Plāns rasisma un antisemītisma mazināšanai 2023. gadam

1Paziņojumā Nr.615 ir ietverti šādi rīcības virzieni:

21) visu antisemītisma izpausmju novēršana un apkarošana:

3a) cīņa pret antisemītismu visās politikas jomās un Eiropas Savienības finansējuma piesaistīšana;

4b) antisemītiskas naida runas un naida noziegumu apkarošana;

5c) cīņa pret antisemītismu tiešsaistē;

6d) antisemītiskas diskriminācijas apkarošana;

72) ebreju dzīvesvides aizsardzība un atbalsts tai:

8a) pret ebrejiem vērsta vardarbīga ekstrēmisma un terorisma apkarošana;

9b) atbalsts ebreju dzīvesvidei un reliģijas vai ticības brīvībai;

10c) ebreju mantojuma aizsardzība;

113) izglītība, pētniecība un holokausta piemiņa:

12a) izglītība un pētniecība par antisemītismu un ebreju dzīvesvidi;

13b) izglītošana par holokaustu, tā pētniecība un piemiņa;

14c) holokausta noliegšana, sagrozīšana un trivializēšana;

154) vadošā loma globālajā cīņā pret antisemītismu:

16a) visu instrumentu izmantošana antisemītisma apkarošanai Eiropas Savienības ārējās darbības ietvaros;

17b) ebreju kultūras mantojuma aizsardzība un holokausta piemiņa.

18Saskaņā ar Valsts sekretāru 2021.gada 2.decembra sanāksmes protokollēmuma (prot. Nr.40 3.§) "Informatīvais ziņojums "Par atbildības noteikšanu par "Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021. 2030.gads)""" 2.punktu Kultūras ministrija ir noteikta par atbildīgo iestādi, bet Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija par līdzatbildīgajām iestādēm Paziņojuma Nr.615 īstenošanā. Savukārt saskaņā ar starpinstitūciju vienošanos par atbildīgās institūcijas un līdzatbildīgo institūciju noteikšanu Latvijas nacionālā rasisma apkarošanas rīcības plāna izstrādei, kas panākta valsts informācijas sistēmā darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem "ESVIS", Kultūras ministrija ir noteikta par atbildīgo iestādi, bet Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija un Veselības ministrija par līdzatbildīgajām iestādēm Latvijas nacionālā rasisma apkarošanas rīcības plāna sagatavošanai.

19Ņemot vērā Paziņojumā Nr.615 ietverto norādi, ka dalībvalstis pasākumus antisemītisma apkarošanai var ietvert savos rasisma novēršanas nacionālajos rīcības plānos, Plāns ir sagatavots kā viens politikas plānošanas dokuments.

20Plānā nav ietverti pasākumi antičigānisma un romu diskriminācijas mazināšanai. Tie ir ietverti Plānā romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022. 2023.gadam6.

21Plāna sagatavošanu nodrošināja ar Kultūras ministrijas 2022.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr.2.5-1-51 "Par darba grupas izveidi Plāna rasisma un antisemītisma mazināšanai 2022. 2023.gadam izstrādei" izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kurā ir iekļauti Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Nodarbinātības valsts aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Valsts administrācijas skolas, Valsts izglītības satura centra, Valsts policijas, biedrības "Latvijas Cilvēktiesību centrs", biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība", biedrības "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome", biedrības "Patvērums "Drošā māja"", muzeja "Ebreji Latvijā", muzeja "Žaņa Lipkes memoriāls", kā arī Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes "Šamir" pārstāvji.

