220LM
221Sociālo pakalpojumi sniedzēji, Pašvaldības, NVO
222Esošo līdzekļu ietvarosNeformālie aprūpētāji
22322.
224Ieviest atbalsta sistēmu neformālajiem aprūpētājiem1) veikt pētījumu par neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā2) izstrādāt priekšlikumus neformālās aprūpes attīstībai
2253) izstādāt un aprobēt Kompetenču attīstības programmu neformālajiem aprūpētājiem
226- iegūta pierādījumos balstīta informācija par aprūpētāju situāciju un vajadzībām- sagatavoti priekšlikumi situācijas uzlabošanai un neformālās aprūpes attīstībai
227- sagatavoti speciālisti atbalsta pasākumu nodrošināšanai SIVA Kompetenču centrā
228- izstrādāta un aprobēta izmēģinājumprojektā Kompetenču attīstības programmu neformālajiem aprūpētājiem - nodrošinātas atbalsta grupas un citi atbalsta mehānismi/pakalpojumi
229- nodrošināti/paplašināti informatīvie kanāli, palīdzības/atbalsta sniegšana krīzes situācijās
2301) 2024
2312) 2027
2323) 2026
233LM
234NVO, SIVA, pašvaldības
2351) Pieejamā ESF+ finansējuma ietvaros28 (80 000)2) esošā VB līdzekļu ietvaros
2363) Pieejamā ANM finansējuma ietvaros29
23723.
238Veicināt brīvprātīgā darba attīstību ilgtermiņa aprūpēizstrādāt ieteikumus/vadlīnijas brīvprātīgā darba attīstībai- pārskatīta brīvprātīgā darba organizēšana un atbalsta sistēma, nodrošināta procesa uzraudzība- segti brīvprātīgā darba veicēja izdevumi, kas radušies, veicot brīvprātīgā darbu (ceļa izdevumi, ēdināšana u.tml.)
239- organizēti brīvprātīgā darba veicēju piesaistes un motivēšanas pasākumi
240Pastāvīgi
241LM
242NVA, sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO, pašvaldības
243Esošo līdzekļu ietvaros24.
244Veicināt darba devēju izpratni par iekļaujošu darba apstākļu ieviešanu/nozīmi, īpaši situācijās, kad darbiniekam jāaprūpē pilngadīga persona ģimenes loceklisveikt informatīvos pasākumus- īstenoti pasākumi sabiedrības un darba devēju informēšanai par neformālās aprūpes vajadzībām un slogu ģimenes locekļiemPastāvīgi
245LM
246Sociālie partneri
247Esošo līdzekļu ietvarosIlgtermiņa aprūpes pārvaldība, uzraudzība un ziņošana un digitālie risinājumi
24825.
249Izveidot un nodrošināt nacionālā ilgtermiņa aprūpes kontaktpunkta darbībunoteikt nacionālo ilgtermiņa aprūpes kontaktpunktu- izveidots nacionālais ilgtermiņa aprūpes kontaktpunkts- definēta ilgtermiņa aprūpes koordinējošās institūcijas loma un uzdevumi
250- definēta starpinstitucionālā sadarbība par ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu (t.sk. ar veselības aprūpes pakalpojumiem)
2512024
252LM
253Pašvaldības, sociālo pakalpojumu sniedzēji
254Esošo VB līdzekļu ietvaros (LM kapacitāte)26.
255Paplašināt digitālo rīku izmantošanu aprūpes procesa plānošanā un uzraudzībā1) paplašināt digitālos risinājumus un to izmantošanu SAC2) noteikt nepieciešamos datus un datu uzskaites apjomu
2563) apmācīt personālu digitālo risinājumu lietošanā
257- izveidota platforma, kuru izmanto sociālo pakalpojumu sniedzēji- ieviesti digitālie risinājumi aprūpes darba organizācijai, uzskaitei, nodrošinātās aprūpes uzraudzībai un analīzei, tai skaitā valsts politikas veidošanas mērķiem
258- ieviesta klientu automatizētā uzskaite, t.sk. par vajadzību apmierināšanu (ilgums, intensitāte, pašaprūpes spēju izmaiņu dinamika)
259- nodrošināta datu integrācija ar valsts, pašvaldību un privāto pakalpojumu sniedzēju datu sistēmām
260- ieviesta darbu un darba laika, funkcionālo spēju vērtējuma, plānošanas, izpildes pilnvērtīga uzskaite ilgstošās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā
2611), 2), 3) 2027
262LM, VARAM
263Pakalpojumu sniedzēji
264Pieejamā ERAF finansējuma ietvaros3027.