222022.gada 26.oktobrī tika uzsākta Plāna publiskā apspriešana Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Līdz noteiktā publiskās apspriešanas termiņa beigām 2022.gada 25.novembrim, tika saņemti septiņi privātpersonu priekšlikumi. Tie pēc būtības neskar Plānā ietvertos pasākumus viens priekšlikums ar aicinājumu pievērst uzmanību sabiedrības informēšanai par būtiskiem Latvijas vēstures notikumiem ir risināts Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā 2022. 2023.gadam7 (turpmāk SPASAP), savukārt seši priekšlikumi ir vērsti uz vispārīgu sabiedrības saticības un iecietības vairošanu un Plānā noteiktie pasākumi to veicinās. Līdz ar to visi par Plānu publiskās apspriešanas laikā izteiktie priekšlikumi ir ņemti vērā.

23Plāna pasākumu īstenošana ir cieši saistīta ar Nacionālajā attīstības plānā 2021. 2027.gadam8 (turpmāk NAP2027) noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.9 Vienlaikus Plāna pasākumi ir saskaņoti ar šādiem politikas plānošanas dokumentiem: Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021. 2027.gadam10 un SPASAP, Plānu romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022. 2023.gadam.

24Plānā ietvertie pasākumi ir īstenoti arī 2022.gadā, kas ņemot vērā Plāna sagatavošanas un saskaņošanas gaitu neatspoguļojas turpmākajās Plāna nodaļās. Informācija par 2022.gadā īstenotajiem pasākumiem un to īstenošanai izlietoto finansējumu 2022.gadā pieejama Plāna pielikumā.

1Situācija antisemītisma mazināšanas un ebreju dzīvesvides saglabāšanas jomā

22016.gadā Starptautiskā holokausta piemiņas alianse (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) pieņēma juridiski nesaistošu darba definīciju terminam "antisemītisms" un tā plaši tiek izmantota visā pasaulē, tostarp Eiropas Komisijas oficiālajos dokumentos. Šādas definīcijas mērķis ir izglītot sabiedrību par antisemītisma izpausmes veidiem, kā arī iniciatīvām, kas vērstas uz antisemītisma izpausmju atpazīšanu un apkarošanu.45

3Saskaņā ar Starptautiskā holokausta piemiņas alianses (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) definīciju antisemītisms ir "noteikti uzskati par ebrejiem, kas var izpausties kā naids pret ebrejiem. Retoriskas un fiziskas antisemītisma izpausmes ir vērstas pret ebrejiem vai citu tautību cilvēkiem un/vai viņu īpašumu, pret ebreju kopienas iestādēm un reliģiskām vietām". Vienlaikus, lai labāk paskaidrotu definīcijas būtību, Starptautiskā holokausta piemiņas alianse (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) piedāvā 11 piemērus, kā antisemītisms var izpausties, piemēram, sabiedriskajā dzīvē, plašsaziņas līdzekļos, skolās, darbavietā un reliģiskajā sfērā.46

4Antisemītismam ir vairākas formas: reliģiskais, politiskais, sociālais, ekonomiskais, saimnieciskais, kultūras, etniskais un rasistiskais antisemītisms.47

5Latvija ir Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) dalībvalsts kopš 2004.gada, un 2016.gada 26.maijā Latvija piedalījās Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) plenārsēdē Bukarestē, kurā tika pieņemta juridiski nesaistoša antisemītisma definīcija. Definīcija jau šobrīd tiek izmantota, piemēram, Valsts policijas darbā, lai identificētu antisemītisma izpausmes un ar to saistītos noziegumus. Ar Plānu Latvija pieņem Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) antisemītisma definīciju kā darba instrumentu.