265Uzlabot sociālo pakalpojumu sniegšanas un darbinieku resursu pieejamības plānošanas sistēmas1) veikt informācijas sistēmas SPOLIS uzlabojumus (datu uzkrāšanai un analizēšanai par pakalpojumu saņēmējiem un pakalpojumu sniegšanu), uzraudzības pasākumu efektīvai veikšanai2) paplašināt tehnisko un digitālo nodrošinājumu
2663) veikt personāla mācības digitālo risinājumu lietošanā
267- izveidots digitāls risinājums sociālo pakalpojumu datu uzkrāšanai un analīzei- regulāri veikta potenciālo pakalpojumu saņēmēju plānošana un analīze pašvaldībās
268- veikta aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo darbinieku skaita plānošana
2691), 2), 3) 2028
270LM
271Sociālo pakalpojumu sniedzēji
2721) Pieejamā ESF+ finansējuma ietvaros312), 3) Esošo līdzekļu ietvaros
27328.
274Veicināt digitālo risinājumu izmantošanu sociālo pakalpojumu (t. sk. sociālās aprūpes) nodrošināšanas organizācijā (pārvaldība, uzraudzība, plānošana, izpilde)1) izveidot digitālo sociālo pakalpojumu uzskaites sistēmu pašvaldībās2) veikt personāla mācības ikdienas darbā izmantojamās digitālās pakalpojumu uzskaites sistēmas lietošanā
275- ieviesta elektroniska pakalpojuma dokumentēšana- samazināta dokumentu sagatavošana papīra formā samazinot darbinieku darba laika patēriņu dokumentēšanā
276- personālas apmācīts digitālās pakalpojumu uzskaites sistēmas lietošanā
2771), 2) Līdz 2026. gada vidum
278LM
279Pašvaldības Sociālo pakalpojumu sniedzēji
280Esošo līdzekļu ietvarosPieejamā ANM finansējuma ietvaros32
28129.
282Uzlabot informācijas apriti starp speciālistiem un resoriem1) paplašināt un ieviest informācijas apmaiņas kanālus, digitālus risinājumus starp aprūpē iesaistītajiem speciālistiem2) paplašināt digitālos informācijas ieguves un nodošanas veidus par ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem
283- īstenota veselības aprūpes speciālistu, sabiedrības, ģimenes locekļu informēšana un izglītošana par aprūpes pakalpojumiem- veicinātas personas iespējas izmantot autorizētu piekļuvi informācijai par veiktajām aktivitātēm ar klientu, iesniegt iesniegumu, komunicēt un risināt citus sadarbības jautājumus ar pakalpojumu sniedzēju un iesaistītajām personām
2841), 2) Pakāpeniski līdz 2029. gadam
285LM
286VM, sociālo pakalpojumu sniedzēji
287Esošo līdzekļu ietvaros30.
288Veicināt Eiropas "Zaļā kursa" principu piemērošanu sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās1) ieviest Eiropas "Zaļā kursa" principu piemērošanu sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās;2) pārskatīt/ veikt grozījumus normatīvajos aktos
289- veicināta viedas pārvietošanās, zemu emisiju ēku būvniecība un videi draudzīgu materiālu izmantošana ēku renovācijā, atjaunojamās enerģijas izmantošana institūciju darbībā- veicināta ilgtspējīga resursu izmantošana
2901), 2) Pastāvīgi
291LM
292Sociālo pakalpojumu sniedzēji
293Esošo līdzekļu ietvarosIetekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
294Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no valsts budžeta vai ES fondu līdzekļiem, kā arī pašvaldību līdzekļiem atbilstoši katras pašvaldības finanšu iespējām. Plāna pasākumu ieviešana ir jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā un gadījumos, kad publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tiks piemērotas komercdarbības atbalsta kontroles normas, un veikts arī plānotās finanšu instrumentu programmas ietekmes izvērtējums.
295Atsevišķiem pasākumiem šobrīd nav iespējams izdalīt konkrētu finansējumu, jo to īstenošana izriet no lielāka pasākuma vai tiek nodrošināta esošās valsts budžeta iestādes amatalgas/administratīvās kapacitātes ietvaros.
296Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ES fondu līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2029. gadam). Plāna pasākumu norādītais finansējums, kas tiek paredzēts no šiem avotiem, vēl var mainīties un ir norādīts indikatīvi. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīs Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirts vai tiks piešķirts daļēji, tad plāna izpildē iesaistītās institūcijas nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
297Plāna ieviešanai kopā 2026. un 2027. gadā būtu nepieciešami papildus līdzekļi 77 938 427 euro apmērā un turpmāk ik gadu 39 652 797 euro apmērā, t.sk.:
2981) 2026. gadā – 10 832 630 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets);
2992) 2027. gadā – 13 933 131 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets);
3003) 2028. gadā un turpmāk ik gadu 13 066 464 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets).
301Daļu no pasākumiem iespējams finansēt esošo finanšu līdzekļu ietvaros 2024. gadā – 236 183 391 euro, 2025. gadā 281 254 746 euro, 2026. gadā 262 827 288 euro, t.sk. valsts budžets:
3021) 2024. gadā – 46 871 196 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 28 837 782 euro);
3032) 2025. gadā – 78 892 774 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 60 864 360 euro);
3043) 2026. gadā – 40 216 600 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 22 084 766 euro). Plāns pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts EK un Labklājības ministrija regulāri apkopos iesaistīto pušu informāciju par Plāna pasākumu izpildi un iesniegs progresa ziņojumus EK33, pirmo progresa ziņojumu iesniedzot jau 2024. gada jūnijā.
305Pielikumā: Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamais valsts un pašvaldību budžeta finansējums (euro).
3061 Eiropas Komisija (2022). A European Care Strategy for caregivers and care receivers, https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&furtherNews=yes&newsId=10382
3072 Padomes 2022.gada 7.septembra ieteikumi par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:c77be4d8-2f5e-11ed-975d-01aa75ed71a1.0020.02/DOC_1&format=PDF
3083 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 01.09.2021. rīkojumu Nr. 616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
3094 Apstiprināts ar Ministru kabineta 30.03.2022. rīkojumu Nr. 231 "Par Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānu 2022.–2024. gadam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331256-par-socialo-pakalpojumu-pilnveidosanas-un-attistibas-planu-2022-2024-gadam
3105 Eiropas Parlaments (2017). Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principi, https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/economy-works-people/jobs-growth-and-investment/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-20-principles_lv
3116 Ar labklājības ministra 24.02.2023. rīkojumu Nr. 26 "Par darba grupas izveidi" izveidota darba grupa, kurā piedalījās nevalstisko organizāciju, Veselības ministrijas pārstāvji, sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēji
3127 Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7d57dd0-0473-45a1-8324-c7375afd2b79
3138 Atbilstoši EK noteiktajam progresa ziņojumu iesniegšanas grafikam katrai dalībvalstij, kas tiks izstrādāts tuvākajā laikā.
3149 Atbilstoši EK noteiktajam progresa ziņojumu iesniegšanas grafikam katrai dalībvalstij, kas tiks izstrādāts tuvākajā laikā.
31510 Eiropas Savienība (2021). The 2021 Ageing Report: Economic and Budgetary Projections for the EU Member States (2019-2070)
31611 Eiropas Padome (2010). "Stratēģija Eiropa 2020", https://www.eesc.europa.eu/lv/sections-other-bodies/other/europe-2020-steering-committee
31712 Eiropas Parlaments (2017). Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principi, https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/economy-works-people/jobs-growth-and-investment/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-20-principles_lv
31813 Apstiprināts ar Ministru kabineta 30.03.2022. rīkojumu Nr. 231 "Par Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānu 2022.–2024. gadam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/331256-par-socialo-pakalpojumu-pilnveidosanas-un-attistibas-planu-2022-2024-gadam
31914 Ar labklājības ministra 24.02.2023. rīkojumu Nr. 26 "Par darba grupas izveidi" izveidota darba grupa, kurā piedalījās nevalstisko organizāciju, Veselības ministrijas pārstāvji, sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēji
32015 Labklājības ministrija: Sociālie pakalpojumi, https://www.lm.gov.lv/lv/socialie-pakalpojumi-0
32116 Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a7d57dd0-0473-45a1-8324-c7375afd2b79
32217 MK 20.02.2024. noteikumi Nr. 112 "Paliatīvās aprūpes noteikumi"
32318 Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" ietvaros
32419 Tehniskās palīdzības ERAF, ESF+, KF, TPF finansējuma (2021-2027) ietvaros
32520 4.3.5.3. pasākuma "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" projekta finansējuma ietvaros
32621 4.3.5.3. pasākuma "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" projekta finansējuma ietvaros
32722 ANM 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām" projektu ietvaros
32823 4.3.5.3. pasākuma "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" projekta finansējuma ietvaros
32924 4.4.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā" projekta ietvaros
33025 4.3.5.4. pasākuma "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" projekta ietvaros
33126 ANM 3.1.2.4.i. investīcijas "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai" projekta ietvaros
33227 4.3.5.4. pasākuma "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" projekta ietvaros
33328 4.3.4.3. pasākuma "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" projekta ietvaros
33429 ANM 3.1.2.4.i. investīcijas "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai" projekta ietvaros
33530 Sociālās aprūpes informatīvās sistēmas (e-aprūpe) projekta izmaksas pagaidām nav aprēķinātas, notiek priekšizpēte, indikatīvi tie būtu apmēram 3,5 miljoni euro. Pasākums plānots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ietvaros
33631 4.3.5.3. pasākuma "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" projekta ietvaros
33732 ANM investīcijas 2.1.2.1. "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekts "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas DigiSoc izstrāde", kopējā pieejamā summa līdz 2026.gadam 6,2 miljoni eiro)
33833 Atbilstoši EK noteiktajam progresa ziņojumu iesniegšanas grafikam katrai dalībvalstij, kas tiks izstrādāts tuvākajā laikā.