6Viena no nežēlīgākajām antisemītisma izpausmēm ir holokausts, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Vācijā un tās okupētajās teritorijās un ko mērķtiecīgi un sistemātiski īstenoja nacistiskais režīms. Otrā pasaules kara laikā Latvijā tika nogalināti aptuveni 70 tūkstoši Latvijas ebreju. Mūsdienās holokaustu var uzskatīt par vienu no vairāk pētītajiem vēstures notikumiem gan pasaulē, gan Latvijā.48

7Saskaņā ar 2018.gada nogalē veiktās Eirobarometra aptaujas rezultātiem 14% respondentu uzskatīja, ka Latvijā pastāv antisemītisms, bet 7% pieļāva, ka pēdējos piecos gados tas varētu būt pieaudzis. No tiem, kas uzskatīja, ka Latvijā pastāv antisemītisms: 18% uzskata, ka tas izpaužas kā holokausta noliegšana, 19% ka antisemītisms izpaužas internetā, 13% antisemītiski sienu uzraksti (grafiti) vai vandālisms, 11% atklāts naidīgums vai draudi ebrejiem sabiedriskās vietās, 20% ebreju kapu apgānīšana, 10% fiziski uzbrukumi ebrejiem, 11% antisemītiska attieksme skolās un augstskolā, 11% antisemītiska attieksme politikā, bet 10%, ka antisemītisms ir novērojams plašsaziņas līdzekļos.49

82021.gada 13.oktobrī Zviedrijas Karalistē norisinājās Starptautiskais Malmes forums holokausta atcerei un cīņai pret antisemītismu. Malmes foruma mērķis ir holokausta piemiņa un cīņa pret antisemītismu. Latvija forumā nostiprināja apņemšanos turpināt stiprināt holokausta piemiņu un starptautiskā līmenī veicināt cīņu pret dezinformāciju šajā jomā.50

9Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pētījumu "Antisemītisms: pārskats par antisemītiska rakstura incidentiem, kas reģistrēti Eiropas Savienībā 2010. 2020" par situāciju Latvijā norādīts, ka 2016.gadā tika ierosināts kriminālprocess saistībā ar Ebreju kapu apgānīšanu, par ko vainīgie tika saukti pie kriminālatbildības, 2017.gadā un 2018.gadā nav uzsākts neviens kriminālprocess, 2019.gadā tika uzsākti divi kriminālprocesi, bet 2020.gadā tika uzsākts viens kriminālprocess saistībā ar antisemītismu.51

10Savukārt saskaņā ar Valsts policijas un Valsts drošības dienesta sniegtajiem datiem laika periodā no 2019.gada līdz 2022.gadam ir uzsākti četri kriminālprocesi saistībā ar noziegumiem, kas iespējams ir saistīti ar antisemītismu. 2019.gadā tika uzsākti divi šādi kriminālprocesi, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 78.panta ("Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana"). 2020.gadā tika uzsākts viens kriminālprocess par noziegumu, kas iespējams saistīts ar antisemītismu, bet 2021.gada septembrī tika pieņemts lēmums uzsākt kriminālvajāšanu pret vienu personu saskaņā ar Krimināllikuma 78.panta otro daļu, proti, par sociālajā vietnē "Facebook" ievietotu komentāru, kas pauž klaju neiecietību, naidu un vardarbību pret ebreju tautas pārstāvjiem.

11Kopumā secināms, ka antisemītiska rakstura noziegumi Latvijā ir procentuāli maz. Turklāt katrs notikums (administratīva, krimināla un dažkārt pat civila rakstura), kas nonāk tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tiek reģistrēts Elektronisko notikumu žurnālā un dati tiek skatīti un apkopoti regulāri, vērtējot arī atsevišķu tēmu problemātiku. Kopš 1998.gada Valsts policija nodrošina apsardzi sinagogai "Peitav Shul" Rīgā, un kopš tā laika noziedzīgi nodarījumi pret ebreju kopienas kultūrvietām nav izdarīti.

12Pasaules Ebreju kongresa sagatavotajā paziņojumā attiecībā uz Latvijas Vispārējo periodisko pārskatu Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 48.sesijā (2021.gada septembris oktobris) pieminēts, ka Latvijā antisemītisms novērojams pārsvarā interneta vidē, taču kopumā sabiedrībā vērojams zems antisemītisma līmenis.52 Skatot vairāku gadu statistikas datus un tendences, Latvijā ir novērojama vispārēja problemātika ar naida runu un naidīga noskaņojuma izpausmēm tiešsaistē. Tādēļ Valsts policija sadarbībā ar Latvijā populāriem tiešsaistes portāliem veic komentāru monitoringu, proti, ja persona (anonīma vai reģistrēta) tiešsaistē komentāros kurina naidu vai veicina naida runu, komentārs tiek dzēsts un portālam pieejamā informācija tiek nodota Valsts policijai turpmāka lēmuma pieņemšanai.

13Saskaņā ar biedrības "Latvijas Cilvēktiesību centrs" 2015.gadā izdotajā publikācijā "Antisemītisma izpausmes: Vēsture un mūsdienas" pausto, antisemītiskas izpausmes Latvijas interneta vidē pārsvarā novērojamas saistībā ar īpašumu restitūciju ebreju kopienai, kā arī par konflikta attīstību Tuvajos Austrumos.

14Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata trešā cikla ietvaros viena no izteiktajām rekomendācijām Latvijai bija veicināt ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma risināšanu53 saskaņā ar 2009.gadā pieņemto Terezīnas deklarāciju54. Latvijas Republikas Saeima 2022.gada 10.februārī pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai". Likuma "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai" mērķis ir, balstoties uz faktu, ka holokausta laikā tika iznīcināta lielākā daļa no pirmskara Latvijas ebreju kopienas, apzinoties, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā nacistiskā režīma īstenoto holokaustu un padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju, bet apliecinot Latvijas valsts labo gribu likvidēt vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas Latvijas teritorijā radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta dēļ un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā, atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu Latvijas ebreju kopienai, atlīdzinot īpašuma tiesību atjaunošanas procesa ietvaros neatgūtā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.55

15Antisemītisma mazināšanai un ebreju dzīvesvides saglabāšanai vairākas aktivitātes ir norisinājušās arī Latvijas pašvaldībās. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā katru gadu 4.jūlijā norisinās Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Vienu reizi gadā norisinās arī ebreju kultūras dienas, kuru ietvaros notiek ebreju kultūru popularizējoši, informatīvi izglītojoši un sabiedrību saliedējoši pasākumi. Vienlaikus tiek atbalstīta arī ebreju valodas un vēstures apguve, nacionālo svētku "Pesah", "Purim" un "Rosh ha shana" svinēšana, kā arī norisinās Izraēlas Valsts dibināšanas gadadienas pasākumi. Jelgavas valstspilsētā darbojas ebreju deju kolektīvs "Simha" un biedrība "Jelgavas ebreju biedrība".

16Rīgas valstspilsētas pašvaldība atklātu projektu pieteikumu konkursu ietvaros ir atbalstījusi vairākus projektus, kas vērsti uz antisemītisma mazināšanu, piemēram, biedrības "Rīgas Ebreju kopiena" 2018.gada projekts "Seminārs "Tolerance un daudzveidība"", kas bija veltīts jūtīgo vēstures jautājumu un genocīdu vēstures apmācības un pasniegšanas metodoloģijai, kā arī tolerances, daudzveidības, cilvēku tiesību principu apmācībai Latvijā un pasaulē. Savukārt biedrības "Radošā apvienība jauniešiem "TREPES"" 2020.gada projekts "Kultū(R)īga" bija vērsts uz sabiedrības integrācijas Rīgas pilsētā veicināšanu un saliedētas sabiedrības veidošanās sekmēšanu, veidojot etniskās saskaņas un starpkultūru dialogu starp indivīdiem, grupām ar dažādu etnisko, kultūras, reliģisko un lingvistisko pamatu un mantojumu.