339Labklājības ministrs U. Augulis
1Finanšu ministrijax
227 267 589
353 855 595
413 649 869
50
60
70
80
90
100
11x
12valsts pamatfunkciju īstenošana
13x
14Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanaapakšprogrammā 74.07.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un pasākumu īstenotājiem"27 267 589
1553 855 595
1613 649 869
172 026
189
19Nodrošināt klientu pašaprūpes spējām un objektīvajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus *KOPĀ
200
215 000
220
230
240
250
260
270
280
29x
30Pasākums SAM 4.3.5.3. projekta "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" ietvaros, https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/5282ab1a-524b-4068-afa8-7e86f711f678 Pašvaldību budžetsx
31x
32Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā, t.sk.:x
330
345 000
350
360
370
380
390
400
410
42x
43valsts pamatfunkciju īstenošana
44x
450
460
470
480
490
500
510
520
530
54x
55Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
56x
570
585 000
590
600
610
620
630
640
650
66x
1Sabiedrības integrācijas fondsx
2232 893
33 286 378
44 480 664
50
60
70
80
90
100
11x
12valsts pamatfunkciju īstenošana
13x
14Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana63.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu īstenošana (2021–2027)"232 893
153 286 378
164 480 664
170
180
190
200
210
222 028
2311
24Uzlabot personu ar GRT patstāvīgās dzīves iespējasKOPĀ
25629 415
26629 321
27629 321
280
290
300
310
320
330
34x
35Papildus nepieciešamais finansējums saskaņā ar Ministru kabineta 10.01.2023. rīkojumu Nr. 8 "Par konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu"" (turpmāk - ziņojums):
362025. gadā 1 539 434 euro;
372026. gadā 2 028 807 euro;
382027. gadā 2 677 131 euro;
392028. gadā 3 528 447 euro;
402029. gadā (un turpmāk ik gadu) 4 648 930 euro.
41Ņemot vērā, ka valsts budžetā, kopš 2024. gada ir pieejams finansējums šim pakalpojumam, bet mazākā apjomā nekā tas norādīts ziņojumā, tad koriģēts papildu nepieciešamais finansējums:
422025. gadā 910 113 euro (1 539 434 euro - 629 321 euro);
432026. gadā 1 399 486 euro (2 028 807 euro - 629 321 euro);
442027. gadā 2 047 810 euro (2 677 131 euro - 629 321 euro);
452028. gadā 2 899 126 euro (3 528 447 euro - 629 321 euro);
462029. gadā (un turpmāk ik gadu) 4 019 609 euro (4 648 930 euro - 629 321 euro). Pašvaldību budžetsx
47x
48Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā, t.sk.:x
49629 415
50629 321
51629 321
520
530
540
550
560
570
58x
59valsts pamatfunkciju īstenošana
60x
61629 415
62629 321
63629 321
640
650
660
670
680
690
70x
71Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
72x
730
740
750
760
770
780
790
800
810
82x
1Labklājības ministrijax
20
30
40
50
60
70
80
90
100
11x
12valsts pamatfunkciju īstenošanaapakšprogramma 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"
13x
14Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana
15x
16Atsevišķiem pasākumiem šobrīd nav iespējams izdalīt konkrētu finansējumu, jo to īstenošana izriet no lielāka pasākuma. Šādi pasākumi tabulā tiek atzīmēti ar * atzīmi un aprēķinā iekļauts 0 finansējums.
17Pasākums tiek veikts iestādes administratīvās kapacitātes ietvaros. Šādi pasākumi tabulā tiek atzīmēti ar ** atzīmi un aprēķinā izadlīt finansējumu šī pasākuma īstenošanai nav iespējams.
18Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados plānots izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad plāna izpildē iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.