17Vienlaikus Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir atbalstījusi arī projektus, kas vērsti uz ebreju dzīvesvides saglabāšanu, tostarp biedrības "Rīgas Ebreju kopiena" 2020.gada projektu "Mazākumtautības Latvijā: šodienas skatījums". Projekta ietvaros tika organizēts priekšlasījumu cikls, kurā piedāvāts mūsdienīgs skatījums uz Latvijas etnisko kopienu pagātni un tagadni, sniedzot ieskatu jaunākajās atziņās un izgaismojot mazāk zināmus vēstures aspektus. Lekcijās runāts par dažādu minoritāšu lomu Latvijas vēsturē, atsevišķu Latvijas sabiedrības segmentu (intelektuāļu, specdienestu, politiķu) skatījumu uz minoritāšu un daudzveidības problemātiku, kā arī starpetnisko attiecību alternatīvām Latvijas vēsturē. Savukārt biedrībai "Žaņa Lipkes memoriāls" sniegts atbalsts privāto muzeju pasākumu īstenošanai ar mērķi izgaismot ebreju glābšanas tēmu, izmantojot muzeja krājumu, mazināt aizspriedumus pret etniskām minoritātēm un citām reliģijām, izmantojot pedagoģiskās programmas, sarunas par holokausta filmām, teātra izrādes un tikšanās muzejā ar ebreju ģimenēm, attīstīt jaunas pedagoģiskās programmas izglītības iestādēm.

18Rīgas valstspilsētas pašvaldība sniedz atbalstu arī biedrības "Rīgas Ebreju kopiena" korim "Šofar", kā arī atbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz atbalsta sniegšanu ebreju dzīves videi: saskaņotas mācību priekšmetu programmas Ivritā un ebreju vēsturē Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas izglītības programmās, atbalstīts elastīgs mācību process, respektējot ebreju tautas svinamās dienas un citas tradīcijas. Kopš 2013.gada Rīgā darbojas NVO nams, piedāvājot bezmaksas resursus Rīgas nevalstiskajām organizācijām darbībai, sadarbības veidošanai, informācijas, labās prakses un pieredzes apmaiņai un organizāciju aktīvistu apmācībai. Piedāvātās iespējas regulāri izmanto ebreju biedrība "Goraļ".

19Aizkraukles novada pašvaldības Jaunjelgavas pilsētas svētkos 2022.gada 29.-31.jūlijā piedalījās klezmeru ansamblis "LChaim" no Rēzeknes ar repertuāru ebreju mūzikas ritmos. Svētku laikā tika izcelta ebreju nozīme un ietekme pilsētas attīstībā, kā arī pieminētas holokausta un represiju sekas un to ietekme, notika izzinoša ekskursija uz Jaunjelgavas ebreju kapsētu, kur ikviens varēja izzināt daudz jauna par ebreju tautas ikdienu, likteņiem un tradīcijām. Jaunjelgavā top piemineklis piemiņas stēla pie Jaunjelgavas lielās sinagogas ēkas, kas atspoguļos Lielās sinagogas seno izskatu, minēs nosaukumu un laika periodu, kad tā darbojusies.

20Bauskas novada pašvaldībā ir īstenotas vairākas aktivitātes, kas vērstas uz antisemītisma izpausmju mazināšanu, kā arī uz ebreju dzīvesvides atbalstu. 2017.gada 15.oktobrī Bauskā, Rīgas ielā, bijušās ebreju sinagogas vietā sadarbībā ar Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomi atklāts tēlnieka Ģ.Burvja veidots vides objekts "Sinagogas dārzs". 2021. 2022.gadā ir aktualizēta problemātika par Vecās ebreju kapsētas iezīmēšanu un sakopšanu. 2022.gadā izveidots audio gids "Ebreji Bauskā". 2022.gada 7.septembrī sadarbībā ar Šauļu muzeju "Aušra" (Lietuva) Bauskas muzejā atklāta Šauļu mākslinieka G. Bogdanavičius izstāde "Sinagogas un ebreji zudusī litvaku pasaule". 2017. 2022.gadā dažādās vietās un dažādās auditorijās Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns lasījis sešas lekcijas un referātus par ebrejiem Bauskā un holokaustu, kā arī vadījis deviņas ekskursiju grupas pilsētā un muzejā par ebrejiem Bauskā.

21Ludzas novada pašvaldībā projekta "Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana" ietvaros 2016.gadā pabeigti Ludzas Lielās sinagogas restaurācijas darbi. Programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros 2022.gadā tika plānots īstenot muzejpedagoģiskās nodarbības 5. 12.klases izglītojamiem "Iepazīsti Ludzas ebreju kopienas vēsturi", kas norisināsies Ludzas Lielajā sinagogā. Šo nodarbību laikā izglītojamiem ir iespēja iepazīties ar Ludzas ebreju kopienas vēsturi, tās tradīcijām un ivritu. Ludzas novadā aktīvi darbojas Ludzas ebreju biedrība, kas rūpējas par ebreju kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī Ludzas ebreju biedrības biedru interešu pārstāvēšanu valsts, pašvaldību un citās institūcijās.

22Preiļu novada pašvaldības iestāde Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs sadarbībā ar Preiļu novada kultūras centru kopš 2004.gada organizē holokausta upuru piemiņas pasākumus Preiļos. Šie pasākumi tradicionāli notiek augusta pirmajā svētdienā, tuvu 9.augustam, kad Preiļos tika noslepkavoti pēdējie ebreju tautības iedzīvotāji. 2004.gadā Preiļos tika atklāts holokausta upuru memoriāls. 2013.gadā un 2014.gadā vācu studenti kopā ar Preiļu 1.pamatskolas jauniešiem sakopa ebreju pilsoņu kapsētu. 2015.gadā par privātiem līdzekļiem tika atklāta piemiņas arka ebreju kopienai Preiļos. 2017.gadā ir izstrādāta un izglītības iestādēm tiek piedāvāta izglītojošā programma 9. 12.klašu izglītojamiem "Domāt par holokaustu nozīmē domāt pašam par sevi". 2020.gadā šī programma ir iekļauta projektā "Latvijas skolas soma" un tiek piedāvāta arī citām izglītības iestādēm Latvijā. 2021.gadā Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs organizēja divas tiešsaistes lekcijas "Ebreju kopiena Preiļos un holokausts" Preiļu valsts ģimnāzijas 12.klašu izglītojamiem. Interesentiem muzejs organizēja Dr.Sc.Comm. Didža Bērziņa tiešsaistes lekciju "Holokausts Latvijā un Latgalē: notikumi, konteksts, atbalss".

23Par ebrejiem un ebreju kopienu dzīvi Talsu novadā ir izdotas vairākas grāmatas vēsturnieces, Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures, filozofijas, politikas un tiesību pedagoģes Antras Grūbes grāmata "Talsu ebreji" (biedrība "Aleksandra Pelēča lasītava", izdota 2013.gadā) apjomīgs pētījums par ebrejiem un viņu dzīves gaitām. Informācija par Talsu pusē dzīvojošajiem ebrejiem un viņu ģimenēm skatāma arī Talsu novada muzeja izdotajos rakstu krājumos "Talsu novada muzeja raksti I", "Talsu novada muzeja raksti II" un "Talsu novada muzeja raksti III". No 2018.gada līdz 2020.gadam īstenots vērienīgs projekts Sabiles sinagogas atjaunošana. Sabiles ebreju sinagoga tās sākotnēji paredzētajam mērķim tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam.

24Valmieras novada pašvaldībā ir norisinājusies dekoratīvi dendroloģiskās kompozīcijas "Nenovāktā raža" atklāšana memoriālā Otrā pasaules karā kritušajiem, kas īpaša arī ar to, ka padomju laikā autoriem izdevās paust vēstījumu, ka tas ir līdzjūtības un cieņas apliecinājums cilvēkiem, kuri bija spiesti 1941.gada un 1949.gada deportācijās pamest mājas, kā arī holokausta upuriem.

1Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

2Nr.

3Uzdevums/ Pasākums

4Budžeta resors

5Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

6Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

7Nepieciešamais papildu finansējums

8Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

92023.gads

102024.gads

112025.gads

122023.gads

132024.gads

142025.gads

15turpmākajā laikaposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)

16turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)

17Finansējums Plāna realizācijai kopā

18171 115

19tai skaitā:

2008.Sabiedrības integrācijas fonds

2111 115

22tai skaitā: 01.00.00 Sabiedrības integrācijas fonda vadība11 115

2322.Kultūras ministrija

24160 000

25tai skaitā: 26.01.00 "Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošana"160 000

261.

27Vienojošas atceres kultūras attīstību veidojošas iniciatīvas6222.Kultūras ministrija

2826.01.00 Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošana

29160 000

1Izglītības un zinātnes ministrija

242.07.00 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbības nodrošināšana"6

38.

4Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību

518.Labklājības ministrija

663.08.00 "Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027)"7

79.

8Mērķēti pasākumi saliedētas sabiedrības veicināšanai

908.Sabiedrības integrācijas fonds

1001.00.00 Sabiedrības integrācijas fonda vadība

11333 565

1210.

13Diskriminācijas situācijas izpēte Latvijā

1408.Sabiedrības integrācijas fonds

1501.00.00 Sabiedrības integrācijas fonda vadība

1645 290

1711.

18Atbalsts Holokausta piemiņas alianses (IHRA) pieņemtajai antisemītisma definīcijai Eiropas Savienības antisemītisma apkarošanas politikas kontekstā

1911.Ārlietu ministrija

20Budžeta ietvaros8

2112.

22Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem

2318.Labklājības ministrija

2463.07.00 "Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2014-2020)"

2515 972

261 Aktivitāte tiek īstenota ESF darbības programmas 2014.-2020.gadam "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4.pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros. Atsevišķas pasākuma aktivitātes ir ietvertas arī Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas Ministru kabinetā 01.09.2021.), Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam (apstiprināts Ministru kabinetā 17.08.2021.), gan arī Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam (apstiprināts Ministru kabinetā 17.08.2021.).2 Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumi Nr.618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība". Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/317820-izglitibas-iestazu-eksaminacijas-centru-citu-izglitibas-likuma-noteiktu-instituciju-un-izglitibas-programmu-akreditacijas

273 Pasākuma finansējums ir ietverts SPASAP 3.1.1.pasākumam norādītajā finansējumā.

284 Pasākuma īstenošana un tam nepieciešamais finansējums (ESF darbības programmas 2014.-2020.gadam "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4.pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" ietvaros) ietverts Labklājības ministrijas izstrādātajā Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta rīkojumu Nr.578 (prot. Nr.56 43.§)). Atsevišķas pasākuma aktivitātes ir ietvertas arī Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojumu Nr.616 (prot. Nr.58 37.§)) un Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta rīkojumu Nr.577 (prot. Nr.56 42.§).

295 Pasākuma īstenošana norisinās institūcijas pamatfunkciju ietvaros, tāpēc konkrētu finansējuma apmēru nav iespējams izdalīt.

306 Pasākuma īstenošana norisinās institūcijas pamatfunkciju ietvaros, tāpēc konkrētu finansējuma apmēru nav iespējams izdalīt.

317 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.4.specifiskā atbalsta mērķis. Detalizētāka informācija par plānoto finansējumu sadalījumā pa gadiem būs pieejama pēc attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izstrādes un to apstiprināšanas. 4.3.4.1.pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 2 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 1 700 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 300 000 euro. 4.3.4.2.pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 5 582 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 4 744 700 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 837 300 euro.

328 Pasākuma īstenošana norisinās institūcijas pamatfunkciju ietvaros, tāpēc konkrētu finansējuma apmēru nav iespējams izdalīt.